Patlaban aplēsts, ka skolotāju arodbiedrības pieteiktajā protesta gājienā varētu piedalīties septiņi ar pusi tūkstoši pedagogu, un viņu skaits vēl varētu pieaugt. Arodbiedrība norāda, ka tā vairs nav gatava sarunām ar politiķiem. Tomēr, ja skolotāju prasības izpildīs, plānotais trīs dienu streiks nenotiks.
Autora ziņas
Ar lustīgām dziesmām un dejām, arī rotaļām un vēl daudzām citām citām aktivitātēm visai ģimenei Otrās Lieldienas pirmdien, 10. aprīlī, krāšņi nosvinētas Piņķos. Bērniem kopā ar Lieldienu zaķiem bija iespēja pārbaudīt savu veiklību aktivitāšu trasē "Mazais stiprinieks", kurā katrs varēja atrast uzdevumu savai gaumei.
Skolēniem šī eksāmenu sesija nāk ar vairākām būtiskām pārmaiņām, tostarp mainīta kārtība, kā skolu beidzēji var tikt pie atbrīvojuma no gala pārbaudes darbiem. Izmaiņas iniciētas pēc pērn "Panorāmā" izpētītā, proti, – pirms gada no vidusskolas eksāmeniem tika atbrīvots katrs desmitais topošais absolvents, un iemesli tam pamatā saistīti ar veselības problēmām. Tā kā atsevišķās skolās no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu īpatsvars bija sevišķi liels, savu pārbaudi sāka Veselības inspekcija, secinot, ka ir arī tādi skolēni, kas no eksāmeniem atbrīvoti nepamatoti. Kāda ir jaunā kārtība un tās sekas?
Lielajā Piektdienā Rīgas Centrāltirgū varēja iegādāties visu nepieciešamo gaidāmajām Lieldienām, – sākot ar pārtikas produktiem, līdz pat pūpoliem un no salmiem darinātiem garaušiem. Tikai pircēju varēja būt vairāk, atzīst tirdzinieki. Ar dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvi saistītie remontdarbi pamatīgi ietekmējuši tirgotāju ikdienu, – piekļūt tirgus teritorijai ir grūti, īpaši ar auto.
Līdz skolēnu centralizēto eksāmenu sesijas sākumam atlicis pavisam maz – nedaudz vairāk kā 40 dienas. Pirmais eksāmens latviešu valodā vidusskolēniem norisināsies jau 15. maijā. Šī eksāmenu sesija nāk ar vairākiem jaunumiem – pirmo reizi centralizētos eksāmenus kārtos pamatskolu beidzēji, bet vidusskolēniem būs iespēja izvēlēties – kārtot eksāmenu optimālajā vai augstākas grūtības pakāpē.
Līdzīgi kā Parīzē, kur referendumā atbalstīta elektroskrejriteņu nomas aizliegšana, problēmas ar tiem atzīst arī aptaujātie rīdzinieki. Tikmēr mediķi un policisti fiksē traumas un ceļu satiksmes negadījumus. Pašvaldība lūgusi parlamentam ļaut tai pašai regulēt un uzraudzīt elektroskrejriteņu lietošanu pilsētā. Taču pilnīgam elektroskrejriteņu nomas aizliegumam atbalsta nav.
Latvijas vidusskolu beidzēji tiek diskriminēti ceļā uz prestižas izglītības iegūšanu – šādi secinājumi izskanēja pirms aptuveni sešiem gadiem, kad Latvijas Televīzija (LTV) sižetu sērijā analizēja, kas prestižākās pasaules augstskolas neapmierina mūsu izglītības sistēmā un kā to labot. Sešus gadus vēlāk Kembridžas Universitātē nu ir derīgs Latvijas diploms, taču Oksfordas Universitātē bez izmaiņām – Latvijas vidējās izglītības atestāts saņems atteikumu.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs uzņemas atbildību par domstarpībām, kas radās Dziesmu svētu koru skatē, un atvainojas par notikušo gan koru skašu žūrijai, gan Rīgas projektu korim un tā vadībai. Pēc centra direktores stāstītā, tā bijusi komunikācijas kļūme, un ir skaidrs, ka koris ir pelnījis piedalīties svētkos. Par kora dalību koru karos gan vēl nav zināms – koru karu dalībniekus paziņos maijā.
