Jau četrus mēnešus matemātiķis un programmētājs Dmitrijs Bogatovs atrodas mājas arestā. Viņš nedrīkst izmantot mobilo telefonu un datoru, uz kājas vīrietim ir speciāla ierīce. četrās sienās viņam nāksies sagaidīt arī Jauno gadu – arests ir spēkā līdz janvāra beigām. Matemātikas pasniedzējam kādā no Maskavas augstskolām inkriminēti aicinājumi uz terorismu un ekstrēmismu internetā. Taču savulaik Bogatovs bija saistīts ar anonīmo tīklu “Tor” – tas nozīmē, ka viņa datora IP adresi jebkurām darbībām varēja izmantot jebkurš “Tor” sistēmas biedrs.
"Vārda brīvība. Informācija izplatīšanas brīvība - tas nekad nav bijis valsts interesēs. Valsti vienmēr ir interesējis tikai tas, lai tā pati būtu patiesības un informācijas monopola turētāja," norāda Bogatovs.
Cilvēktiesību organizācija “Memoriāls” atzina pirms sava tiesas procesa sākuma par politiku neinteresējušos Bogatovu par vienu no mūsdienu Krievijas politieslodzītajiem. “Memoriāla” sarakstos atrodami 123 cilvēki. No tiem 45 – specifiski politisko ieslodzīto listē. Lai kāds cilvēks tajā nonāktu, “Memoriāla” juristi pavada vairākus mēnešus, cītīgi pētot lietas materiālus.
"Vairumā gadījumu padomju varas vēlīnajā posmā tika izmantoti divi panti - "apzināti ļaunprātīga melu izplatīšana" un "pretpadomju propaganda". Toties tagad, tikai pēdējā gada laikā, vajājot ļaudis, kurus mēs uzskatām par politieslodzītajiem, lietas ierosinātas pēc vairāk nekā 40 pantiem," stāsta organizācijas "Memoriāls" politieslodzīto atbalsta programmas vadītājs Sergejs Davidis.
Piemēram: narkotiku un ieroču glabāšana, dalība ar varu nesaskaņotās protesta akcijās, terorisms.
Zem Damokla zobena staigā ikviens cilvēks, pat ja viņš ir pazīstams cilveks. Pirms diviem gadiem Ukrainas kinorežisoram Olegam Seņcovam piesprieda 20 gadu cietumsodu par “teroristiskas organizācijas” izveidošanu.
Neraugoties uz to, ka Sencovs ir “Memoriāla” politieslodzīto sarakstā, pats režisors sarakstē ar Latvijas Televīziju noraida tādu sevis dēvēšanu: "Vispirmām kārtām es sevi uzskatu par cilvēku. Par "politisko zeku" mani dēvē citi. Nodarbojos ar to, ar ko jānodarbojas ne tikai ieslodzījumu vietās, bet arī ārpus tām: lasu, rakstu, dzīvoju. Ar cieņu, Oļegs Seņcovs".
Valsts oficiālā vara vienmēr noliegusi politieslodzīto esamību.
"Īsti nesaprotu, kas tiek domāts ar "politisko amnestiju"," 2012. gadā sacīja Vladimirs Putins - toreiz vēl premjers. "Mums, manuprāt politisko ieslodzīto nav. Un paldies Dievam! Par to gan, nenosaucot uzvārdus, tiek runāts. Būtu vismaz parādījuši kaut vienu cilvēku, kas iesēdināts politisku iemeslu dēļ!" teica Putins.
Tieši ar Vladimira Putina nākšanu pie varas Krievijā ir sācies jauns politiski motivētu lietu laiks. Tā naftas Mihaila Hodorkovska kompānijas “Jukos” lietas vienam no figurantiem Aleksejam Pičuginam tika piespriests mūža ieslodzījums. Vīrieti uzskata par politieslodzīto arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. Taču tas neko nemaina. Novembra sākumā Krievijas Augstākā tiesa atstāja sodu spēkā, neraugoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu spriedumu mainīt.
"Viņi (Eiropa) ir sarežģītā situācijā. No vienas puses, jārisina kaut kādi ekonomiski un politiski jautājumi. Krievija tomēr ir ievērojams spēlētājs, kuru nekādi neizdodas ignorēt," komentē Helsinku grupas Maskavas pārstāvis un padomju disidents Valērijs Borščovs.
Pirms Soču olimpiādes Krievijā notika amnestija. Tas bija 2013. gads. Uz brīvām kājām nokļuva tūkstošiem cilvēku – tajā skaitā arī daži Bolotnijas lietas figuranti un pankgrupas “Pussy Riot” dalībnieces. 1917. gada Oktobra revolūcijas simtgadē solīt solīja vēl vienu amnestiju ieslodzītajiem. Taču tā vēl ir palikusi starp neizpildītajiem Krievijas varas mājasdarbiem. Bet Maskavā, ne ar vārdu nepieminot mūsdienu politieslodzītos, atklāja padomju laiku politisko represiju upuru piemiņas vietu.
