Šobrīd cietumsodu Krievijā izcieš 123 politieslodzītie, un viņu skaits aug, lēš Krievijas cilvēktiesību organizācija “Memoriāls”.
Krievijas draudi par “ārvalstu aģentiem” atzīt visus ārvalstu finansētus medijus pagaidām ir skāruši tikai tos plašsaziņas līdzekļus, kas darbojas ar ASV atbalstu. Taču padomju laiku disidentu aprindās jau mēļo, ka mūsdienu Krievijā ir atgriezušies vecie laiki, kad ārvalstu medijus varēja uztvert un klausīties tikai ar grūtībām.
18. novembra svētkus jeb Latvijas proklamēšanas dienu ar kopā sanākšanu atzīmējuši arī Maskavas latvieši. Tomēr domās viņi jau ir arī nākamajā gadā, kad jāpiedalās Dziesmu svētkos un jāsvin Latvijas simtgade.
''Paradīzes dokumentos'' minētas arī vairākas ietekmīgas personas no Krievijas. Lai gan kopumā to ir mazāk nekā Panamas dokumentos, atklājumi ir gana interesanti. Piemēram, par to, kā ASV tirdzniecības sekretārs, iespējams, sasaistījies ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina znota uzņēmumu, lai eiropiešiem tirgotu to pašu Krievijas gāzi caur ASV uzņēmumu. Ja tas pierādīsies, neko labu tas neliecinātu ne par ASV sankciju režīmu pret Krieviju, ne Eiropas enerģētisko neatkarību, ne arī rietumvalstu savstarpējām attiecībām.
Pēc jaunā stila 7.novembrī ir Krievijas Oktobra revolūcijas jeb apvērsuma 100 gadi. Tā rezultātā tika gāzta Pagaidu valdība. Un līdz ar to arī beidzās īsais parlamentārās demokrātijas posms un varas grožus pārņem Ļeņina vadītie boļševiki jeb lielinieki. Krievijas vēsturnieks Aleksejs Gusevs uzskata, ka pašreizējai varas elitei no revolūcijas pieminēšanas ir bail.
Tieši pirms 15 gadiem, 2002. gada 26. oktobrī, Krievijas varas pārstāvji pārtrauca pārrunas ar teroristiem, kuri bija ieņēmuši Maskavas Dubrovkas teātri mūzikla "Nord-Ost” laikā, un sāka triecienuzbrukumu, lai atbrīvotu zālē esošos cilvēkus. Trīs dienas teroristi turēja par ķīlniekiem gandrīz 1000 cilvēku, tostarp ģimeni no Latvijas, pieprasot Krievijas karaspēka izvešanu no Čečenijas. Taču tas netika ņemts vērā un Krievijas specdienestu sarīkotājā atbrīvošanas operācijas laikā gāja bojā gan teroristi, gan 130 ķīlnieki. Šodien Maskavā pieminēja bojāgājušos.
Sanktpēterburgā pirmizrādi piedzīvojusi pretrunīgi vērtētā un Krievijā skandālu izraisījusī filma "Matilde". Režisora Alekseja Učiteļa stāsts par Krievijas impērijas pēdējā cara Nikolaja II jaunības dēku ar poļu balerīnu Matildi Kšesiņsku daļā pareizticīgo sabiedrības izpelnījies kritiku par cara nomelnošanu. Kopš 2000. gada Nikolajs II Krievijas pareizticīgajā baznīcā tiek godināts par svēto.
Jau otrdien, 24. oktobrī, Maskavas publikai būs iespēja noskatīties Latvijas Nacionālā teātra iestudējumu “Tuvā pilsēta” Kirila Serebreņņikova režijā. Izrāde iekļauta starptautiskā teātra festivāla “Teritorija” programmā. Zīmīgi, ka iestudējumu spēlēs Gogoļa centrā, kuru vēl pavisam nesen vadīja šīs izrādes režisors Serebreņņikovs.
Par nodomu kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās paziņojusi Ksenija Sobčaka – tagad žurnāliste, savulaik realitātes šovu vadītāja. Viņa sevi pozicionē kā opozīcijas kandidāte "pret visiem" – pret Kremli un līdzšinējo varu. Krievijā pazīstamās Sobčakas ģimenei bijušas ciešas saites ar ilggadējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu – viņš politisko karjeru savulaik sāka pie viņas tēva. Krievijas opozīcija ar tās līderi Alekseju Navaļniju priekšgalā par Sobčakas kandidatūru gan ir kritiska. Savukārt Kremlis to komentē atbalstoši.
Maskavas Basmanas rajona tiesa pagarinājusi mājas arestu teātra "Gogoļa centrs" galvenajam režisoram Kirilam Serebreņņikovam. Krievijas izmeklētāji uzskata, ka Serebreņņikovs var aizbēgt, jo viņam ir uzturēšanās atļauja Latvijā un nekustamais īpašums Vācijā. Režisors šādu iespēju noliedz, jo viņam ir atņemti dokumenti.
Divas trešdaļas balstiesīgo Krievijas iedzīvotāju būtu gatavi atbalstīt Vladimira Putina kandidatūru. Ja vēlēšanas notiktu šo svētdien, tad Putins saņemtu 64% balsu, – tā liecina socioloģisko pētījumu kompānijas “Levada centrs” jaunākās aptaujas dati. Putins pats gan vēl nav paziņojis par kandidēšanu nākamā gada martā gaidāmajās vēlēšanās, taču ne par to, ka viņš kandidēs, ne par to, ka viņš uzvarēs, šaubu nav. Jautājums, kas notiks tālāk. Jo līdz šim Putins demonstrējis, ka ievēro savas valsts konstitūciju.