Lai gan sākotnēji ziņots, ka Saeima no darba kārtības izslēdza grozījumus, kas liegtu vidusskolām rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolā jau paredzēti centralizētie eksāmeni, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādījusi, ka Saeima patiesībā apgrūtinājusi iestājeksāmenu rīkošanu ģimnāzijām šogad.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja iekšlietu ministra ierosinājumu ilgāk izskatīt Krievijas pilsoņu pieteikumus jaunās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un pieteikumu un valodas eksāmenu atkārtotās kārtošanas laikā neanulēt iepriekšējās uzturēšanas atļaujas.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") atbalsta izmaiņas, kas paredz atteikties no iestājpārbaudījumiem ģimnāzijās. Kā ziņots, ģimnāzijas pret to iebilst, jo tas ir veids, kā atlasīt spējīgākos skolēnus. Galvenās diskusijas tagad gaidāmas Saeimā. Tiesa, arī pašas ministres partijā nav vienota viedokļa par šo jautājumu.
Valdībā šonedēļ atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri no šī gada septembra vidusskolām aizliegt iestājpārbaudījumu rīkošanu tajos mācību priekšmetos, kuros kārtoti centralizētie eksāmeni. Viena no prestižajām ģimnāzijām Rīgā – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kur ik gadu rīko iestājpārbaudījumus, par šādu plānu ir neizpratnē.
Noslēgusies pieteikšanās latviešu valodas zināšanu pārbaudei, kas saskaņā ar iepriekš aprēķināto būtu jānokārto aptuveni 18 000 Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu. Pretējā gadījumā no septembra viņi paliks bez pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Līdz šim saņemti 7500 pieteikumu, bet kopējos datus vēl apkopos nākamnedēļ.
Latvijas iedzīvotāji nav pieraduši pie kara Ukrainā un turpina aktīvi ziedot un palīdzēt Ukrainai, piektdien uzsvēra Ukrainas atbalstītāji Rīgā pie Kongresu nama, kur tika pavadīts kārtējais humānās palīdzības konvojs uz Ukrainu. Vairāki Latvijas uzņēmumi, organizācijas un arī Latvijas iedzīvotāji sūta nepieciešamās lietas Ukrainas bruņoto spēku brigādēm. Šoreiz uz Ukrainu dosies arī vairāki transportlīdzekļi.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa pēdējā mēneša laikā ir apmeklējusi 18 pašvaldības, pārrunājot skolu tīkla optimizāciju vietās, kur skološanās izmaksas ar katru gadu pieaug. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) tikmēr cēlusi trauksmi, ka šī reforma ir pārāk radikāla – pēc IZM kritērijiem varētu tikt slēgtas pat 2/3 mazās lauku skolas. Pretenzijas saņemtas arī no skolotājiem un bērnu vecākiem. Lai skaidrotu situāciju, ministrijas vadība šorīt organizēja darba brokastis medijiem.
340 jaunas automašīnas tagad pieejamas Latvijas Pasta darbiniekiem, lai varētu efektīvāk piegādāt pasta sūtījumus un nodrošināt pakalpojumus, tai skaitā klientu dzīvesvietās. Uzņēmums investējis 5,5 miljonus eiro autoparka paplašināšanā. Automašīnas nodos lietošanā konkrētam pastniekam, nevis pasta nodaļai.
Politiski represēto ikgadējai konferencei jau otro gadu īpašu emocionālu noskaņu piešķir karš Ukrainā. Apvienības biedri pieņēma aicinājumu ar nosaukumu "Vienoti Latvijai", kurā viņi rosina tautai būt vienotākai, vairāk novērtēt savas valsts neatkarību un aktīvāk izmantot savas pilsoņa tiesības un pildīt pienākumus.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) gatavojas trīs dienu streikam un protesta akcijai, pieprasot algu pieauguma grafiku un slodžu sabalansēšanu, tikmēr nozares ministrija sola algu grafiku pieņemt līdz streika datumam. LIZDA arī prasīs Saeimas deputātiem likumā nostiprināt politisko atbildību, kas iestātos, ja politiķi un amatpersonas nepildītu likumā rakstīto.
