Lietota auto iegāde ir garš un atbildīgs process, kas vienmēr būs saistīts ar dažādiem riskiem. Tomēr tos ir iespējams mazināt. Ja auto atvests no ārzemēm, tad jārēķinās, ka Vācijā vai Francijā cilvēks vidēji gadā ar savu transportlīdzekli nobrauc 30 000 –40 000 kilometru.
Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols Latvijas Televīzijai skaidroja: "Lai Latvijas tirgum piedāvātu to cenu, kas šeit ir raksturīga, tad patiesībā der divu kategoriju automašīna. Vai nu tās ir ar milzu nobraukumiem, kurām [skaitītājā] viltoti nobraukumi, vai tās ir uzsistas, bet ne totāli iznīcinātas, bet uzsistas vieglā avārijā, un uz saremontēšanas rēķina var šo mašīnu iegūt par zemāku cenu un piedāvāt tirgū."
Tieši nobraukumam būs ļoti liela nozīme, cik daudz pircējam nākotnē nāksies ieguldīt līdzekļus savas automašīnas remontā.
Vītols sacīja: "Ārzemēs, tajā pašā Vācijā, milzu nozīme ir nobraukumam. Tieši nobraukumam. Mašīna var būt vecāka, bet, ja tai ir mazāks leģitīms nobraukums, tad tā ir daudz vērtīgāka nekā jaunāka modeļa mašīna, kurai ir daudz lielāks nobraukums. Tā ir pareiza pieeja, jo visi defekti, kas nonāk publiskajā telpā, ka tas un tas ir salūzis, eļļa tek, – tas viss ir no nobraukuma."
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes Automobiļu katedras docents Gundars Zalcmanis skaidroja: "250 000–300 000 [kilometru] būtībā ir vidusmēra vieglā automobiļa resurss. Tāpēc jārēķinās, ka – gribam vai negribam – ar laiku kaut kas būs jāmaina, un jāmaina būs arvien vairāk, vairāk un biežāk."
Diemžēl nereti tirgotāji mēdz manipulēt ar odometra rādījumiem, un patiesībā 150 000 kilometru vietā,nobraukti ir 300 000. Ja ar auto braukts tikai Latvijā, tad nobraukuma vēsturi ikviens bez maksas var pārbaudīt.
Biķernieku kompleksās sporta bāzes direktors Normunds Lagzdiņš pamācīja: "Būtu jāieiet iekšā CSDD datu bāzē un jāpaskatās automašīnas vēsture: kad tā ir gājusi apskati, kādi bijuši mašīnas nobraukumi pa gadiem, kādi ir bijuši atklātie defekti."
Internetā pieejami arī dažādi maksas pakalpojumi, kas piedāvā iepazīties ar auto vēsturi ārpus Latvijas teritorijas. Starp citu, atgāžu un dūmgāžu mērīšana var daudz ko pateikt gan par patieso nobraukumu, gan par to, kas notiek dzinējā. Pirms auto iegādes eksperti iesaka to atrādīt savā servisā. Ja tāda nav, tad var braukt uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijām.
Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols norādīja: "Tā, manuprāt, ir ļoti laba iespēja, – kuram nav sava auto daktera, aizbraukt uz CSDD tehnisko apskati, pieteikt, ka gribam diagnosticēt auto, un puiši bez kādām ieintersētībām apskatās visu to, ko skatās tehniskajā apskatē. Plus vēl no 2012. gada auto pieslēdz pie sistēmu testera, tautā sauktā kompjūtera."
Iegādājoties auto, uzmanība jāpievērš arī tā vizuālajam stāvoklim, rūsai un, protams, elektronikai.
Ritošās daļas remonts būs vislētākais no visiem. Eksperti arī aicina savam auto veikt regulāras apkopes un reizi gadā to vaskot ar rokām. Tādā veidā iespējams mazināt auto vērtības kritumu brīdī, kad plānosiet to pārdot.
