Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Silenes baznīcā unikāla ekspozīcija

V. Zelenska ēras sākums Ukrainas politikā

Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis

Svētdien, 21.aprīlī, Ukrainā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvaru guvis aktieris Volodimirs Zelenskis, vēsta aģentūra “Unian”.

Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecina, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu, pašreizējo valsts vadītāju Petro Porošenko nobalsoja 24,46%.

Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija prognozēja, ka aptuveni 30.aprīlī varētu paziņot oficiālos rezultātus.   

Prezidents Porošenko par spīti graujošajai sakāvei paziņojis, ka paliks politikā, lai nodrošinātu to, ka viņa laikā sasniegtais netiek pagriezts pretējā virzienā.

“Kā viens no Ukrainas politiskajiem līderiem es turpināšanu kalpot Ukrainai un turpināšu cīnīties par eirointegrācijas un NATO integrācijas kursu, decentralizāciju, drošību un pretkorupcijas reformu,” paziņoja Prošenko.

Latvijas Radio reportāža no prezidenta vēlēšanu otrās kārtas UkraināViktorija Terentjeva

     Politologs Volodimirs Fesenko tomēr izceļ, ka  Porošenko sagrāve nenozīmē proeiropeiskā kursa maiņu.

    “Zelenska uzvara ir sava veida vēlēšanu Maidans. Nevis protesti ielās, šajā laukumā, bet Maidans ar vēlēšanu palīdzību. Cilvēki grib spēcīgas un radikālas pārmaiņas, līdzīgi kā Maidanā”,” norādīja Fesenko.

    Politologs arī negaida būtiskas pārmaiņas Ukrainas attiecībās ar Krieviju un Rietumiem, tomēr vienlaikus atzīst - joprojām ir daudz nezināmo.

    “Pagaidām var pateikt tikai vienu – viņš būs ļoti neparasts prezidents, jo nav politiķis. No vienas puses tas radīs lielas problēmas viņam un viņa komandai, kas tagad tikai veidojas, un arī tur lielākā daļa cilvēku ir bez politiskās pieredzes. Taču no otras puses tas var radīt jaunas iespējas,” norādīja Fesenko.

    Eiropas Savienības augstākās amatpersonas apsveikušas Volodimiru Zelenski ar uzvaru Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi arī turpmāku atbalstu Ukrainai. Savukārt Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja norādījusi, ka Ukrainas stabilitāte ir svarīga visas Eiropas drošībai.

    Kremlis gan paziņojis, ka Ukrainas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju vēl esot pāragri apveikt.

    Latvijā atbalsta Zelenski

    Vairums Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā balsojušo Ukrainas pilsoņu Latvijā ir nobalsojuši par Volodimiru Zelenski, liecina Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

    Kopumā svētdien, 21.aprīlī, notikušajās vēlēšanās Latvijā balsojuši 723 Ukrainas pilsoņi, no tiem 445 jeb 61,6% ir nobalsojuši par Zelenski.

    Savukārt 268 Ukrainas pilsoņi jeb 37,1% ir balsojuši par pašreizējo prezidentu Petro Porošenko.

    Desmit vēlēšanu biļeteni ir atzīti par nederīgiem.

    No Latvijā reģistrētajiem 2387 vēlētājiem vēlēšanās piedalījušies 723 Ukrainas pilsoņi jeb 30,3% no kopējā vēlētāju skaita. Pirms pieciem gadiem 2014.gadā notikušajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja 340 no 1826 reģistrētajiem vēlētājiem jeb 18,6% no kopējā vēlētāju skaita.

    Lietuvā svētdien vēlēšanās balsojuši 477 Ukrainas pilsoņi, no tiem 252 jeb 52,8% ir nobalsojuši par Zelenski, bet 215 jeb 45,1% - par Porošenko. Desmit vēlēšanu biļeteni Lietuvā ir atzīti par nederīgiem.

