Ik gadu Latgales iedzīvotāji izņem ap 8500 atviegloto Baltkrievijas robežšķērsošanas atļauju

Atvieglotā Baltkrievijas robežšķērsošanas atļauja paredz iespēju 50 kilometru rādiusā no robežas dzīvojošajiem ar atvieglotiem noteikumiem apmeklēt kaimiņvalsti. Latvijā šie atvieglojumi attiecas uz Daugavpils pilsētas, kā arī vēl astoņu novadu, piemēram, Krāslavas, Aglonas, Ilūkstes, Dagdas pierobežas iedzīvotājiem, kuri, apliecinot, ka Baltkrievijas pierobežā tiem ir kādi īpašumi, dzīvo radi vai ir radu kapi, vai arī ar Baltkrieviju tos saista kultūras vai sociāli ekonomiskas saites, var saņemt atļauju līdz 90 dienām pusgada laikā apmeklēt kaimiņvalsti.

Ik gadu Latgales iedzīvotāji izņem ap 8500 atviegloto Baltkrievijas robežšķērsošanas atļaujuSilvija Smagare

    Vienošanās par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu tika parakstīta 2010. gada 23. augustā Rīgā. Vienošanās stājās spēkā nākamā gada decembrī, bet reāli atļaujas varēja saņemt ar 2012. gada februāri, sākotnēji iesniedzot dokumentus vietējā pašvaldībā vai bibliotēkās.

    Daugavpils domes informācijas biroja administratore Kristīne Ivanova ir tā, pie kuras arī nonāk lielākā daļa no visas Latgales, tieši Daugavpils pilsētas iedzīvotāju iesniegumiem.

    “Vidēji gadā pēc šīm atļaujām pie mums griežas ap 6,6 tūkstoši iedzīvotāji. Pārsvarā gadu no gada tie ir vieni un tie paši iedzīvotāji,” norāda Ivanova.

    Motivācijas, kāpēc nepieciešams apmeklēt kaimiņvalsti, izmantojot vienkāršotās robežšķērsošanas atļaujas, ir visdažādākās, bet tām jāatbilst abu pušu parakstītajam vienošanās dokumentam.

    “Pārsvarā iedzīvotāji izmanto iespējas apmeklēt savus radus Baltkrievijā, arī savu tuvinieku kapus, un ir daļa, kuriem Baltkrievijā ir kāds nekustamais īpašums,” stāsta Kristīne Ivanova.

    Atļaujas, pamatojoties uz iedzīvotāju sarakstiem, kurus sastāda pierobežas teritorijas vietējās pašvaldības, izsniedz Latvijas konsulāts Vitebskā un Latvijas pierobežas iedzīvotājiem - Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāts Daugavpilī.

    “Ik gadu mūsu ģenerālkonsulāts izsniedz pāri par astoņiem ar pusi tūkstošiem atvieglotās robežšķērsošanas atļauju. Tikai šī gada pirmajos trijos ceturkšņos jau izsniegtas 7 042 atļaujas, bet kopš šīs vienošanās stāšanās spēkā - 69 tūkstoši 642 atļaujas. Un tas apliecina Latvijas pierobežas iedzīvotāju augsto interesi par šo iespēju,” uzsver ģenerālkonsuls Vladimirs Kļimovs.

    Latvijas pierobežas iedzīvotāju interesi Baltkrievijas ģenerālkonsulātā skaidro, pirmkārt, ar salīdzinoši zemo valsts nodevu šīs atļaujas saņemšanai:

    “Tie ir 20 eiro uz gadu, turklāt vidēji 36-38 procenti šīs atļaujas saņem par brīvu, tie ir pensionāri, invalīdi un bērni līdz 18 gadu vecumam.”

    To, ka tieši ģimenes un bezmaksas atļauju saņēmēji ir aktīvākie šīs iespējas izmantotāji, apliecina arī Daugavpils domes informācijas biroja administratore Kristīne Ivanova.

    “Pārsvarā tie ir gados veci cilvēki un arī ģimenes, nāk vīrs un sieva ar bērniem un mazbērniem,” saka Ivanova.

    Šobrīd rit pieteikšanās uz personas datu iekļaušanu pierobežas teritoriju iedzīvotāju šī gada noslēdzošā – ceturtā ceturkšņa sarakstā, to var darīt līdz 19. decembrim, un iedzīvotāji to izmanto.

    Nav noslēpums, ka daudzi šo iespēju izmanto arī, lai iepirktos kaimiņvalstī vai apmeklētu kultūras pasākumus.

    Protams, ne visi, kuri vēlas, arī saņem atviegloto robežšķērsošanas atļauju. Pirmajā sarakstā 2012. gadā, ko var skaidrot ar nezināšanu, no vairāk nekā diviem tūkstošiem iedzīvotāju, kas pieteicās, trešajai daļai tika atteikts, šobrīd, kā atzīst Baltkrievijas ģenerālkonsuls Vladimirs Kļimovs, tas notiek ārkārtīgi reti.

    “Tie ļoti reti gadījumi, un tas notiek, kad šīs atļaujas saņēmējs ir veicis kādus pārkāpumus Baltkrievijas Republikas teritorijā,” norāda Kļimovs.

    Lai saņemtu atļauju, ir strikti jāpilda noteikumi.

    “Pierobežā jānodzīvo vismaz gadu, lai varētu saņemt atļauju atvieglotajai robežšķērsošanai,” stāsta arī Kristīne Ivanova.

    Latvijas-Baltkrievijas atvieglotā robežšķērsošana attiecas uz abu valstu pierobežas iedzīvotājiem, tiesa, baltkrievu puse to izmanto mazāk, un to var izskaidrot ar to, ka pierobežā nav tik lielu un apdzīvotu pilsētu kā pie mums. Tiesa, arī Latvijas pusē pēdējā laikā vērojama tendence mazināties, jo kopumā mazinās iedzīvotāju skaits un daudziem tomēr šķiet izdevīgāks Baltkrievijas ieviestais liberārākais vīzu režīms, gan samazināta cena ilgtermiņa vīzu iegādē, gan ieviestās iespējas Baltkrieviju apmeklēt bez vīzas. Attiecīgi Baltkrievijas ģenerālkonsulātā Daugavpilī strauji palielinājies izsniegto tūrisma vīzu skaits, jau šogad to ir par 30% vairāk nekā pērn un uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti