Dienas ziņas

Ventspils ostas pārvaldībai dibinās uzņēmumu

Dienas ziņas

Eiropadome par «Brexit»: darbs tikai sāksies

Valsts mežos ir iespēja iegūt malku bez maksas

Uz valsts mežu pēc malkas – par brīvu

Šādu iespēju iedzīvotājiem pašpatēriņam piedāvā akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži”. Pēc mežizstrādes darbu pabeigšanas cirsmā paliek ciršanas atliekas, un tās var lieti noderēt kā malka. Tomēr jāievēro priekšnoteikums – pirms ciršanas atlieku vākšanas darbu sākuma obligāti jāsaņem atļauja. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka malkas vākšanas darbi tiek veikti valsts mežu teritorijā un tieši tajā vietā, kur to drīkst darīt, nevis vietā, kur mirusī koksne speciāli atstāta dabas daudzveidības veicināšanai. Interese par šādu iespēju ir Dienvidlatgalē.

Latgalē liela interese par malkas iegūšanu valsts mežos bez maksasSilvija Smagare

    Uzņēmumam “Latvijas Valsts meži” Latgalē ir divi klientu apkalpošanas centri Rēzeknes novadā un Līvānos.

    “Mūsu reģions apsaimnieko ap 188 tūkstošiem hektāru meža, teritorija ir liela, un darbojamies mēs 14 novadu teritorijās,” par savu teritoriju gandrīz 200 tūkstošu hektāru (ha) mežu platībā stāsta Dienvidlatgales reģiona Mežkopības vadītājs Aldonis Utināns.

    Aldonis Utināns

    Gadā te vidēji notiek mežu atjaunošanas cirtes ap 1500–1800 hektāros, tās arī ir tās vietas, kurās pēc darbu veikšanas ar savu cirvi pēc malkas var doties iedzīvotāji.

    “Šāda iespēja savākt malku pašpatēriņam jau ir ļoti sen. Tā saucas ciršanas atlieku savākšana cirsmā, kad mēs veicam mežizstrādi, tad pēc darbiem paliek pāri dažādi atgriezumi, lielāki zari, galotnes, ko savācot pēc tam var ļoti labi izmantot apkurei. Un iedzīvotāji bez maksas to var mežā savākt.”

    Tā ir laba iespēja iedzīvotājiem, lai sarūpētu ziemai malku, pilnībā pārliecināts un savā pieredzē dalās Oskars Mežnieks, kurš pats to regulāri dara, vienojoties ar privāto mežu apsaimniekotājiem pēc mežizstrādes beigām, taču tikpat labi tas var notikt arī valsts mežos.

    Oskars Mežnieks

    “Tas ir tā, ka malka vienkārši nokrīt no gaisa, bet nu mugura drusku ir jāpaloka. Privātajās zemēs tā bieži notiek, arī tur pēc mežizstrādes darbu beigām pāri paliek ļoti augsti celmi; 30 centimetrus liels celms - tā ir diena kurināšanai. Tas ir labi. Cirsmā, kur jau ir klajums, var ļoti viegli iebraukt ar zirgiem vai minitraktoriem, tikai jāzina, kurā vietā tas notiek, galvenais ir zināt, kad un kur to var darīt.”

    Lai saņemtu atļauju valsts mežos savākt pārpalikumus pēc mežizstrādes darbu pabeigšanas, nepieciešams vien sazināties ar mežkopi, informē Dienvidlatgales reģiona Mežkopības vadītājs Aldonis Utināns:

    “Ienākot "Latvijas Valsts mežu" mājaslapā, ir karte, kurā var ieraudzīt, kur notiek darbi, un mežziņu kontaktus. Te arī sīkāk izstāsta, kādi noteikumi, ko drīkst, ko ne. Svarīgi izprast, ka ir koki, kuri ir jāatstāj dabas daudzveidībai, kas ir mājvieta kukaiņiem, ķērpjiem, sēnēm, pārējo, kas guļ zemē, zari, atgriezumi, - to visu droši var ņemt mājās apkurei.”

    Interese par šādu iespēju reģionā ir liela, īpaši tuvojoties ziemai. Gadā tiek izsniegti vairāki simti šādu apliecinājumu par bezmaksas apkures materiālu ieguvi.

    “Tiklīdz paliek aukstāks, ir daļa cilvēku, kas saprot, ka viņiem nav, ar ko kurināt, tad arī nāk, zvana, un tas ziemā notiek biežāk. Gadā mūsu reģionā tiek izsniegtas ap 300 šādas atļaujas,” skaidro Aldonis Utināns.

    Pašiem legālās un bezmaksas malkas vācējiem atliek vien parūpēties par savu un apkārtējo drošību, - ja mežā dodas ar savu cirvi vai parasto zāģi, tad citu īpašu prasību nav, ja vēlme izmantot motorzāģi, tad gan nepieciešams apliecinājums par prasmi to lietot.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti