Ģenētiski modificēti kultūraugi ir augi, kuriem mākslīgi piešķirti citi gēni, tādā veidā ļaujot palielināt izturību pret slimībām, kukaiņiem vai sausumu. Pirms administratīvi teritoriālās reformas Saulkrastos šāda lieguma nebija, jo novada teritorijā neatradās lauksaimniecības zemju platības. Pēc reformas, kad Saulkrastiem pievienojās Sējas novads, situācija mainījusies.
“Pēc reformas, pārskatot visus noteikumus, konsultējāmies ar mūsu lauksaimniekiem Sējas novadā, vai kādam ir iebildumi par šādu lēmumu. Iebildumus nesaņēmām, un attiecīgi pieņēmām lēmumu, ka visā jaunajā Saulkrastu novadā ir aizliegta šādu kultūraugu audzēšana,” pastāstīja Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība).
Latvijā tieši pašvaldību rokās ir izlemt – ļaut vai aizliegt savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus. Par aizliegumu izšķīrušies 19 novadi.
Šobrīd Latvijā ģenētiski modificēti augi netiek audzēti. Zemkopības ministrijā (ZM) norādīja, ka arī novados, kur nav noteikti aizliegumi, šādu augu pagaidām nebūs.
“Eiropas Savienības teritorijā ir atļauts audzēt tikai vienu ģenētiski modificēto kultūraugu. Tā ir ģenētiski modificēta kukurūza, kurai izveidota izturība pret graudu svilni, kas Latvijā nav aktuāls. Līdz ar to mūsu zemniekiem nav nekāda interese audzēt šo kultūraugu,” skaidroja ZM Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Inese Aleksejeva.
Kopumā Eiropas Savienības nostāja ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanā ir piesardzīga. Savukārt citur pasaulē ir gana izplatīta modificētas kukurūzas, kokvilnas, sojas, rapša un cukurbiešu audzēšana.
25 gadus joprojām tiek lauzti šķēpi, vai šādi augi ir kaitīgi videi un cilvēkam.
“Ir simtiem, tūkstošiem pētījumu, kuri nav atklājuši nekādus riskus. Un tad ir viens, divi atsevišķi pētījumi, kuri kaut ko parāda. Kad sāk skatīties, kā pētījumi ir veikti, tad izrādās, ka šie pētījumi ir, ja ne klaji safabricēti, tad vismaz noteikti nav veikti pēc labākajām pētniecības metodēm,” zināja stāstīt Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Nils Rostoks.
Zemkopības ministrijā gan saskata risku. “Nevar izslēgt tā saucamo supernezāļu rašanos, kad herbicīdu izturīgie kultūraugi var sakrustoties ar nezālēm. Šīs nezāles pēc tam būs ļoti grūti iznīcināt. Varam apskatīt arī risku veselībai, kad var rasties jaunas alerģiskas vai toksiskas reakcijas, patērējot attiecīgos produktus,” pauda Aleksejeva.
Ministrijā arī norādīja, Eiropas Savienībā pircēji nelabprāt izvēlas produktus, kas satur ģenētiski modificētus kultūraugus. Arī Latvijā veikalu plauktos tos atrast būs grūti.
Tādējādi Latvijas pašvaldību aizliegumiem šobrīd vairāk ir simboliska nozīme. “Šis bija principiāls lēmums, atsakāmies, un viss,” pauda Līcis.
Vienlaikus sagaidāms, ka ģenētiski modificēti augi Latvijā ienāks. Tiesa, zinātniskos nolūkos. “Tie netiks audzēti nekur ārā. Tie tiks audzēti klimata kamerās, laboratorijā kontrolētos apstākļos. Nav nekādu plānu tos tālāk izmantot kā selekcijas materiālu,” pastāstīja Rostoks.
Starptautiska pētnieku grupa Latvijā eksperimentālā kārtā audzēs ganībām un zālienam piemēroto daudzgadīgo aireni, tai piešķirot gēnus, kas palīdz izturēt karstu laiku un sausumu.
