Zināmais nezināmajā

Kā ceļo skaņa?

Zināmais nezināmajā

Seksuālā dzīve un izglītība savienībā, kurā "seksa nebija"

Ar īpašiem kūdras filtriem kuģošanu Baltijas jūrā varētu padarīt tīrāku

Latvijas pētnieki radījuši kūdras filtru mikroplastmasas savākšanai no kuģu notekūdeņiem

No kuģiem jūrā ik dienas nonāk mikroplastmasa. Pētnieki Latvijā atklājuši, kā kuģošanu varētu padarīt tīrāku, radot īpašu filtru no kūdras, kas savāc niecīga izmēra mikroplastmasas daļiņas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Jūras akadēmijas pētniece Renāte Kalniņa un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorante Kristīne Irtiševa.

Kuģu ekspluatāciju nosaka daudzas konvencijas un ierobežojumi, kuri reglamentē, kādām jābūt kuģos esošajām attīrīšanas iekārtām un kāds ir pieļaujamais piesārņojuma līmenis ūdenī, ko no kuģiem izvada. Vienlaikus šīs attīrīšanas iekārtas nav paredzētas mikroplastmasas savākšanai, skaidroja Kalniņa. 

"Balasta ūdens attīrīšanas iekārtas, kas šobrīd saskaņā ar Balasta konvenciju ir stājušās spēkā, ir paredzētas mikroorganismu iznīcināšanai saistībā ar invazīvo sugu un patogēnu pārvadāšanu un izvadīšanu jūras vidē. Savukārt notekūdeņiem ir cita konvencija, kas nosaka šo notekūdeņu attīrīšanu, – šeit akcents tiek likts uz melnajiem ūdeņiem," pētniece norādīja. 

No kuģiem izvadītos notekūdeņus veido melnie un pelēkie ūdeņi. Melnie ir tualešu ūdeņi, kuru attīrīšana tiek stingri reglamentēta, bet pelēkie nāk no virtuvēm, dušām, un par tiem nav precīzi reglamentēts, kāds piesārņojuma daudzums ir pieļaujamā norma. 

"Tajā pašā laikā attiecībā uz mikroplastmasu nevienā no konvencijām nav ne reglamentēts, ne arī ir veikti ar jūrniecību saistīti pētījumi, kā mums vajadzētu to attīrīt," uzsvēra Kalniņa. 

Savukārt Irtiševa skaidroja, ka mikroplastmasa ir atrodama visur, – gan balasta ūdeņos, gan melnajos un pelēkajos notekūdeņos, turklāt pētījumi liecina, ka mikroplastmasu tie satur pat pēc iziešanas cauri attīrīšanas iekārtām. 

Pētnieki lūko pēc risinājuma

Latvijas pētnieki šai problēmai meklē risinājumu. Viens no tiem varētu būt speciāli kūdras filtri attīrīšanas iekārtām, kas ražoti no kūdras blakusprodukta – atlikuma, kas paliek pāri pēc tās sasmalcināšanas. 

"Ideja bija tāda, ka kūdra, ņemot vērā, ka tā ir šķiedraina, varētu paķert līdzi tās mikroplastmasas daļas, kas arī ir šķiedrainas, un sakombinēties, tādā veidā samazinot mikroplastmasas saturu ūdenī. Efekts ir ļoti labs," norādīja Irtiševa. 

"Šeit ir runa par kārtridžu tipa filtriem, kuri ir ar vairāku slāņu pakojumu. Tas nav tikai viens kūdras slāņa pakojums. Šī filtra funkcija ir savākt pēc iespējas vairāk mikroplastmasas daļu, un rezultāti ar kūdras šķiedru ir labi," piebilda Kalniņa. 

Nākamais solis ir atrast risinājumu, kā no filtriem savākt mikroskopiskās plastmasas daļiņas un pārstrādāt atkārtoti. Ir jau atrasti veidi, kā savākt un sapresēt mikroplastmasas daļiņas, kas ir lielākas par 0,5 milimetriem, taču šeit runa ir par vēl stipri mazākiem izmēriem. 

"Nevaru uzreiz tā burtiski iztēloties, kā tas viss būs, bet labā ziņa ir tā, ka ļoti lielas organizācijas ir apvienojušās, lai izstrādātu metodiku, kā attīrīt ūdeņus no mikroplastmasas," uzsvēra Irtiševa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt