“Tāpēc arī latvieši sanāk kopā, lai vismaz dažas reizes gadā varētu satikties, aprunāties, padziedāt kopā dziesmas, uzdejot un tā tālāk. Šāda veida tikšanās ir ļoti vajadzīgas. Tās uztur latvietību un piederības sajūtu Latvijai,” pauž Maskavas latviešu kultūras biedrības priekšsēdētājs Jānis Dambītis.
Viņš saka, ka uzturēt latvietības garu ārzemēs ir grūti, bet nav neiespējami. Novēlēt Latvijai garu mūžu un noklausīties Latvijas prezidenta uzrunu Maskavā sanāca vairāki desmiti cilvēku.
Starp viņiem arī Pleskavā dzimis Jurijs Egleskalns, kuram šogad aprit 80 gadi. Mūža pirmajā pusē Egleskalns bija pārliecināts, ka šāds uzvārds ir tikai viņam un viņa mātei. Taču vēlāk Jurijs atrada savas dzimtas pamatlicējus, kuru bērni kopā ar citiem Kurzemes zemniekiem 1884. gadā devās uz Krieviju un apmetās uz dzīvi Novgorodas pierobežā.
“Savulaik mans uzvārds bija izkropļots – es bija Egleskoļns,” stāsta Maskavā dzīvojošais latvietis. “Bet tad es aizsūtīju vēstuli uz Pleskavu un man atnāca atbilde – jūsu vecāki īstenībā bijuši Egleskalni. Es nomainīju paši un lepns, re – esmu Egleskalns,” saka Egleskalns.
Latviešu kultūras biedrībai Maskavā jau ir plāns, kā ieskandināt valsts simtgadi. Nākamā gada martā Krievijas galvaspilsētā sāksies Latvijas kultūras dienas, kas ilgs trīs mēnešus. To ietvaros notiks piemēram vairākas latviešu mākslinieku izstādes, karoga svētki, biedrības jauktā kora “Tālava” 25 gadu jubilejas svinības. Vasarā kopa dosies uz Rīgu, kur piedalīsies Dziesmu svētkos.
Maskavas latvieši nav vienīgie ārvalstu latvieši, kuri ar kopā sanākšanām sagaidījuši Latvijas 99. jubileju. Arī Anglijā mītošie latvieši to ir svinējuši, tomēr prieks mijies arī ar skumjām.
