Natālijas Draudziņas vidusskolas mūzikas skolotāja Sniedze Kaņepe stāsta, ka šobrīd Dziesmu svētku atlases koncertam gatavojas meiteņu koris. Viņa mēģinājusi izveidot arī jaukto kori, bet uz pirmo mēģinājumu no uzrunātajiem skolēniem tā arī neviens neesot atnācis, pēc tam to skaidrojot ar citiem pienākumiem, kas bija jāveic.
"Ir lielāka iespēja savākt kori, ja tev ir kontaktstundas. Tas tāpat kā - meiteņu koris ir, meitenes darbojas, tāpēc ka es arī strādāju ar 5. līdz 9.klasi, tāpēc es arī varu izveidot kontaktu, kaut kā viņas pabakstīt, lai viņas nāk uz to kori. Bet vidusskolai - nav mūzikas stundu, bērni ir izvēlējušies vizuālo mākslu kā savu profila izvēli," stāsta skolotāja Sniedze Kaņepe.
No kādreizējām 105 mūzikas stundām trijos vidusskolas gados vispārizglītojošajām skolām šobrīd jārēķinās ar 70. Diriģents Ints Teterovskis norāda, ka šis apjoms ir nepietiekams, lai kvalitatīvi apgūtu dziedāšanas prasmi, jo šajās 70 stundās ar mācību programmu, kādu to 2008.gadā sastādījis Izglītības satura un eksaminācijas centrs, paredzēts apgūt daudzus mūzikas aspektus, pašu dziedāšanu paturot tikai kā vienu no tiem.
"Ņemot vērā to programmu, kas tagad ir - 70 stundās, kas ir jāapgūst, - tur jau vairs nav laika muzicēšanai, tur ir laiks tikai mācīties par vēsturi. Tai muzicēšanai, fiziskai nozares praktizēšanai jābūt tā, kā ir visos citos priekšmetos. Matemātikā taču nav 80 procenti matemātikas vēsture un 20 procenti rēķināšana, sportā taču nav 80 procenti sporta vēsture un 20 procenti skriešana. Bet mūzikā diemžēl pa gadiem tas ir izveidojies, ka tā proporcija, okei, es varbūt kļūdos procentos, bet tā proporcija ir absolūti ačgārna, jo tas priekšmets tiek pasniegts kā zināšanu kopums par kaut ko, ko tu nedarīsi," uzsver Ints Teterovskis.
Teterovskis piefiksējis, ka pēdējo gadu laikā jaunieši pēc vidusskolas beigšanas, piesakoties viņa vadītajā korī "Balsis", demonstrē arvien vājāku muzikālo sagatavotību. Tas liek pārdomāt aiznākamo Skolēnu dziesmu svētku kvalitātes līmeni.
"Tajā visā sistēmā nav tā labvēlīgā augsne, lai, piemēram, tas pats mūzikas skolotājs vai diriģents ar prieku to varētu izdarīt, jo viņam ir jākonkurē ar citu priekšmetu skolotājiem, piemēram, konsultācijas. Beidzas parastie priekšmeti, tad tu vari to kori organizēt, bet tajā laikā ir matemātikā konsultācija. Vecāki zvana skolotājai, diriģentei - kas te notiek tagad, man bērnam taču ir matemātika! Tāpēc es saku, ka apstākļi ir izveidoti tādi, ka tu esi tā kā...tas ir tavs priekšmets, bet tev tam laika nav. Un, ja ir laiks iedots, tad nav bērnu, kas var atnākt," skaidro Ints Teterovskis.
Savukārt Imants Vasmanis no Valsts izglītības satura centra šī brīža līmeni mūzikas izglītībā gan pamatskolā, gan vidusskolā uzskata par diezgan labu un uzsver skolotāja nozīmi veiksmīgā mācību procesā.
"Tas, ka diriģentiem gribētos, lai visi atnāk jau tādā līmenī, lai varētu nolasīt jebkādu mūzikas fragmentu, tas ir cits stāsts. Bet šādu līmeni vispārizglītojošā skolā nekad nav bijis plānots sasniegt, tas arī nav reāli. Vidusskola pat pie ļoti liela stundu skaita mūzikā vairs neko praktiskajā muzicēšanā izglābt nevarēs. Ja tas pamats nav ielikts pamatizglītības pirmajā posmā, pirmskolā, vidusskola tur neko vairs izglābt nevar," norāda Imants Vasmanis. Pēc viņa domām, šo pamatu ielikšana notiek veiksmīgi.
Kā esam vēstījuši, gatavošanās XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem iegājusi finiša taisnē, lai no 6. līdz 12.jūlijam piedāvātu programmu ar vairāk nekā pussimtu dažādu notikumu.
