Jēkabpili un Pļaviņas sestdien apmeklēja Valsts prezidents Egils Levits, pārrunājot situāciju ziemas plūdu seku un potenciālo turpmāko krīžu novēršanā un investīciju nepieciešamībuvides infrastruktūrā.
Tāpat liels uzsvars sarunā tika likts uz krīzes vadības pieredzi, ko Jēkabpils novads var sniegt nacionālās civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanā.
"Jēkabpils pieredze rāda, ka vietēja mēroga krīzes ir jārisina vietējai pašvaldībai, jo tā vislabāk zina, kas ir jādara.
Valsts dienesti, protams, nāk palīgā, kā vien tas ir nepieciešams," pēc tikšanās teica Levits, norādot, ka šāds princips būtu jāiestrādā arī nacionālajā krīzes vadības sistēmā.
Sēdes laikā Jēkabpils novada domes pārstāvji norādīja, ka esošā iepirkumu procedūra kavētu nepieciešamo dambja stiprināšanas un citu infrastruktūras darbu izpildi līdz nākamajai ziemai. Valsts prezidents piekrita, ka šajā situācijā būtu jāmaina tiesiskais regulējums, lai darbi tiktu paveikti.
Par kritisko situāciju, kas Jēkabpilī bija vēl pirms nedēļas, tagad atgādina daudzviet atstātie smilšu maisi un ledus krāvumi. Pašvaldība turpina cīnīties ar posta sekām.
Jēkabpils pašvaldība uzsver, ka līdz ar plūdu seku likvidāciju steidzami paveicamo darbu sarakstā ir arī aizsargdambja stiprināšana un pārbūve.
Vēl vienus plūdus dambis var arī neizturēt, tāpēc remontdarbi noteikti jāveic jau šogad.
Dambis vienā upes pusē ir pati kritiskākā vieta, un ir vajadzīgi betonēšanas un citi remontdarbi.
"Problēma ar dambi mums ir paliekoša. Tā ir jāsakārto, akūtākais, līdz pavasara paliem. Un mums ir jāsakārto dambja izturība līdz gada rudens un ziemas periodam.
To mēs nevaram izdarīt, atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, jo jāveic konkursi, izsludināšana, iepirkumi," skaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP).
Ja valsts pašvaldībā neieklausīsies, nākamgad var attapties pie sabrukuša dambja, brīdina hidrologi. Valsts prezidents Levits solīja rast risinājumu: "Es uzskatu, ka šie birokrātiskie šķēršļi ir jāliek malā. Es to pārrunāšu gan ar iekšlietu ministru, gan ar VARAM ministru, gan ar Ministru prezidentu, kādā veidā mēs varam panākt, lai reāli varētu to izdarīt."
Skaidrs arī, ka šie darbi nebūs lēti. "Tur valstij būs jāpalīdz. Tie ir tik lieli darbi, ka pašvaldība pati to nevar," atzina Levits.
Tā kā vēl turpinās ūdens atsūknēšanas darbi, postījumi vēl nav pilnībā redzami. Piemēram, tur, kur ledus krāvumi vēl noseguši dambi, nav redzams, kādi bojājumi ir apakšā. Taču ir skaidrs, ka tie ir nopietni. Pašvaldība vēl nav aplēsusi, cik izmaksās seku likvidācija, un arī aptuvenas aplēses domes priekšsēdis nenosauc, jo darba ir patiešām daudz.
"Tāpat ceļus uz iedzīvotāju mājām, kas ir bojāti, šobrīd mēģinām ātri, ātri sakārtot. Piemēram, Sakas salā ir saimniecība ar govīm, kur piens ir jānodod katru dienu. Kādu laiku viņi vienkārši lēja laukā, jo mašīna nevarēja pie viņiem atbraukt pakaļ. Gaidīsim, ko solīja Kariņa kungs, – atbalstu seku likvidācijai un sistēmas ātrai sakārtošanai," stāsta Ragainis.
Intervija ar Jēkabpils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini (23.01.2023.):
KONTEKSTS
Janvāra vidū Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums par plūdiem, ūdens līmenim Daugavā pietuvojoties rekordaugstai 1981. gada atzīmei. Sestdien, 14. janvārī, ūdens līmenis sasniedza 8,92 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Jēkabpils pašvaldība aicināja iedzīvotājus nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām.
Dienu pirms tam, 13. janvārī, vietām sāka brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem, bet bīstamākajā vietā to izdevās nostiprināt.
Savukārt pirmdien, 16. janvārī, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils lēnām samazinājās, tādēļ Daugavas labā krasta iedzīvotāji varēja atgriezties mājās, bet 17. janvārī atcelta evakuācija Daugavas kreisajā krastā.