    Savukārt Igaunijā ir balsojuši 1137 Ukrainas pilsoņi, no tiem 822 jeb 72,3% ir nobalsojuši par Zelenski, bet 298 jeb 26,2% - par Porošenko. Igaunijā 17 vēlēšanu biļeteni ir atzīti par nederīgiem.

    Cīņā ar korupciju var sastapties ar elites pretestību

    “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu, kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatāties uz mums! Viss ir iespējams!” tā guvis vēsturiski augstu atbalstu prezidenta vēlēšanas paziņojis Volodimirs Zelenskis.

    Zelenskis cīņā ar korupciju var sastapties ar elites pretestībuViktorija Terentjeva

      Viņš var kļūt gan par katalizatoru turpmākajām izmaiņām Ukrainas politikā, gan likt ukraiņiem stipri vilties valsts galvā – vainojamas ukraiņu pārmērīgi augstas cerības, saka politikas eksperti.

      Zelenskis vēlas, lai visi ārzemēs esošie ukraiņu ieslodzītie un karagūstekņi atgriežas mājās, lai tiek izbeigts karš austrumos, lai Ukraina ietu Eiropas virzienā.

      “Ukrainas attīstības virziens ir daudz maz skaidrs, un netiks mainīts, jo virzība uz Eiropas Savienību vai NATO nav kāda konkrētā politiķa vēlme, bet tā ir visas tautas griba. Zelenska gadījumā viss būs atkarīgs no tā, kā rīkosies viņa komanda un cik ātri būs veiktas izmaiņas. Dinamikai jābūt uzreiz pēc inaugurācijas. Tas var būt redzams, izstrādātājos likumprojektos, un attiecībās un sadarbībā ar parlamentu,” norādīja politikas novērotājs Deniss Semjonovs.

      Semjonovs atgādināja, ka Ukrainā prezidents ir atkarīgs no Augstākās Radas jeb parlamenta. Un pagaidām Zelenska partijai tur nav savas frakcijas. Rudenī gaidāmajās vēlēšanās prezidents var arī negūt tik spožus panākumus, ka cīņā par savu amatu.

      Politikas eksperts Ņikita Poturajevs prognozēja, ka “Zelenskim nāksies sastapties ar lielu pretestību no šodienas varas puses. Ukrainā mēs redzam jaudīgo korumpēto sistēmu, kas izliekas par valsti.

      Un runa ir par miljardiem dolāru. Jo, neraugoties uz krīzi un karu, katru gadu no valsts uz ofšoriem aizpeld miljardi dolāru. Un protams, politiskā elite skatās uz to pilnīgi normāli. Viņiem tas ir ne tikai peļņa, bet arī drošība. Tagad viņi visi smīn, bet reāli viņus sagrāba šausmas – ko nu, ja Zelenskis tiešām cīnīsies ar korupciju?”

      Praktiskus rezultātus cīņā ar korupciju pavisam drīz plāno ieraudzīt Zelenska komandas pārstāvis Ruslans Rjabošapka – atbildīgais par cīņu ar korupciju. Viņaprāt, Ukrainai nav jāņem kāds Eiropas modelis – pašmāju sistēma ir laba, un savulaik tai pietrūcis tikai varas atbalsts. Ar Zelenska ienākšanu varā, viss mainīsies, uzsvēra Rjabošapka.

      “Sāksim ar to, ka nodrošināsim pretkorupcijas institūciju neatkarību, noņemsim no amatiem visus tos, kas traucēja šo institūciju darbam. Tālāk mēs plānojam pieņemt dažus likumus un atjaunot atbildību par nelikumīgu bagātības vairošanu,” darbības plānu ieskicēja Rjabošapka.

      “Tad runāsim par pilsonisko atbildību, nelikumīgi iegūto aktīvu konfiscēšanu, imunitātes ierobežošanu – lai varētu saukt pie atbildības tos, kas šobrīd ir aizsargāti ar imunitātēm. Domāsim arī, kā aizsargāt tos, kas ziņo par korupciju,” sacīja Rjabošapka.

       

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Pasaulē
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti