Latgales atbrīvošanas simtgades atzīmēšana notiek ciešā sadarbībā ar Polijas vēstniecību Latvijā, jo tieši kopīgi pirms 100 gadiem vēsturiski sarežģītā laikā, plecu pie pleca cīnoties, ar poļu palīdzību izdevās nostiprināt visas Latvijas brīvību un valsts austrumu robežu.
Pirms 100 gadiem Daugavpilī valdīja sals, termometrs stabiņš noslīdēja zem mīnus 30 grādu atzīmes, taču karstas cīņas tad kvēloja par Daugavpili un Latgali kā nozīmīgām teritorijām. Tas bija sarežģīts laiks, notikumus raksturoja vēsturnieks Henriks Soms.
“1919. un 1920. gads bija tas laiks, kad veidojās šīs jaunās valstis - Latvija, Lietuva un Polija. Un vēl nebija skaidrs robežjautājums. Vairākas valstis pretendēja uz Daugavpili kā ļoti stratēģisku vietu. Bet Latvijas valsts izvēlējās savu partneri, un tā bija Polija,” stāstīja vēsturnieks.
Militārā operācija ar nosaukumu "Ziema" tieši pirms 100 gadiem bija izšķirošā Latgales atbrīvošanā, un šī cīņa nebija viegla, norādīja Soms. Tā bija divu lielu armiju - Latvijas un Polijas - kopējā operācija ar ieroču pielietošanu, un pretī bija spēcīgā Sarkanā armija, toreiz tika izmantoti arī bruņuvilcieni.
Tad cīņā par Daugavpili krita 500 poļu karavīru, tieši viņu apbedījuma vietā Daugavpilī pie Slobodkas krusta un vēlāk Krāslavā aizsākās Latgales atbrīvošanas simtgades pasākumi.
Šis ir vēsturisks brīdis, kas pierāda, ka brīvības mīlestība ir spēcīgāka par divu totalitāru varu spēku – ar šādiem vārdiem Daugavpilī iesākās Latgales atbrīvošanas simtgades pasākumi.
“Svarīgi ir tas, ka mēs jau toreiz, pirms 100 gadiem, varējām sarunāties, varējām saprast, ka mums ir kopīgi stratēģiski mērķi, ka mēs esam sabiedrotie, ka mēs kopā varam cīnīties un uzvarēt,” uzsvēra Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina.
Latgales atbrīvošanā smagās kaujās pret lielinieku varu cīnījās tolaik jaunizveidotā Latvijas armija un Polijas bruņotie spēki, vispirms atbrīvojot Daugavpili un Krāslavu, pēc tam arī Preiļus, Rēzekni un citas apdzīvotas vietas. Piemiņas brīdi apmeklēja arī vietējie iedzīvotāji, kuru senču atmiņu stāsti arvien ir emocionāli.
Savukārt Monika Mihališina pauda pārliecību, ka “tas moments, kā mēs toreiz kopīgi cīnījāmies, arī deva ļoti labu pamatu, lai mēs šodien varētu ļoti efektīvi sadarboties militārās aizsardzības jomā, kas ir redzams arī Ādažos, kur atrodas mūsu poļu karavīru kontingents.”
Piemiņas brīdim sekoja tikšanās pie Daugavpils domes un pirmskara plāksnes, kas okupācijas gados tika iznīcināta, kopijas atklāšana. Latvijas un Polijas bruņoto spēku līderi atzīst, ka poļu ieguldījums Latgales atbrīvošanā aizvien ir pārāk maz novērtēts.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsvēra, ka 500 Polijas tautas varoņi – karavīri, kuri atdeva savas dzīvības, lai atbrīvotu Latgali, - ir milzīgs upuris, lai Latvija būtu vienota kā valsts.
“Daugavpils atbrīvošana - tas ir ļoti būtisks, vēsturisks moments, no tā iesākās vispār Latvijas veidošana kā valstiskums, jo tas atļāva sasaukt Satversmes sapulci un beidzot pieņemt lēmumu par Latvijas valsts dibināšanu,” pauda Kalniņš.
Latgales atbrīvošanas simtgades pasākumi vēl turpināsies. Tā 16. janvārī Rušenicā, Feimaņu pagastā Rēzeknes novadā tiks atklāts piemiņas stends Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulkam, kas pirms simts gadiem piedalījās Latgales atbrīvošanā. Tam sekos Preiļu atbrīvošanas svinības 18. janvārī un Nacionālo bruņoto spēku diena Rēzeknē 21. janvārī un Ludzā - 26. janvārī.
Latgales atbrīvošanas simtgades noslēdzošais pasākums būs Nacionālo bruņoto spēku reģionālā parāde Daugavpilī 4. maijā, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vienības.
