Latvijas vēstnieks Ukrainā: Ir daudz jautājumu par jaunā prezidenta komandu

Par Ukrainas ārpolitikas virzienu varēs spriest, kad jaunais prezidents būs sācis strādāt un izveidojis komandu, Latvijas Radio pauda Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns. Savukārt ukraiņu politikas pētnieks Volodimirs Fesenko uzskata, ka kardinālas pārmaiņas Ukrainas ārpolitikas kursā nav gaidāmas.

Daudz jautājumu par jaunā prezidenta Zelenska komanduViktorija Terentjeva

    Eiropas Savienībai (ES) nebija favorīta Ukrainas prezidenta vēlēšanās, norādīja Poikāns. Viņš gan arī skaidroja, ka Petro Porošenko uzvedību, piemēram, ārpolitikā Eiropas politiķi bija spējuši prognozēt. Ar Zelenski tas pagaidām nav iespējams. Ir jāsagaida inaugurācija, uzskata Poikāns.

    "Par Zelenski ir tāds pats jautājums kā par [Vladimiru] Putinu pirms 20 gadiem – who is Mr. Zelensky?

     Man liekas, ir daudz jautājumu par Zelenska komandu kā tādu. Un daudzi gribētu redzēt gan Ukrainas sabiedrībā, gan ES – kas ir tie cilvēki. Es domāju, mums ir jāsagaida vismaz inaugurācija – parasti jūnija sākumā, maija beigās – tad varēs redzēt, kāds ir viņa skatījums. Mēs strādāsim ar prezidentu Zelenski," sacīja vēstnieks.

    Zelenskim pagaidām nav lielas ārpolitiskās pieredzes, un viņam būs jāmācas jau procesā. Taču kardinālas pārmaiņas Ukrainas ārpolitikas kursā, kā arī attiecībās ar Krieviju nav gaidāmas, uzskata ukraiņu politikas pētnieks Volodimirs Fesenko.

    "Zelenskim ir diezgan naivs priekšstats par pārrunām ar Vladimiru Putinu. Zelenskim ir dažas sarkanās līnijas, kurām viņš nekāps pāri. Piemēram, Krimas Krievijas statusa neatzīšana, separātisko republiku autonomijas neatzīšana Donbasā.

    Par ko Putins un Zelenskis varētu panākt vienošanos, ir karadarbības izbeigšana.

    Kas attiecas uz Ukrainas ārpolitiku, tad te būs no svara, kāds cilvēks būs atbildīgs par diplomātiju, kurš ieņems ārlietu ministra amatu un kurš atbildēs par diplomātiju prezidenta administrācijā, un kurš – par nacionālo drošību," stāstīja Fesenko.

    Kas attiecas uz Ukrainas ceļu uz Eiropas Savienību un NATO, tad atbildes uz šiem jautājumiem jāmeklē ar referenduma palīdzību – vēl pirms otrās vēlēšanu kārtas tā bija izteicies pats Zelenskis. Bet jādara tas tikai tad, kad Ukrainas sabiedrība būs tam gatava, piebilda Zelenskis. Pašlaik Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā atbalsta 57% ukraiņu, bet valsts iestāšanos NATO atbalsta 44% valsts iedzīvotāju, liecina socioloģisko aptauju dati. 

    Reakcijas: Ukrainā uzvarējusi demokrātija

    Zelenska uzvara  pasaulē tiek vērtēta piesardzīgi, taču vairums viedokļu sakrīt – vēlēšanu iznākums apliecina demokrātijas stāvokli valstī.  

    Tūkstošiem cilvēku pirmdien, 22.aprīlī, pulcējušies uz demonstrāciju pie Ukrainas prezidenta pils Kijevā, lai paustu atbalstu aizejošajam valsts vadītājam Petro Porošenko pēc sagrāves vēlēšanās.

    Galvenais atzinums dažādu valstu politiskajās aprindās ir tas, ka šādi rezultāti apliecina Ukrainas turēšanos pie demokrātiskām vērtībām, pat Krievijas agresijas apstākļos.

    “Mūsu pārstāvji novēroja, ka balsošana bija labi organizēta un vēlētāji netika ierobežoti. Mēs apsveicam ukraiņu tautas apņemšanos panākt pārmaiņas demokrātiska procesa ceļā,” pauda Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācijas vadītāja Andžela Smita.

    Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pauda, ka Latvija ciena ukraiņu tautas izvēli, taču svarīgi, lai Ukraina turpinātu sekot rietumu vērtībām.

    Jaunievēlēto prezidentu telefoniski apsveica Francijas un Polijas līderi, un gatavību sadarboties ar viņu pauda ASV Valsts departaments. Taču atklāts paliek jautājums – kā veidosies Zelenska attiecības ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu. Maskava norādīja, ka Zelenski apsveikt ir pāragri, un spriest varēs tikai pēc konkrētiem darbiem.

    “Kremlis vēlējās jebkuru iespējamo rezultātu, kas nebūtu Porošenko, un viņi to ieguva. Taču tagad viņiem ir absolūti jauns indivīds, kas nav ne prokrievisks, ne prorietumniecisks. Man šķiet, ka Kremlī patlaban notiek daudz dažādu sapulču, lai izveidotu stratēģiju attiecībā uz Zelenska Ukrainu – kā uzvesties, ko darīt, būt naidīgam vai labāk nē,” sprieda Maskavas Kārnegī centra analītiķis Andrejs Koļesņikovs.

    KONTEKSTS:

    Svētdien, 21.aprīlī, Ukrainā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvaru guvis aktieris Volodimirs Zelenskis. Pēc 99% balsu saskaitīšanas rezultāti liecina, ka Zelenski atbalstīja 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu, pašreizējo valsts vadītāju Petro Porošenko nobalsoja 24,46%.

    Eksperti atgādina, ka Ukrainā prezidents ir atkarīgs no Augstākās Radas jeb parlamenta. Un pagaidām Zelenska partijai tur nav savas frakcijas. Rudenī gaidāmajās vēlēšanās prezidents var arī negūt tik spožus panākumus kā cīņā par savu amatu.

    Prezidenta inaugurācija paredzēta vasaras sākumā.

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti