Bijusī Dagdas pansionāta viena no šobrīd tukšajām ēkām ēka bija izraudzīta kā vieta, kurā varētu īstenot plānoto DI projektu, izveidojot grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, izrāda Dagdas novada Sociālā dienesta vadītāja Elita Trūle un domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietniece Tatjana Munda.
“Tā ir veca ēka, mēs to kopīgi apraudzījām ar Plānošanas reģiona un labklājības ministrijas pārstāvjiem un vienojāmies, ka neveidosim vienu institūciju, bet veidosim grupu dzīvokļus. Bet tas mūsu gadījumā ir dārgi," saka Munda.
Projekts “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” paredz, ka šos pakalpojumus ir paredzēts nodrošināt bez maksas divu gadu periodā ikvienai pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kura potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte.
Dagdas novadā šādu cilvēku skaits ir uz vienas rokas skaitāms, bet summas, kas nepieciešamas projektam, novada budžetam ir vienkārši nepaceļamas,
tāpēc Dagdas novads atsaucis savu dalību šajā projektā, stāsta Munda.
“Dagdas novada dome atteicās tieši no ERAF daļas, jo, saņemot piedāvājumu iepirkumu procedūrā, mēs konstatējām, ka šī summa ir ļoti liela. Ir bažas arī nesaņemt Valsts kases kredītu. Un ar saviem spēkiem Dagdas novada dome pašlaik nevar atļauties finansēt un uzturēt šādu objektu. No ERAF bija paredzēts finansējums 158 tūkstoš eiro apmērā, kopējais projekts bija plānots uz 192 tūkstošiem eiro, taču piedāvājumā mēs saņēmām summu ap 600 tūkstošiem eiro. Tā ir ļoti liela summa, tas nav pat sadārdzinājums uz dažiem tūkstošiem. Tas 3-4 reizes pārsniedz visu projekta plānoto budžetu. Ja no ERAF nāktu 158 tūkstoš eiro, valsts daļa būtu ap 13 tūkstošiem eiro. Mēs varētu būt gatavi līdzfinansēt 30-40 tūkstošus eiro.. Un tas bija domāts astoņiem cilvēkiem. Ja rēķina izmaksas uz vienu cilvēku, tad vieglāk ir uzbūvēt jaunu ēku," norāda Munda.
Turklāt tas jau ir bijis atkārtotais iepirkums, un nav garantiju, ka, arī trešo reizi izsludinot jaunu iepirkumu, summa varētu kardināli mazināties, atzīst Munda. Patiesībā to cilvēku, kam, iespējams, varētu noderēt plānotie grupu dzīvokļi šobrīd ir vēl mazāk - reāli tikai trīs.
“Divi, lai arī deklarēti Dagdas novadā, ir pārcēlušies uz dzīvi Daugavpilī. Tomēr pakalpojums kā tāds novadā ir nepieciešams,” apliecina Dagdas novada Sociālā dienesta vadītāja Elita Trūle.
“Kuru katru brīdi situācija var mainīties, var būt cilvēki, kas nav bijuši mūsu redzeslokā un kuriem neko nevajadzēja, bet var būt nepieciešama mūsu palīdzība. Un mums ir jādomā, kā viņiem palīdzēt. Pat ja pat šobrīd palikuši šie trīs cilvēki, vienalga viņi ir mūsu novada iedzīvotāji. Ja mēs nespējam realizēt šo projekta daļu, tas nenozīmē, ka šāds pakalpojums nav vajadzīgs," saka Trūle.
Latgales plānošanas reģions, kas ir DI plāna finansējuma saņēmējs reģionā, par radušos situāciju, kā Latvijas Radio stāsta Latgales deinstitucionalizācijas projekta vadītāja Ināra Krūtkrāmele, ir informēts un meklē risinājumus. Mērķa grupas, proti, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, novadā necietīs. “Esam informējuši par šo situāciju Labklājības ministriju. Šobrīd veiksim DI plānā grozījumus, izvērtēsim iespējas un runāsim ar citām pašvaldībām, kas varētu šos pakalpojumus nodrošināt," tā Krūtkrāmele.
Dagdas Sociālā dienesta vadītāja Elita Trūle arī pārliecināta, ka problēmu izdosies atrisināt,
taču neizslēdz, ka līdzīgā situācijā kā Dagda var nonāk arī citas pašvaldības.
Latgales plānošanas reģionā, kurā DI projekts tiek īstenots ar 20 sadarbības partneriem, tostarp 19 Latgales reģiona pašvaldībām, problēmas plāna īstenošanā nesaskata, lai arī atzīst, ka ir gadījumi, kad pašvaldības saskaras ar finanšu grūtībām un spiestas projektu koriģēt.
“Tas nav vienīgais gadījums, un mēs skatīsimies uz situāciju. Jau trīs grozījumu DI plānā ir bijuši, kad pašvaldības maina infrastruktūru objektu atrašanās vietu. Tas ir Daugavpils, Rēzeknes un Viļānu novads. Tas ir normāls process visos reģionos, kad pašvaldības pēc zināma laika izvērtē situāciju un nonāk pie secinājuma, kad turpmāk objekta maiņa būtu nepieciešama un pārnesama," turpina Krūtkrāmele.
Dagdas gadījumā pagaidām kā zaudētājs zināmā mērā šajā situācijā ir pansionāts, kura tukšā ēka netiks sakārtota, apliecina Dagdas Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centra vadītājs Andris Badūns, kuram būs jārod citas izmantošanas iespējas šai ēkai, kamēr Dagdas Sociālajam dienestam būs jāmeklē risinājums DI plāna īstenošanai, ja gadījumā novadā būs kāds iedzīvotājs ar garīga rakstura problēmām, kuram būs nepieciešams tieši grupu dzīvoklis.
