Latviešu valodas izmantošanas proporcijas palielināšana nacionālo minoritāšu izglītības programmās nolūkā uzlabot valodas prasmi pati par sevi ir likumīgs mērķis, un šīs proporcijas palielināšana nešķiet neadekvāta, paziņojusi Venēcijas komisija, rezumējot Latvijas tiesību normu analīzes rezultātus. Tomēr tās eksperti uzsver, ka reforma spēj sasniegt mērķi tikai tad, ja ir atbilstošas metodikas, mācību līdzekļi un skolotāji, kuri prot latviešu valodu. Turklāt valodu regulējums vispār nebūtu jāpiemēro privātas mācību iestādēs, bet bērnudārzu programmas būtu jāpārskata par labu minoritāšu valodām.
Autora ziņas
Ar divu trīs mēnešu ilgu cilvēku pašizolāciju bijis pietiekami, lai daba sāktu ienākt cilvēku apdzīvotajā areālā. Fotogrāfijas, kurās meža dzīvnieki redzami tukšajās pilsētu ielās, izskatās jauki un interesanti, taču īstenībā šis fenomens atgādina par senām problēmām, uzskata Pasaules Dabas fonda (WWF) pārstāve.
Sabiedriskajam transportam pašreizējā krīzē nodarīts liels kaitējums, un pagaidām grūti prognozēt, vai šis satiksmes veids pēc koronavīrusa ierobežošanas pasākumu atcelšanas atsāks darboties kā iepriekš. Pieprasījums pēc automobiļiem aug, taču, ja liela daļa cilvēku pārsēdīsies personīgajās mašīnās, pilsētas paralizēs sastrēgumi. Jaunajos apstākļos pilsētu pašvaldības meklē jaunus risinājumus transporta problēmām.
Viena no stratēģijām cīņā ar koronavīrusu ir tāda, ka faktiski nekāda cīņa nenotiek. Šādā gadījumā likme ir uz to, ka, ja lielākajai daļai iedzīvotāju ļauj inficēties un izslimot, sabiedrībā izveidojas kolektīvā imunitāte, kas aizsargās visus. Taču, kā rāda masveida testēšanas rezultāti, pat visvairāk cietušajās pilsētās un reģionos izslimojušo īpatsvars pagaidām vēl ir ļoti mazs.
Demokrātijas līmeņa kritums Ungārijā un Polijā ir saistīts ar sabiedrības prasību pēc stingrākas valdības formas, precīzāk, “piecelšanos no ceļiem”, un valdošās elites apelēšanu pie šo valstu impēriskas pagātnes. Tā kā Baltijas valstis, ieskaitot Latviju, nevēlas ne pirmo, ne otro, šādas situācijas rašanās ir maz iespējama, intervijā portālam Rus.Lsm.lv sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LAI) direktora vietnieks, politologs un pētnieks Kārlis Bukovskis.
Izraēlas varas iestādes šonedēļ slēdza karantīnai vēl gandrīz 40 skolas. Karantīnā un pašizolācijā tagad atrodas turpat 14 tūkstoši skolēnu un skolotāju. Tika slēgts arī parlaments – kļuva zināms, ka ar koronavīrusu inficējies deputāts, kurš, pēc viņa paša teiktā, pēdējās dienās "ticies ar tūkstošiem cilvēku". Viņš uzskata, ka jaunie uzliesmojumi saistīti ar pārāk ātru atgriešanos pie "pirmskoronavīrusa" dzīves, vēsta rus.lsm.lv.
Pēc vadošo Itālijas mediķu domām, koronavīrusa infekcijas draudi valstī trīs mēnešos tikpat kā izgaisuši, jo vīruss Itālijā vairs nav tik aktīvs. Pētījumi ASV apliecina, ka vismaz viena nesena jaunā koronavīrusa mutācija to padarījusi gandrīz nekaitīgu. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvji un vairāki citi pētnieki savukārt teic, ka nav pierādījumu tam, ka vīruss kļūst vājāks.
