ĪSUMĀ:
- Saeimas komisija izskatīja priekšlikumus 2023. gada budžetam.
- Viens no tiem – ZM prasa 90 000 eiro kapelas izbūvei Likteņdārzā.
- Likteņdārza zeme pieder valstij ZM personā, ZM finansē dārza uzturēšanu.
- ZM: naudu kapelai prasīja Kokneses fonds, tā atrasta, pārskatot izdevumus.
- ZM Budžeta departamenta vadītājs atzīst: nozarē ir citas problēmas, bet izdevumu pārskatīšanā atbalstīta šī iecere.
- Opozīcija rosināja naudu pārvirzīt citiem mērķiem, komisija to noraidīja.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija ceturtdien, 2. martā, turpināja skatīt iesniegtos priekšlikumus. Tai skaitā Zemkopības ministrijas pieprasījumu, par kuru radušies vairāki jautājumi.
"Mēs esam pamanījuši, ka kopumā Zemkopības ministrijai ir atsevišķa pozīcija, kas saucas "Kultūra", kas pats par sevi raisa jautājumus, vai Zemkopības ministrijai šādai pozīcijai vispār ir jābūt?" neizpratni pauda komisijas deputāts no opozīcijas Andris Šuvajevs ("Progresīvie").
"Iezīmētais budžets šajā pozīcijā ir 246 000, ja es nemaldos. Un šajā gadā aptuveni 90 000 ir paredzēti, lai izbūvētu Likteņdārzā kapelu.
Mums šāda veida darbības raisa ļoti daudzus jautājumus par to, kāpēc Zemkopības ministrijai ir jānodarbojas ar šādām aktivitātēm," norādīja Šuvajevs.
Vai kapelas izveide jāfinansē valstij? Likteņdārza likumā teikts, ka zeme, uz kuras tiek attīstīts Likteņdārzs, pieder Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā, un tāpēc tieši Zemkopības ministrija ir tā, kas maksā par Likteņdārza uzturēšanu un attīstīšanu.Nauda šim mērķim sadaļā "Kultūra" līdz šim esot piešķirta katru gadu. Šogad gan lūgts vairāk – kapelas izbūvei.
"Principā katru gadu tie ir 150 000 eiro, kas ir paredzēti arī turpmākajos gados, līdz 2025. gadam," skaidroja Zemkopības ministrijas Budžeta un finanšu departamenta direktors Jānis Šnore.
"Kas attiecas uz palielinājumu šim gadam, šis papildu finansējums tika rasts izdevumu pārskatīšanas procesā. Nodibinājums ''Kokneses fonds'' bija iesniedzis savu priekšlikumu gan Zemkopības, gan Finanšu ministrijai, un izdevumu pārskatīšanas procesā tika sagatavots priekšlikums atbalstīt kapelas izbūvi," stāstīja ZM pārstāvis.
Arī Kokneses fondā "Panorāmai" apstiprināja, ka paši esot lūguši naudu lūgšanu vietas izveidei, tāpēc ka ministrija tāpat līdz šim atbalstījusi dārza uzturēšanu un attīstīšanu. Kapelas izveide izmaksātu vairāk nekā 96 000 eiro.
Jautāts, vai zemkopības nozarei nav citas, akūtākas problēmas jārisina, piemēram, piena nozarē, ZM Budžeta departamenta direktors Jānis Šnore atbildēja: "Protams. Bet, kā jau teicu, izdevumu pārskatīšanas procesā darba grupa kopumā piedāvāja priekšlikumus."
Šnore nevarot arī vērtēt, kas ir svarīgāks – kapelas izbūve vai kādi citi mērķi.
Viņš pats kapelas būvniecību atbalstot, jo "tas noteikti tikai veicinās šīs vietas sakārtošanu, kas noteikti valstij ir svarīgi".
Skatot valsts budžeta priekšlikumus Saeimas komisijas sēdē, "Progresīvie" ceturtdien rosināja šo naudu pārvirzīt citiem mērķiem. Uzklausot Zemkopības un arī Finanšu ministriju, šis priekšlikums noraidīts.
KONTEKSTS:
Pērn pēc oktobra sākumā notikušajām 14. Saeimas vēlēšanām koalīcijas sarunas ievilkās un nākamo Krišjāņa Kariņa valdību apstiprināja tikai decembra vidū, līdz ar to valsts sāka šo gadu ar "tehnisko budžetu", kas nozīmē, ka turpinās finansējums lietām, kas to jau līdz šim saņēmušas, izņemot lietas, kurām finansējums paredzēts vien līdz 2022. gada beigām. Tāpat tehniskajā budžetā nav jaunu politikas iniciatīvu.
Šī gada budžetu Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja 17. februārī, paredzot, ka 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Saeimas sēdē galīgajā lasījumā par budžetu spriedīs 8. martā, paredzēts, ka tas stāsies spēkā 1. aprīlī.
