"Es negribētu būt tas pēdējais, kas nodzēš gaismu"
Ģimenes ārstam Edgaram Grandānam ir gandrīz 30 gadus ilga pieredze ģimenes medicīnā. Un šī gada 30. jūnijs oficiāli būs viņa pēdējā darba diena. Viņa ģimenes ārsta prakse atrodas Mazsalacas slimnīcas pirmajā stāvā.
Ārstu LTV sastop ap vieniem pēcpusdienā, kad noslēgusies pacientu pieņemšana, un viņš aizpilda vajadzīgos dokumentus, atbild uz telefona zvaniem. Šī ir prakse ar 600 pacientiem.
Dakteris vēlējies darbu izbeigt ar 1. martu, tomēr piekritis darbu turpināt vēl dažus mēnešus.
Grandāns jau informējis Nacionālo veselības dienestu par savu lēmumu, "viņi priecājas, ka vēl trīs mēnešus pastrādāšu".
"Es jūtos atbildīgs par saviem pacientiem. Tāpēc viņi pašreiz, kā saka, netiks pamesti likteņa varā. Mums vēl bez manis ir trīs ģimenes ārsti, tiesa, gados. Viens no viņiem strādā privāti. Tā kā tāds variants, ka nebūs, kur saņemt medicīnisko palīdzību, nav. Es, ja tā var teikt, kā kādreiz tai anekdotē par lidostu – es negribētu būt tas pēdējais, kas nodzēš gaismu," klāsta ārsts.
Šādu nākotnes scenāriju ārsts ar ilgo pieredzi redz īstenojamies pārskatāmā nākotnē. Jo, pēc viņa teiktā, pašreiz finansēšanas sistēma lauku ārstiem, kur pacientu mazāk, esot gauži neizdevīga. Joprojām nav saņemta nauda par janvāri. Vairākās praksēs tā šogad būs mazāka, nevis lielāka, kā gaidīts. Turklāt jāiztiek arī apstākļos, kad prakses uzturēšanas izmaksas, kaut vai rēķini – krietni pieauguši.
Grandāns piekrīt, ka ārstiem ar divreiz un trīsreiz vairāk pacientu darba ir vairāk. Bet laukiem – sava specifika.
"Mums ir daudzi citi izdevumi. Mums pie pacienta ir tālāk jābrauc.
Ja tā alga no kapitācijas naudas iznāk mazāka par minimālo algu? Tad būtu jābūt pretī attiecīgam darba laikam.
Bet ārstam, kuram ir 600 pacienti un kuram ir 2000 pacienti – vienāds darba laiks. Tas nav korekti," norāda Grandāns.
Pensijā pagaidām Edgars Grandāns doties neplāno, viņš vēl vada nelielo Mazsalacas slimnīcu.
Šogad pensionēties plāno 25 ģimenes ārsti
Runas par to, ka ģimenes ārsti varētu atteikties slēgt un pagarināt līgumus ar valsti, ilgst kādu mēnesi. Un nesen veiktajā Lauku ģimenes ārstu asociācijas aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 250 ārsti, gandrīz puse jeb 47 % atbildēja, ka apsver iespēju neturpināt savu darbu.
Tiesa, ģimenes ārstu skaits, kas jau pieņēmuši šādu lēmumu, patlaban daudz neatšķiras no iepriekšējā gada, kad darbu primārajā veselības aprūpē pārtrauca 23 ģimenes ārsti.
"Pēc Nacionālajā veselības dienestā pieejamās informācijas 2023. gadā līgumu plāno beigt 25 ģimenes ārsti. Visi šie gadījumi ir saistīti ar pensionēšanos," informēja NVD Līgumpartneru departamenta direktore Daiga Vulfa.
Šobrīd no visiem ģimenes ārstiem 36 % ir pensijas vecumā. Tāpēc esot jādomā, kā lauku reģioniem piesaistīt jaunos speciālistus. No iepriekš minētajām 25 ģimenes ārstu praksēm 15 izdevies atrast speciālistu, kas praksi pārņems. Par desmit praksēm skaidrības aizvien nav.
