Krievijā sāk brīdināt par «ārvalstu aģentiem» uzskatītos medijus

Krievijas draudi par “ārvalstu aģentiem” atzīt visus ārvalstu finansētus medijus pagaidām ir skāruši tikai tos plašsaziņas līdzekļus, kas darbojas ar ASV atbalstu. Taču padomju laiku disidentu aprindās jau mēļo, ka mūsdienu Krievijā ir atgriezušies vecie laiki, kad ārvalstu medijus varēja uztvert un klausīties tikai ar grūtībām.

Valsts domē saka, ka jaunie likuma grozījumi dos Krievijai tādas pašas iespējas, kādas ir Amerikas valdībai, vēršoties pret “Russia Today” kanālu. To amerikāņi vaino par Kremļa propagandas izplatīšanu un ASV vēlēšanu ietekmēšanu, lai gan darbībai šķēršļus neliek. ASV atbalstītie mediji Krievijā tikmēr jau tagad piedzīvo grūtus laikus, un situācija var kļūt vēl drūmāka.

Jaunais likums vēl jāparaksta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, bet Tieslietu ministrijas brīdinājumi par iespējamo iekļaušanu “ārvalstu aģentu” sarakstā sākuši mērot ceļu pie mediju vadītājiem.

Vēstules jau ir saņēmis kanāls "Настоящее время" un "Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība".

Padomju laikos tieši "Radio Brīvā Eiropa" kopā ar BBC, “Deutsche Welle” un "Amerikas balsi" bija starp tā sauktajām "ienaidnieku balsīm".

“Mēs esam aizsūtījuši Tieslietu ministrijai vēstuli no mūsu puses ar prasību izskaidrot, kas tieši domāts ar šo brīdinājumu,” skaidro “Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvība” komentētāja Irina Laguņina. “[Vēlamies noskaidrot], kas mums no viņiem gaidāms un ko viņi grasās darīt, jo pašlaik no viņu retorikas mums maz kas skaidrs,” norāda Laguņina.

Krievijas amatpersonas pagaidām skaidro savu soli ar atbildes reakciju uz ASV Tieslietu ministrijas vēršanos pret Krievijas televīzijas kanālu “Russia Today”.

To ASV izlūkošanas iestādes nosauca par “Kremļa vadītu propagandas mašīnu” un vainoja par iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā. “Kas attiecas uz pieņemtajiem grozījumiem – tiem ir konkrēts raksturs. Tieslietu ministrija ieviesīs atbilstīgus pasākumus, kas būs atbildes reakcija uz to, kā pret Krievijas medijiem izturas Rietumos,” pauda Krievijas Valsts domes vicespīkers.

Praktiski tas nozīmējis, ka “Russia Today” iekļauts to ASV strādājošo ārvalstu mediju sarakstā, kam jāatklāj savas attiecības ar citu valstu valdību un jāpublicē kanāla finansējuma avoti. Tas ir ļoti skumji. Mēs esam vīlušies, ka tas bija jādara. Tā nebija mūsu izvēle. Neko tādu negaidījām no valsts, kur izturas iejūtīgi pret vārda brīvību,” sacīja “Russia Today” ārējo sakaru departamenta direktore Anna Belkina.

Tomēr situācija starp ASV sponsorētiem medijiem Krievijā un Krievijas sponsorētiem medijiem ASV būtiski atšķiras.

Reāli Amerikā pret “Russia Today” nav ieviesti nekādi raidīšanas ierobežojumi un kanālu skatās vidēji 8 miljoni cilvēku nedēļā.

Tajā pašā laikā telekanāls "Настоящее время" Krievijā ir pieejams tikai internetā. Bet “Radio Brīvība” jau piecus gadus nedrīkst raidīt savu saturu Krievijā vispār.

Aizliegums ir balstīts citā likumā - par medijiem ar ārvalstu kapitālu. Gadījumā, kad ārzemju naudas ir vairāk par 50%, medijam jābeidz savs darbs Krievijas teritorijā. Paliek tikai internets. Radio "Brīvība" auditorija Krievijā ir ap 100 000 cilvēku. “ Kad mums šobrīd saka - izveidosim paritāti ar “Russia Today” un “Sputņik” ASV, tad mēs labprāt piekrītam – lūdzu! Jo RT un “Sputņik” Amerikā neslēdz, neviens viņiem neliedz raidīt kabeļtelevīzijā vai radio. Mums šādu iespēju nav!” saka Laguņina.

Maskavas Helsinku grupas dalībnieks un kādreizējais padomju laiku disidents Valērijs Borščovs uzskata, ka jaunais likums medijiem būs kā lakmusa papīrs -

ja informācijas avotam ir Krievijas "ārvalstu aģenta" statuss, tad šis medijs ir ticams un ievērības cienīgs.

Tas tik tiešām ir represiju veids, veids, kā ierobežot vārda brīvību un iebaidīt sabiedrību, jo “ārvalstu aģents' skan biedējoši,” komentē Borščovs. “Mēs tiešām atgriežamies pie tiem laikiem, kad klausījāmies “Amerikas balsi”, kad meklējām īsto vilni, lai slāpētāji to nenoslāpētu – es to ļoti labi atceros. Bet ko darīt – nāksies pielāgoties!” secina Borščovs.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti