Panorāma

Cik saņem jaunais ārsts

Panorāma

P.Vaska fonds koncertē Mežotnes pilī

80 gadi, kopš Staļina Lielā terora sākuma

Aprit 80 gadi kopš Staļina Lielā terora sākuma

Jūlija beigās aprit 80 gadi, kopš padomju diktatora Josifa Staļina režīms sāka politiskās represijas un vajāšanas, kas vēsturē dēvētas par Lielo teroru. Nepilnos divos gados – 1937. un 1938. - aiz restēm nokļuva pusotrs miljons cilvēku. Ap 700 tūkstošu tika nošauti. Viņu vidū arī tūkstošiem latviešu. Un gadā, kad daudzi cilvēki Krievijā piemin savus Lielā terora laikā nošautos tuviniekus, sabiedriskās domas aptaujā Krievijā Staļins tiek atzīts par visu laiku un tautu izcilāko personību.

Jeļena Suslova, 1937. gadā nogalinātā garīdznieka Aleksandra Ardaševa mazmazmeita, pati iepazinusies ar sava radinieka personīgo lietu: "Viņam vairakkārt piedāvāja sadarboties, bet vecvectēvs vairākkārt atteicās - tā raksta izmeklētājs. Un tāpēc Ardaševu sāka vajāt. Viņam nācās pārvākties uz nākamo, nākamo un nākamo pilsētu".

Aleksandrs Ardaševs – garīdznieks, udmurtu kristītājs un ciema apgaismotājs - pazuda trīsdesmitajos gados. Jau mūsdienās ģimenes noslēpumu atklāja viņa mazmazmeita Jeļena ar savu vīru. Arhīvos uzzināja, ka viņu radiniekam inkriminēja sadarbošanās atteikumu un vācu znota esamību. Ar to pietika, lai 68 gadus veco vīrieti apsūdzētu.  Neskatoties uz to, ka Ardaševs sevi par vainīgu kontrrevolucionārā darbībā neatzina, viņu nošāva Butovas poligonā 1937. gada rudenī. Kā vienu no pirmajiem.

"Es redzēju viņa personīgo parakstu... gribēju atrast vecvectēva bildi, bet tādas viņa personīgajā lietā neesot. Kad gāju uz arhīvu, biju ļoti uztraukusies! Bija baisi," saka nošautā garīdznieka mazmazmeita.

Butovas poligons atrodas netālu no Maskavas. Lielā terora laikā tas tika izmantots PSRS politisko ieslodzīto nogalināšanai un apbedīšanai. Pats jaunākais Staļina represiju upuris šeit ir 13 gadus vecais Miša. Viņš nozaga divus maizes klaipus un par to arī tika nošauts, neskatoties uz to, ka pēc likuma to varēja darīt tikai no 15 gadu vecuma. Zēna dzimšanas datumu dokumentos pielaboja. Poligons darbojās 19 gadus. Laika periodā no 1937. gada augusta līdz 1938. gada oktobrim šeit savas mūža mājas ieguva gandrīz 21 tūkstotis cilvēku.

Lielā terora laikā Butovas poligonā tika nošauts arī latviešu gleznotājs Gustavs Klucis, tolaik viens no ievērojamākajiem "krievu konstruktīvisma" mākslas stila pārstāvjiem. Lai gan Kluča plakātos tika slavēta jaunās padomju valsts dzīvesveids, Ļeņins un Staļins, tas nepaglāba viņu no nāves sarīkotajā "latviešu operācijā". Kopumā trīsdesmito gadu beigās Staļina nāves mašīnā nokļuva 16 tūkstoši latviešu. Butovas masu kapos ir apbedīts pusotrs tūkstotis. 

Vēsturnieks Ņikita Petrovs stāsta, ka vēstures turpmāko gaitu sagatavoja iepriekšējo gadu padomju vara. "Ja ne 1937. gada represijas, mēs dzīvotu pavisam citā valstī. Padomju vara vienmēr balstījās uz vardarbību un piespiedu darbu. Citiem vārdiem sakot, tas bija veids, kā pārvaldīt valsti ar terora palīdzību," uzsvēra Petrovs.

Mūsdienu Krievijā ir pieaugusi interese par padomju diktatora Josifa Staļina personību -  liecina "Levada centra" jūnijā veiktā aptauja.

Krievijas iedzīvotāju aptaujā par izcilākajām visu laiku un tautu personībām Staļins ir pirmajā vietā. Otrajā - Vladimirs Putins un tad seko dzejnieks Aleksandrs Puškins.

Kāpēc Staļins? "Levada centra" sociologs Deniss Volkovs uzskaita iemeslus - iedzīvotāji atceras, ka Padomju savienība uzvarēja otrajā pasaules karā - tātad visi Staļina laika upuri nebija veltīgi. Vēl nozīme ir Krimas aneksijas pacilājošam noskaņojumam tautas masās. Un trešais iemesls Staļina kulta uzplaukumam slēpjas šīs personības reabilitācijā varas elitē.

"Mēs redzam, ka prezidents Staļinu vērtē neviennozīmīgi un piemēram attaisno Molotova-Ribentropa paktu. Pirms kāda laika tas bija grūti iedomājams. Jo pat Dmitrija Medvedeva laikā - kaut arī viņš bija, tā teikt “otrais pēc nozīmes” cilvēks, pastāvēja kurss uz valsts destaļinizāciju," sacīja Volkovs.

Savukārt vēsturnieks Petrovs nesaskata mērķtiecīgu valsts politiku, ka visā Krievijā, piemēram, parādītos Staļina monumenti. "Bet es redzu mērķtiecīgu valsts politiku tajā nozīmē, lai to visu ignorētu," paskaidroja vēsturnieks. "Un tas ir slikti, jo nav skaidras atbildes uz jautājumiem - kas tas bija par vēstures periodu? Vai šie noziegumi pret cilvēci bija noziegumi? Un vai Staļins ir noziedznieks?

Vēsturniekiem ir atbilde uz šiem jautājumiem. Un tā ir viennozīmīga - jā, Staļins ir noziedznieks."


1937. gadā nogalinātais garīdznieks Aleksandrs Ardaševs tika reabilitēts 1989. gadā, jo viņa rīcībā vairs nesaskatīja nozieguma sastāvu. Bet katru gadu Butovas poligonā viņa uzvārdu nolasa kopā ar tūkstošiem pārējo bojāgājušo vārdiem. Tas notiek politisko represiju upuru piemiņas dienā oktobra beigās.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti