Vēstnieku akreditācijas ceremonija Kremlī simbolizē oficiālo darba sākumu Krievijā 20 diplomātiem. Savā uzrunā vēstniekiem Vladimirs Putins bija akcentējis Krievijai šobrīd būtiskos momentus attiecībās ar katru no valstīm.
“Mēs esam gatavi veidot kaimiņattiecības ar Latviju, balstoties uz abu pušu interesēm. Protams, vēstnieka kungs, jūs zināt mūsu attieksmi pret Latvijā dzīvojošiem līdzpilsoņiem, tautiešiem. Ceru, ka arī tas kļūs par vienu no mūsu dialoga tematiem,” sacīja Putins.
Māris Riekstiņš, kas amatā nomainīja Astru Kurmi, sarunā ar Krievijas prezidentu apliecināja Latvijas atvērtību atklātam divpusējam dialogam: “Pēc tam mums bija tāda nedaudz neformālā gaisotnē saruna, katram vēstniekam bija iespēja apmainīties viedokļiem ar Krievijas prezidentu. Es īpaši uzsvēru, ka mēs esam neapšaubāmi gatavi veidot draudzīgas kaimiņu attiecības, kas balstītas uz katras puses interesēm, protams, arī apzinoties, ka pastāv jautājumi, par kuriem mums ir dažādi viedokļi.”
Diplomātiem ir jādarbojas laikā, kad vispārējās attiecības starp Rietumiem un Krieviju atrodas pietiekoši zemā līmenī pēc 2014.gada norisēm Ukrainā, uzsvēra Riekstiņš. Taču Latvijas un Krievijas dienaskārtībā esošo jautājumu loks, kur meklēt saskarsmes punktus, ir plašs. Tajā ietilpst starpvaldību un robežas demarkāciju komisiju darbs, pārrobežu un reģionālā sadarbība, kultūras un ekonomikas jomu attīstība.
“Kā varbūt kāds Latvijā dažkārt mēģina pateikt: mēs jau diez vai esam interesanti Krievijai, mēs esam neliela valsts un ar cilvēku un finanšu resursiem neesam tas īstais partneris. Bet tajā pašā laikā statistika parāda to, ka kaut vai tajā pašā ārējā tirdzniecībā mūsu daļa Krievijas tirdzniecības grozā ir pietiekoši būtiska un arī mums. 2016.gadā tie gandrīz divi miljardi eiro - domāju, ka tās nav mazas summas,” norādīja jaunais vēstnieks.
Māris Riekstiņs iepriekš bijis arī Latvijas vēstnieks NATO, vadījis delegāciju iestāšanās sarunām ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju, kā arī ieņēmis Latvijas vēstnieks ASV un Meksikā amatus.
