"Izskatās, ka šīs sankcijas jau bija sagatavotas 2016. gadā kā atbilde toreizējā prezidenta Baraka Obamas sankcijām, kad no ASV tika izraidīti 35 krievijas diplomāti," sprieda politologs Mihails Zaharovs.
Sākot ar 1.septembri, ASV un Krievijā jābūt vienādam abu valstu diplomātu skaitam – 455 cilvēkiem. Ierindas Krievijas tūristiem tas nozīmēs krietni ilgāku ASV vīzas gaidīšanu.
ASV Valsts departamenta pārstāvis jau paziņojis, ka Krievijas lēmums ir "sarūgtinošs" un ka ASV pašlaik apsver atbildes soļus. Bet, ja Vašingtonai iespējas ietekmēt Krieviju pastāv, tad Maskavai šajā ziņā rokas ir saistītas. Tā uzskata politologs Zaharovs.
"Krievijai nav daudz iespēju izdarīt spiedienu uz Ameriku. Kopējais preču apgrozījums nav liels - tāpēc ekonomiski parādīt zobus Krievijai nesanāks.
Ir iespējas likvidēt sadarbību kosmosa jomā vai narkotiku izplatības apkarošanā Afganistānā, vai arī ieviest kādas sankcijas Krievijas titāna piegādēm amerikāņu kompānijām. Taču tādas darbības nepatīkami ietekmēs abas puses," vērtē politologs Mihails Zaharovs.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pasniedzējs Māris Andžāns intervijā LTV raidījumā “Panorāma” pauda viedokli, ka medusmēnesis Krievijas un ASV attiecībās ir beidzies. Sākotnēji bija cerības, ka ASV un Krievijas attiecības uzlabosies, bet Putina pacietības mērs esot pilns.
Krievija ekonomiskā ziņā gan maz ko var izdarīt, taču tā var mēģināt saasināt situāciju dažādos reģionos, piemēram, Sīrijā, kur gaidāma tālāka situācijas eskalācija, uzskata RSU pasniedzējs.
Vēl neieviestās sankcijas sašķobījušas arī ASV un Eiropas attiecības - Eiropas Komisija bažījas, ka sankcijas var skart Eiropas enerģētikas uzņēmumus, kas ir iesaistīti tādos projektos kā dabasgāzes cauruļvads "Nord Stream 2" no Krievijas uz Vāciju.
"Darbs ar sankcijām, ko šobrīd veic gan ASV Kongress, gan Vladimira Putina administrācija, jau tuvākajā laikā beigsies ar tirdzniecības kariem. Kaut kādā veidā cietīs arī Eiropas kompānijas.
Otrais sankciju vilnis, kas aizliedz virkni projektu un aizliedz veikt biznesu ar Krieviju, kaitēs Eiropai tāpat kā Krievijai," uzskata politiskās informācijas centra direktors Aleksejs Muhins.
Jaunās pret Krieviju vērstās ASV sankciju paketes mērķis — sodīt Krieviju par darbībām Ukrainā un Sīrijā, kā arī par Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās pērn.
Vēl dokumentā ir arī citas pretenzijas Maskavas īstenotajai ārpolitikai — piemēram, dabasgāzes piegāde Eiropai kā politiskās ietekmes ierocis un nevēlēšanas pildīt Minskas vienošanās.
ASV diplomāti Maskavā izmanto četrus objektus. Viens no tiem ir tā saucamais “Spaso House” jeb amerikāņu vēstnieka oficiālā rezidence. Taču pavisam drīz Džons Tefts aizies pensijā. Krievijas un ASV attiecības nāksies uzlabot jau citam diplomātam.
Rudenī par jauno ASV vēstnieku Krievijā, visticamāk, kļūs bijušais ASV vēstnieks Ķīnā un Singapūrā, Trampa kritiķis un atbalstītājs vienlaikus, kā arī miljardiera dēls Džons Hansmans. Taču viņa kandidatūra vēl ir jāatbalsta Senātam.
