Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida lielāku banku pretimnākšanu klientiem, samazinot pēdējā laika "Euribor" kāpuma dēļ strauji pieaugušus kredītprocentu maksājumus.
Autora ziņas
No nākamā gada septembra valsts aizsardzības mācība skolās būs obligāta. Jaunsardzes centrs, kas to īsteno, sagaida skaidrību par mācību plāna ieviešanu jau savlaicīgi, taču patlaban izveidojies konflikts starp Aizsardzības ministriju (AM) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kas nevēlas atņemt laiku citu priekšmetu mācīšanai, atmetot arī variantu palielināt skolēnu noslodzi vai pagarināt mācību gadu. Kompromisa meklēšanā kā vidutājs nu iesaistīta Saeimas atbildīgā apakškomisija.
No nākamā gada plānots reformēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, pārsaucot to par Bērnu aizsardzības centru. Turklāt līdz ar nosaukumu mainīsies arī iestādes funkcijas. Uzraudzība jeb kontrole vairs nebūšot tās pirmā prioritāte, galvenais uzdevums nu būs atbalsta un padomu sniegšana. Par to bažas paudis tiesībsargs, minot, ka bez kontroles tik svarīgu jomu atstāt nedrīkst. Ministrijā šīs bažas noraida.
Reaģējot uz Eiropas Futbola federāciju savienības (UEFA) ieceri atgriezt Krievijas jauniešus starptautiskā apritē, Latvijā virza grozījumus Sporta likumā, kas liegtu dalību sacensībās, kur startē Krievijas un Baltkrievijas sportisti, to skaitā jauniešu izlases. Latvijas Futbola federācija (LFF) paudusi, ka Latvijas izlases nespēlēs pret komandām no Krievijas arī tad, ja tas ietekmēs U-17 Eiropas čempionāta organizēšanu Latvijā.
Ar pēdējā vārda izteikšanu noslēgusies vairākus gadus ilgusī bijušās Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšnieces Ārijas Stabiņas krimināllietas iztiesāšana. Tiesas priekšā Stabiņa stājās vien pēc vairākiem gadiem, kuru laikā viņa no Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm bija izvairījusies bēguļojot. Stabiņa apsūdzēta par kukuļņemšanu un citiem kriminālpārkāpumiem un savu vainu ir atzinusi. Spriedums gaidāms 9. oktobrī.
Lai gan apelācijas instances tiesa bijušo Ventspils mēru, tagadējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, viņš pats sevi uzskata par nevainīgu.
Četri gadi cietumā un mantas konfiskācija – tādu sodu koruptīvos noziegumos apsūdzētajam bijušajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam no partijas "Latvijai un Ventspilij" apelācijas instancē piesprieda Rīgas apgabaltiesa. Sods ir mazāks nekā tiesas nolēmumā pirms diviem ar pusi gadiem, taču lietas izskatīšana, visticamāk, vēl turpināsies Augstākajā tiesā.
Pēc vecāku sašutuma no lietošanas skolās izņemti kompetenču satura materiāli 9. klasei krievu valodas apguvei. Šī ir jau otrā reize viena mēneša laikā, kad atsevišķi mācību vai metodiskie materiāli izņemti no mācību vides un ekspertiem uzdots tos izvērtēt. Nozares ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") savu atbildību notikušajā nesaskata.
Vairākās valstīs auto ar Krievijas numura zīmēm vairs netiek ielaisti, un pašlaik notiek plašas diskusijas par to, kā un vai vērsties pret tiem automobiļiem, kas Eiropas Savienībā paguva iebraukt pirms konkrētā lieguma. Latvijā top regulējums, kas noteiktu, cik ilgā laikā šie auto piereģistrējami Latvijā, vai arī tiem mūsu valsts teritorija būtu jāpamet. Pretējā gadījumā varētu sekot auto konfiskācija. Šādu ieceri atbalsta arī Zaļo un Zemnieku savienība, kas iepriekš piedāvājumu vērtēja visai piesardzīgi.
Stāsti un sižeti par īpaši sarežģītām tematiem, tēmas, kuros iesaistītas sabiedrībā mazāk aizsargātas grupas, piemēram, bērni, prasa īpašu aizsardzību no žurnālistu puses. Tomēr jēdziens "profesionālā ētika" ir daudzkārt plašāks. Sabiedrisko mediju tiesībsargs jeb ombuds nereti saņem iesniegumus no iedzīvotājiem, kuros lūgts izvērtēt žurnālistu darbu.
Šajā mācību gadā 60 Latvijas skolas ir apņēmušās ieviest Turku Universitātē (Somija) izstrādāto ņirgāšanās mazināšanas programmu "KiVa", kas ir pētījumos un pierādījumos balstīta un starptautiski atzīta metodika ņirgāšanās izplatības mazināšanai skolu vidē. Programmas ietvaros tiks veikts sistemātisks darbs, lai risinātu ņirgāšanās gadījumus skolā, novērstu jaunu gadījumu rašanos.
Latvijā nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, lai gan onkoloģija valstī ir viena no prioritātēm. Kompensējamo zāļu saraksts vēža ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu valsts apmaksā pamatterapiju, secināts Valsts kontroles revīzijā.
Kaut Pasaules kauss basketbolā ir noslēdzies, fani, kas satikās Džakartā, šonedēļ atgriezušies mājās Latvijā un rīko kopīgas satikšanās arī Rīgā. Emocijas, ko Latvijas izlase sagādāja basketbola līdzjutējiem, ir tik spēcīgas, ka tā sauktais sestais spēlētājs jeb fanu grupa kļuvusi tikpat kā par ģimeni.
Lielas un mazas, tumšas un gaišas vīnogas, turklāt arī neierastās formās sestdien, 16. septembrī, varēja apskatīt un nogaršot Bauskas pils pagalmā – izstādē. Vīnogu audzēšana Baltijas reģionā pēdējo gadu laikā kļuvusi arvien populārāka, un tiem, kas uzdrīkstējušies audzēt vīnogas, izdevies arī pierādīt, ka mūsu klimata zonā var izaudzēt ne tikai skābas, bet arī ļoti saldas ogas. Ražu un garšas kvalitāti gan ietekmē laikapstākļi, kas šogad ogām nav bijuši tie labvēlīgākie.
Izglītības un zinātnes ministre pieprasījusi speciālistu atzinumu par Valsts izglītības satura centra metodisko materiālu "Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes", kurā apskatītas tādas tēmas kā seksuālā orientācija, uzvedība un identitāte, kas ir bezdzimuma personas un citas tēmas. Līdz atzinuma saņemšanai metodiskie materiāli no mācību elektroniskās vides tikuši izņemti, jo izraisījuši skaļu rezonansi sabiedrībā, un ierosināta disciplinārlieta par to, kā šis materiāls nonācis līdz pedagogiem.
Vērtējot topošās valdības deklarācijas projektu, sociālie partneri atzīmēja, ka tā pagaidām ir samērā vispārīga un trūkst konkrētības. Darba devējus pārstāvošajā organizācijā arī pieminēja ambīciju trūkumu ekonomikas izaugsmē.
Sabiedriskajiem medijiem nākamajos gados jāpiešķir vairāk naudas. Par to otrdien, 12. septembrī, vienojusies Saeimas atbildīgā komisija. Tā konceptuāli vienojusies noteikt, ka turpmāk sabiedriskajiem medijiem gadā novirzīs ne mazāk kā 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdzšinējo 0,09% no IKP vietā.
Pēc trim gadiem Latvijas skolas gaida nākamā lielā reforma – atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas, tās vietā piedāvājot apgūt kādu no Eiropas Savienības valodām. Patlaban krievu valoda kā otrā svešvaloda skolās aizvien ir populārākā izvēle, un to māca ap 1000 pedagogu. Skolām un amatpersonām jādomā, ar kādām valodām aizstāt krievu valodas mācību stundas un kur ņemt vajadzīgos pedagogus.
Saspringtā Pasaules kausa spēlē Latvija ceturtdien uzveica Itālijas basketbola valstsvienību, un tas nozīmē, ka Latvija cīnīsies par 5. vietu Pasaules kausā, spēlējot pret Lietuvas izlasi. Ticību komandas uzvarai visas spēles laikā nezaudēja Esplanādē sanākušie līdzjutēji, kas ir pārliecināti, ka Pasaules kausā iegūsim piekto vietu. Lai šis nebūtu pēdējais pasaules čempionāts, bet tikai sākums – teica vēl citi.
Latvijā no 2024. gada 1. janvāra būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana, kad papildu jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens – brūnais. Lai arī šo atkritumu šķirošana kādam var radīt neērtības, tomēr mums būtiski gādāt, lai atkritumu kalni poligonos neaugtu, Latvijas Radio sacīja "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nolēma virzīt skatīšanai parlamentā Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredzēs iespēju Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem, kuru laikā ir jānokārto valsts valodas pārbaude.
Sācies septembris, kad saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu virkne Krievijas Federācijas pilsoņu, kas nav izrādījuši iniciatīvu nokārtot latviešu valodas pārbaudi, savu pastāvīgo uzturēšanās atļauju zaudē. Valdībā augusta beigās pieņemtā iecere par papildu laika došanu valodas pārbaudes nokārtošanai, tikmēr saņemot termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem, vēl nav skatīta Saeimā. Un iesaistītās puses atzīst, ka pilnīgas skaidrības par to, kas gaida šos cilvēkus, vēl nav.
Jau parīt klāt jaunais mācību gads, tomēr daudzās skolās vēl aizvien valda apjukums, kā nodrošināt visus nepieciešamos mācību materiālus. Līdz ar kompetenču satura ieviešanu mainījusies arī daļa mācību līdzekļu, kā arī atsevišķu mācību priekšmetu norisei skolēniem nepieciešami dažādi individuālie mācību līdzekļi. Atbildīgā ministrija problēmu sola risināt nākamgad, atzīstot, ka patlaban naudas visam nepietiek.