Latvijas Nacionālo teātri aicina ciemos regulāri. Mākslu mīlošā Krievijas publika jau paspējusi novērtēt Elmāra Seņkova “Antigoni”, Vlada Nastavševa “Idiotu”. Tagad - “Tuvās pilsētas” kārta. Lietuviešu dramaturga Marjusa Ivaškeviča luga krievu režisora, Gogoļa centra mākslinieciskā vadītāja Kirilla Serebreņņikova režijā.
Bez “Tuvās pilsētas” Latvijas Nacionālajā teātrī režisors ir iestudējis vēl trīs darbus. Taču līdz nākama gada janvārim mākslinieks atrodas mājas arestā. Pēc Krievijas izmeklētāju versijas, Serebreņņikovs organizējis naudas izkrāpšanu lielos apjomos.
"Spēlēt izrādi, kura tiek mazliet politizēta līdz ar situāciju, kas patlaban ir, tā vienmēr ir dubultatbildības joma.
Mūsu kolektīvam šī izrāde ir jānospēlē tieši tā, kā Kirils to ir uzlicis. Un ne mazākā mērā neiebrienot politiskās niansēs. Vienkārši ticot viņam, mīlot viņu, absolūti aizstāvot viņu, bet radot mākslas darbu," teica Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Absurda komēdijas "Tuvā pilsēta" galvenie varoņi ir Ivo un Annika. Viņi mīl viens otru, bet ģimenes dzīves rutīna, darbs un trīs bērni aizēno abu attiecības. Gandrīz katru nedēļas nogali Ivo pazūd no mājām, lai paskatītos uz savu dzīvi no malas, no tuvās pilsētas. Vienā dienā Annikai tas apnīk. Sieviete dodas uz tuvo pilsētu, lai saprastu, kā vīram tik ļoti trūkst. Izrāde notiek latviski, ar subtitriem angļu un krievu valodā.
"Stāsts patiesībā ir par to - izrādē tas faktiski neizskan -, bet tas ir naratīvi skaidrs slānis par to: ja būtu komunikācija, ja būtu mīļums, siltums, draudzība, savstarpējā atklātība, nekad lietas neaizietu līdz šim duļķainajam slānim, kas saucās kaut kāds marginālais neprāts," saka aktrise Maija Doveika.
Rīgā “Tuvā pilsēta” pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada martā.
