Vampilova luga „Provinces anekdotes” sastāv no diviem viencēlieniem - „Atgadījums ar metranpāžu” un „Divdesmit minūtes kopā ar eņģeli”. Pirmā viencēliena darbība notiek padomju laikos kādā mazā Latvijas viesnīcā, kur risinās kāds pavisam dīvains atgadījums. Viesnīcas istabiņā, kurā nakšņo jauna meitene, ielaužas vīrietis, kura neadekvātā uzvedība kļūst par izaicinājumu ne tikai meitenei, bet vēl virknei citu cilvēku un tādējādi atklājas daudzas līdz tam apslēptas šo cilvēku attiecību nianses.
Režisors Boriss Frumins stāsta, ka Vampilova lugas viņu saista tieši ar savu neparedzamību. Vampilovs piedāvā it kā sadzīviskas situācijas, taču aiz tām vienmēr ir dziļums, kāds paradokss.
Boriss Frumins Vampilovu raksturo kā morāles pētnieku vai morāles izmeklētāju, kuram vienmēr ir sava pozīcija: „Vampilova lugā labie cilvēki nav uzvarētāji. Viņi piedalās, bet viņi ir mazākumā, un tas laikam atspoguļo dzīvi. Taču tajā pašā laikā Vampilovs pauž stingru pārliecību, ka taisnība atrodas to cilvēku pusē, kuri dzīvo, ievērojot morāles un ētikas normas. Kaut gan viņi ir mazākumā, kaut gan viņi piedzīvo sakāvi, tomēr viņi ir tie, kuri izgaismo ceļu labajam, un tā ir ļoti svarīga misija.”
Vampilova lugu Boriss Frumins izvēlējies iestudēt netradicionālā stilistikā, kā rezultātā darba process ar aktieriem bijis kā jaunu atklājumu meklējumu ceļš. „Man šķiet, ka teātris dod labu iespēju attālināties no šīs vienmēr tik pierastās tīri reālistiskās pieejas, un atrast kādu citu daudz izteiksmīgāku formu, kas lugā atainotās situācijas izceļ vēl spilgtāk,” saka Boriss Frumins.
Sadarbību ar Borisu Fruminu aktieri dēvē par ļoti nozīmīgu jaunu pieredzi, un pieļauj, ka, tai pateicoties, skatītāji viņus šajā izrādē ieraudzīs vēl neredzētās izpausmēs. „Darbs ar Borisu man ir kā vitamīni, kurus es neesmu saņēmis pēdējos sešus gadus. Tas tiešām ir tik kaut kas jauns un tik kaut kas savādāks, kas man liek arī pārvērtēt un pārdomāt visu, ko es esmu darījis līdz šim. Es, protams, saprotu, ka tas ir režisora piedāvātais stils, un tas nebūt nav universāls, bet noteikti jauns skatījums uz lugu, uz lomu tieši caur darbu ar Borisu,” stāsta aktieris Varis Piņķis.
Arī aktrise Iveta Pole atzīst, ka kopā ar Borisu Fruminu ļoti interesanti bijis meklēt atslēgu gan lomai, gan visam lugas materiālam: „Kad es pirmo reizi izlasīju šo darbu, es galīgi nepiederēju tiem, kuri prata novērtēt šī autora ģēniju un šī teksta labās kvalitātes. Un tikai caur Borisu, caur veidu, kā viņš atslēdza šo materiālu, es pēkšņi ieraudzīju pavisam citu lugu - daudz dziļāku, ar vēl daudziem citiem līmeņiem.”
Bijušā rīdzinieka, Ņujorkas universitātes profesora Borisa Frumina iestudējuma „Provinces anekdotes” pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī skatāma trešdien.