Maija sākumā Armēnijas valdība nolēma atvieglot ierobežojošos pasākumus, lai gan saslimstības ar Covid-19 un nāves gadījumu skaita līknes gāja augšup. Pēc desmit dienām valdība bija spiesta pagarināt ārkārtējo situāciju līdz jūnija vidum. Tomēr visi lēmumi par ierobežošanas pasākumu atvieglošanu palika spēkā.
Statistika liecina, ka bērnus daudz mazāk nekā pieaugušos apdraud inficēšanās ar koronavīrusu, tāpēc gandrīz visur skolas vienas no pirmajām atsāk darbu pēc ierobežošanas pasākumu atcelšanas – tiek uzskatīts, ka risks šajā gadījumā nav liels. Tomēr vismaz divās valstīs jauni lieli slimības uzliesmojumi notiek tieši no jauna atvērtajās skolās, un skolēni atkal jāsūta mājās.
Gruzijas varas iestādes sākušas pakāpeniski atcelt koronavīrusa ierobežošanas pasākumus un paziņojušas, ka no 1. jūlija valsts ir gatava uzņemt ārzemju tūristus. Par efektīvu rīcību pandēmijas ierobežošanā mazā Gruzija saņēmusi starptautisku atzinību, un tā ir pilnīgi pelnīta – mirstība ar Covid-19 šeit ir viena no zemākajām pasaulē. Līdztekus veiksmīgai stratēģijai sava loma bijusi arī rūdījumam, ko guvuši iedzīvotāji, pārciešot ne mazumu grūtību pēcpadomju periodā.
Koronavīrusa “izvēlīgums” un neprognozējamība turpina mulsināt pētniekus. Viens inficētais var vienā momentā aplipināt vairākus desmitus cilvēku, bet no cita slimība neizplatās pat uz viņa ģimenes locekļiem. Gaidot pandēmijas nākamos viļņus, zinātnieki pievērš īpašu uzmanību tam, kā infekcija izplatās ar perēkļu starpniecību.
Melnkalne sevi pasludinājusi par pirmo valsti Eiropā, kas ir pilnībā brīva no koronavīrusa infekcijas. Tomēr šī mazā Balkānu republika – NATO dalībniece un Eiropas Savienības kandidātvalsts – kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kas atklātā piekļuvē ievietojusi potenciālo ar koronavīrusu inficēto personas datus, tostarp vārdus un adreses.
Šogad gripas sezona Ziemeļu puslodē bija jūtami īsāka. Mediķi šo fenomenu skaidro galvenokārt ar jaunā koronavīrusa ierobežošanas pasākumiem. Pilsētu tukšajās ielās gripas vīruss vienkārši neatrada pietiekamu nēsātāju skaitu – un izzuda. Pazeminājās saslimstības rādītāji arī citām slimībām, tostarp tām, kas tiek nodotas dzimumceļā.
Pandēmija sagādājusi simtiem miljoniem cilvēku nebijušus pārdzīvojumus. Ierastā dzīvesveida izjaukšana, bailes no jaunās slimības, piespiedu pašizolācija – visi šie faktori var izraisīt masveida psihiskos traucējumus. Speciālisti iesaka veikt preventīvus pasākumus, lai mīkstinātu ar Covid-19 saistītā stresa sekas.
Apsūdzības pandēmijas mēroga slēpšanā izskanēja jau no paša sākuma – vispirms Ķīnai, tad Irānai, Krievijai un Baltkrievijai. Tagad par datu "pieķemmēšanu" ziņo no ASV, kur jautājums "atvērties vai ne" kļuvis politisks. Dažās valstīs nāves gadījumu statistika dažkārt tiek izkropļota nevis pazemināšanas virzienā, bet otrādi. Kas tad īstenībā notiek?
Militārajā konfliktā Ukrainas austrumos piedalījušies vairāki desmiti Baltijas valstu iedzīvotāju. 12 ir no Latvijas, un pieci no viņiem izvēlējušies karot Ukrainas pusē. Lielai daļai karotāju no Lietuvas bijusi kaujas sagatavošanas pieredze. Galvenais risks pēc atgriešanās ir viņu slēptais kaujas potenciāls, kas var tikt izmantots valsts iekšienē.
Vēl martā izskanējušās prognozes, ka pēc Covid-19 pirmā viļņa jāgatavojas atkārtotiem viļņiem, sāk piepildīties. Pēc ierobežošanas pasākumu atcelšanas un acīmredzama pieklusuma perioda rodas jauni slimības perēkļi dažās Āzijas un arī Eiropas valstīs. Tomēr totālus ierobežošanas pasākumus nav ieviesis gandrīz neviens, un varas iestāžu reakcija drīzāk atgādina “zviedru modeli”.
Pašreizējā pandēmija reāli apdraud civilizāciju, un šaubu nav tikai par vienu – arī pēc tās beigām nenotiks atgriešanās iepriekšējā, globalizētajā ekonomikā. Viss pārējais pagaidām izskatās ļoti nenoteikti – gan Ķīnas ietekmes pieaugums, gan ASV liktenis, gan arī Eiropas Savienības izdzīvošana, uzskata finansists un filantrops Džordžs Soross.
Pirms Baltijas valstu robežas atvēršanas Liepājas viesnīcas novēroja, ka tiek atjaunotas rezervācijas, lai gan atteikumu pagaidām aizvien ir vairāk. Covid-19 pandēmija likusi ieviest korekcijas drošības pasākumos, nozare rīko arī akcijas, taču saprot, ka pat vispozitīvākajā scenārijā šis būs izdzīvošanas gads.
Pandēmija uzskatāmi parādījusi globālo piegāžu ķēžu apdraudētību. Process, kad ražošana pārvietojas no attīstītajām uz attīstības valstīm, kas sākās 90. gados, apstāsies, bet galvenais uzsvars, ražošanai atjaunojoties pēc krīzes, būs uz robotizāciju, prognozē Minhenes Universitātes starptautiskās ekonomikas katedras profesore Dalija Marina.
Vairākās valstīs sākusies iedzīvotāju masveida testēšana, lai noteiktu antivielas pret koronavīrusu. Ideālā gadījumā šādas pārbaudes var palīdzēt pasaulei atgriezties normālā stāvoklī, kad veselie strādā, bet slimie ir izolēti un ārstējas. Testēšana pagaidām vēl ir nepilnīga, taču pagaidām tas ir vienīgais instruments, lai noteiktu epidēmijas mērogu, izsekotu tās attīstībai un, visbeidzot, plānotu valdību rīcību.
Vēl nesen tika uzskatīts, ka bērnus pašreizējā pandēmija tikpat kā neapdraud – viņi reti inficējas ar koronavīrusu, vēl retāk inficē citus un viegli pārcieš slimību. Ņemot to vērā, daudzas valstis sāka atcelt ierobežošanas pasākumus skolām. Jaunā informācija par smagiem sarežģījumiem, kas, iespējams, saistīti ar bērnu saslimšanu ar Covid-19, var piebremzēt šo procesu.
Lai savaldītu koronavīrusa infekcijas izplatīšanos, Šveicei, kura robežojas ar pandēmijas epicentru Eiropā, nācās spert ārkārtējos soļus, tajā skaitā varas pilnvaru ziņā. Federālās valdības stratēģija izrādījās efektīva, un mazāk nekā mēneša laikā slimības izplatību izdevās iegrožot, un no maija sākuma Šveice pakāpeniski atceļ ieviestos ierobežojumus.
Nīderlandē sāk atcelt koronavīrusa ierobežošanas pasākumus, kas bijuši mazāk stingri salīdzinājumā ar vairākumu Eiropas Savienības valstu. Stingru un mazāk ierobežojošu pasākumu apvienojums palīdzējis noturēt uz ūdens ekononomiku. Tomēr cilvēku upuri ir diezgan lieli – valstī ir viens no lielākajiem mirstības ar Covid-19 līmeņiem pasaulē.
Šonedēļ daudzās Eiropas valstīs tiek atcelti pasākumi, kas bija noteikti koronavīrusa izplatības ierobežošanai. Tas notiek pakāpeniski un ievērojot lielu piesardzību. Pirmie atdzīvojas mazumtirdzniecības uzņēmumi, frizētavas un skaistumkopšanas saloni. Restorāni, muzeji, kinoteātri vēl gaida savu kārtu, bet lielākā daļa Eiropas skolu tiks atvērtas tikai rudenī.