Sestdien Krievijā notikušo opozīcijas akciju atbalss vērojama vēl svētdien, 8.oktobrī, Sanktpēterburgā un Maskavā. Naktī uz svētdienu aktīvistu grupa ieplānoja palikt laukumā, bet tas neizdevās – policijas iecirkņos nogādāti 18 jaunieši – Alekseja Navaļnija atbalstītāji. Taču protestētāji izlēmuši protestus turpināt.
Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija atbalstītāji visā valsts teritorijā šodien izgāja ielās, lai prezidenta Vladimira Putina dzimšanas dienā protestētu pret viņa valdīšanu. Pats Navaļnijs pasākumos nepiedalījās, jo šobrīd atrodas 20 diennakšu apcietinājumā par atkārtotiem aicinājumiem uz nesaskaņotām akcijām. Visvairāk cilvēku aizturēti Putina dzimtajā Sanktpēterburgā, taču lielākoties nesankcionētās akcijas noritēja mierīgi.
Krievija ir gatava veidot kaimiņattiecības ar Latviju, balstoties uz abu pušu interesēm, izteicies Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēstnieku akreditācijas ceremonijā Kremlī. Starp 20 valstu sūtņiem, kas iesniedza akreditācijas rakstu Putinam, bija arī Māris Riekstiņš. Viņš sacīja, ka Latvija ir gatava veidot draudzīgas attiecības ar kaimiņvalsti, tajā paša laikā apzinoties, ka pastāv jautājumi ar atšķirīgiem viedokļi.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Maskavas Gogoļa centrā pirmizrādi piedzīvoja zviedru dramaturga Larsa Nurena lugas “Dēmoni” iestudējums latviešu režisora Elmāra Seņkova interpretācijā.
Bijušajā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Butovas poligonā Maskavas apgabalā, kur pagājušā gadsimta 30.gados Staļina īstenotā Lielā terora laikā nošāva un apglabāja gandrīz 21 000 cilvēku, atklāts Piemiņas dārzs. Butova par mūža mājām kļuvusi arī 1500 latviešu. Par liktenīgu viņiem kļuva toreizējā Krievijas kriminālkodeksa 58. pants – kontrrevolucionāri noziegumi. Taču laikā, kad Staļina terora upurus joprojām apraud viņu radinieki, Maskavā parādījies padomju diktatora krūšutēls.
Sestdien, 22.septembrī, festivāla "Baltijas pērle" ietvaros notiks Krievijas kinorežisora Andreja Zvjaginceva filmas "Nemīlestība" Latvijas pirmizrāde. Šis darbs apbalvots ar prestižā Kannu festivāla žūrijas balvu, un vienu no galvenajām lomām tajā atveido Andris Keišs.
Krievijā – valstī, kur ir 146 miljoni iedzīvotāju – oficiāli ir tikai 600 bēgļu. Tomēr neoficiāli viņu skaits ir mērāms vismaz vairākos simtos tūkstošos. Dzīve gan bēgļiem Krievijā bieži ir bezperspektīva.
Krievijas bijušā ekonomikas attīstības ministra Alekseja Uļukajeva lietā tiesa Maskavā trešdien, 16. augustā, pasludināja pārtraukumu līdz 1. septembrim. Pats Uļukajevs savu vainu korupcijā, par ko pret viņu ir izvirzītas apsūdzības, noraida un pauž, ka mūsdienu tiesas neatšķiras no rakstnieka Antona Čehova darbos atainotajām.
Krievijas galvaspilsētas Maskavas tiesa otrdien, 8.augustā, apturējusi laikraksta "Novaja gazeta" žurnālista Ali Feruza deportēšanu uz Uzbekistānu. Šāds lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Feruza lieta tiks izskatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Gan Feruza kolēģi, gan cilvēktiesību aizstāvji bažījas, ka Uzbekistānā žurnālistam draud represijas. Patvērumu Feruzam ir gatava sniegt arī Vācija, taču arī šis piedāvājums saskāries ar virkni grūtību.
Ielu remonta un pilsētas rekonstrukcijas procesā Maskavas centrā celtnieki atklājuši 16. gadsimta baznīcu. 21. gadsimta ieceres - strūklakas "Venēcija" - celtniecību nu nācies atlikt, un celtnieku vietā objektā ieradušies arheologi. Šobrīd netālu no Kremļa katru dienu un jebkuros laika apstākļos strādā arheologu komanda.
Lai arī ASV prezidents Donalds Tramps vēl nav parakstījis likumu, kas paredz noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, Maskava jau ir atbildējusi Vašingtonai - gan ar aizliegumu ASV vēstniecībai Maskavā izmantot līdzšinējās noliktavas telpas un vēstniecības vasarnīcas, gan pieprasot krietni samazināt ASV diplomātiskā un tehniskā personāla skaitu Krievijā. Darbu zaudēs 755 cilvēki.
Jūlija beigās aprit 80 gadi, kopš padomju diktatora Josifa Staļina režīms sāka politiskās represijas un vajāšanas, kas vēsturē dēvētas par Lielo teroru. Nepilnos divos gados – 1937. un 1938. - aiz restēm nokļuva pusotrs miljons cilvēku. Ap 700 tūkstošu tika nošauti. Viņu vidū arī tūkstošiem latviešu. Un gadā, kad daudzi cilvēki Krievijā piemin savus Lielā terora laikā nošautos tuviniekus, sabiedriskās domas aptaujā Krievijā Staļins tiek atzīts par visu laiku un tautu izcilāko personību.
