Pirms 100 gadiem Krievijā tika pasludināta kapitālisma likvidācija un sākums pārejai pie pilnīga sociālisma. Mūsdienu Krievija izmanto 20. gadsimta vēstures notikumus savās programmatiskajās nostādnēs. Tādēļ Rietumi seko šīm svinībām un Kremļa retorikai, cenšoties izprast, ko tas vēsta par Krievijas tālākajām ambīcijām un tuvākā laika nodomiem.
Revolūcijas 73. gadadiena bija pēdējā, ko piedzīvoja Padomju Savienība un tās tā brīža vadītājs Mihails Gorbačovs sveica valsti revolūcijas gadadienā. Latvija un Baltijas valstis jau bija pasludinājušas neatkarību.
Krievijā Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadienas atzīmēšana un svinēšana sākās jau gadu pēc paša notikuma - 1918. gada 7. novembrī. Tie kļuva par Padomju Savienības galvenajiem svētkiem. Vēlāk Staļina laikā pat tika izveidots arī īpašs svētku standarts – darbaļaudis demonstrācijā, valsts vadoņi – tribīnē pie mauzoleja, karavīri - parādē Maskavas Sarkanajā laukumā.
Viss strauji mainījās 1991.gadā. Pēcpadomju Krievijā no 7.novembra svētkiem centās tikt vaļā. Dienas raksturs pilnīgi mainījās. Sākotnēji to piesaistīja poļu garnizona padzīšanai no Kremļa krievu-poļu kara laikā 1612.gadā. Pēcāk radās Tautas vienotības diena, ko plaši svin 4.novembrī. Un tā kļuvusi par jauno oficiālo brīvdienu.
Maskavas Valsts universitātes sabiedrisko kustību un politisko partiju vēstures katedras vadītāja vietnieks Aleksejs Gusevs norādīja, ka revolūcijas apaļās jubilejas 2007. un 1997.gadā ne ar ko neizcēlās.
“Jaunā politiskā elite 7.novembri neuzskatīja par saviem svētkiem. Savukārt pašreizējā politiskā elite – tā, kas ir pie varas – vispār baidās no paša jēdziena “revolūcija”,” norādīja Gusevs.
Komunistu politiskajiem mantiniekiem ir būtiska loma arī mūsdienu politikā. Un viņiem 7.novembris ir būtisks datums. No padomju laikiem saglabājusies arī viena bijušo svētku sastāvdaļa – militārā parāde. Precīzāk - 1941.gada 7.novembra parādes rekonstrukcija.
Jurija Levadas analītiskā centra pētnieks Aleksejs Levinsons pārliecināts -- Krievijas sabiedrībai nav vienotas pozīcijas oktobra revolūcijas jautājumā. Tur ir gan padomju propagandas elementi, gan pārkārtošanās perioda nospiedumi. Taču atšķirībā no plašākas sabiedrības gan Krievijas, gan rietumu vēsturnieku skatupunkts ir citāds.
Maskavas Valsts universitātes pārstāvis norādīja, ka vēsture ir atstājusi iespaidīgu darāmā vezumu arī mūsdienām.
“Iespējams, daži jautājumi, kas tolaik tika uzdoti, nav atrisināti vēl arvien. Krievijai vēl arvien risināmi demokratizācijas jautājumi un jautājumi par pilnvērtīgas politiskas brīvības nodrošināšanu. Tie ir uzstādījumi, par kuriem krievu tauta cīnījusies vēl kopš 20.gadsimta sākuma,” sacīja Aleksejs Gusevs.