Īles bunkurs Zebrenes pagastā ir Baltijas valstu mežos lielākais bunkurs, ko savulaik latviešu un lietuviešu partizāni izbūvēja, lai cīnītos pret padomju varu. Tieši pirms 74 gadiem 17. martā notika noslēdzošā cīņa, kurā dzīvību zaudēja 15 mežabrāļi, bet vēl deviņi padevās. Izredžu uzvarēt Valsts drošības komitejas (VDK) pārspēku nebija. Piektdien Zebrenes pagastā pieminēja nacionālos partizānus, kas mira idejas par brīvu un neatkarīgu Latviju vārdā. Kauju ainas piektdien speciālā inscenējumā.
Aptuveni 200 cilvēku svētdien pulcējās piketā pie Rīgas domes, protestējot pret Krievijas dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekļa aizvākšanu. Rīgas domes Pieminekļu padome pagājušajā nedēļā lēma demontēt un pārvietot vairākus pieminekļus, tos saistot ar padomju laiku slavināšanu. Aizvācamo pieminekļu vidū ir arī Puškina piemineklis, jo dzejniekam nav saistības ar Latviju, un šis piemineklis esot ticis izvietots nelikumīgi.
Ar zināmām neērtībām un ceļā ilgāku laiku jārēķinās autovadītājiem, kuru maršruts Rīgā ved gar Gogoļa ielu, posmā no 13. janvāra ielas līdz Turgeņeva ielai. No sestdienas, 11. marta, šis ceļa posms autovadītājiem, izņemot sabiedrisko transportu un iedzīvotājiem, kam nepieciešams piekļūt saviem privātīpašumiem, ir slēgts, turklāt uz ilgu laiku. Tas saistīts ar "Rail Baltica" integrēšanu Rīgas centra infrastruktūrā.
Aizvadītajā diennaktī daudzviet Latvijā plosījās sniega vētra, pamatīgi aizputinot ceļus un spēcīgajam vējam laužot ne vien kokus, bet brīžiem arī atsevišķās vietās valstī uz vairākām stundām pārtraucot elektrības apgādi. Slikto laikapstākļu dēļ vēlā vakarā lidmašīna "airBaltic" nosēšanās laikā noslīdēja no skrejceļa, ietekmējot izlidošanu un nosēšanos aptuveni 1050 pasažieriem.
Līdz Dziesmu un deju svētkiem atlikušas mazāk nekā 120 dienas, kad galvaspilsētā ieradīsies 40 tūkstoši svētku dalībnieku. Jau šonedēļ sākusies dalībnieku elektroniskā reģistrēšanās, ko var veikt līdz 19. martam. Līdz šim piereģistrējušies vairāk nekā 12 000 dalībnieku.
Cīņā ar nelegālā alkohola realizētājiem Daugavpils dome lūgusi Saeimas deputātu palīdzību. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē otrdien skatīta Daugavpils domes iesniegta vēstule, kurā izteikts priekšlikums ļaut domei konfiscēt nekustamo īpašumu personām, kuras nodarbojas ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu pārdošanu. Saeimas deputātu atbalstu gan šāda iecere neguva.
Eiropas Komisija (EK) piešķīrusi 17 miljonus eiro zinātnei un izglītībai turpmākajiem trim gadiem – tieši augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei. Viens no projektiem, ko paredzēts īstenot ar šo finansējumu, ir kvantu tehnoloģiju jomā. Potenciāls ir, bet tā plašākai attīstīšanai līdz šim pietrūcis naudas. Tā par zinātnes un augsto kvantu tehnoloģiju jomu saka iesaistītās puses.