Valdībām daudzās valstīs, kuras “atveras”, ir sagatavoti “ārkārtējās bremzēšanas” pasākumi gadījumam, ja epidemioloģiskā situācija atkal kļūs draudīga. Tomēr nav izslēgts, ka pasaulei nāksies pierast pie ilgstošas dzīves ar koronavīrusu un nāves gadījumiem “fonā”, un Zviedrijas minimālās iejaukšanās stratēģija izskatīsies aizvien pieņemamāka.
Par to bez aplinkiem vēl aprīļa sākumā paziņoja Pasaules Veselības organizācijas galvenais eksperts ārkārtējo situāciju jautājumos Maiks Raians: “Ja mēs gribam sasniegt “jauno normalitāti”, daudzējādā ziņā Zviedrija pārstāv nākotnes modeli. Zviedri gāja citu ceļu galvenokārt tajā ziņā, ka pilnībā paļāvās uz savas valsts iedzīvotāju apzinīgumu sociālās distancēšanās ievērošanā.”
Dienvidkorejā viena apmeklētāja dēļ slēdz naktsklubus
Dienvidkoreja veiksmīgi tika galā ar epidēmijas pirmo vilni, ātri atklājot infekcijas perēkļus un izsekojot inficēto cilvēku kontaktus. Aprīļa beigās un maija sākumā bija dienas, kad valstī netika fiksēts neviens jauns Covid-19 gadījums. Šī lieliskā statistika tika sabojāta vienā naktī, kad inficēts Seulas naktskluba apmeklētājs aplipināja ar vīrusu ne mazāk kā 15 cilvēkus. Pēc tam varas iestādes lika uz mēnesi slēgt naktsklubus un bārus.
Maija divās nedēļās tika atklāti 168 cilvēki, kas inficējušies Seulas nakts izklaižu rajonā. Sestdien varas iestādes veica reidu naktsklubos. No deviņiem tūkstošiem klubu 13 pretēji aizliegumam bija atvērti un strādāja. To īpašnieki tiks saukti pie administratīvās atbildības.
Epidemioloģiskie dienesti turpina meklēt tos, kuri varēja inficēties klubos – no septiņiem tūkstošiem domājamo kontaktpersonu divus tūkstošus pagaidām nav izdevies atrast.
Mēģinot pārliecināt potenciālos inficētos piekrist testēšanai, premjerministrs Čons Segjuns apsolīja, ka procedūra tika veikta “bez jautājumiem”.
Tomēr, pēc Dienvidkorejas slimību kontroles un profilakses centra ekspertu domām, šis jaunais uzliesmojums nez vai kļūs par “nākamo lielo vilni”.
Ķīnā no jauna pārbauda visus Uhaņas iedzīvotājus
Mēnesi pēc karantīnas atcelšanas pandēmijas epicentrā Uhaņā 9. un 10. maijā tika atklāti seši jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi. Visi inficēti dzīvo vienā daudzdzīvokļu mājā. Līdz tam kopš 3. aprīļa pilsētā nebija fiksēts neviens jauns saslimšanas gadījums. Valdošās Komunistiskās partijas ierēdnis, kas bija atbildīgs par šo rajonu, tika atlaists par sliktu darbu, bet pilsētas varas iestādes paziņoja par jaunu desmit dienu testēšanas kampaņu 14 miljoniem iedzīvotāju. Tiks pārbaudīti ne tikai pastāvīgie iedzīvotāji, bet arī viesstrādnieki.
Maija sākumā tika fiksēts jauns Covid-19 uzliesmojums Šulaņas pilsētā Ķīnas ziemeļaustrumos. Izrādījās, ka infekcijas perēklis ir vietējā veļas mazgātava. Līdz šim atklāti 14 inficēšanās gadījumi. Sestdien Ķīnas varas iestādes paziņoja par diviem gadījumiem divās provincēs valsts ziemeļaustrumos.
Reģions pasludināts par paaugstināta riska zonu. Dzjiliņas pilsētā slēgtas skolas, aizliegta pulcēšanās, apturēta transporta kustība, iedzīvotajiem aizliegts atstāt pilsētu (bet ne savas mājas), bet tiem, kuriem tas nepieciešams, jāuzrāda apliecinājums, ka pēdējās divās diennaktīs viņiem veikts tests inficēšanās noteikšanai un tā rezultāts bijis negatīvs.
Ķīnas valdības padomnieks medicīnas jautājumos Džuns Naņšaņs sestdien telekanālam CNN paziņoja, ka Covid-19 otrā viļņa draudi kļūst aizvien nopietnāki.
“Vairākums Ķīnas iedzīvotāju pašlaik joprojām ir uzņēmīgi pret Covid-19 infekciju imunitātes trūkuma dēļ. Mēs esam liela izaicinājuma priekšā, un es domāju, ka situācija pašlaik nav labāka kā ārvalstīs,” uzskata padomnieks.
Japāna “atveras” pa daļām
Pagājušajā nedēļā Japānas valdība nolēma atcelt ierobežošanas pasākumus pirms paredzētā termiņa – 31. maija – visās prefektūrās, izņemot septiņas, tostarp galvaspilsētā Tokijā.
“Šodien ir tā diena, kad mēs sākam atgriezties pie ierastās dzīves un pierast pie jaunās normalitātes. Pat pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas koronavīruss noteikti turpina pastāvēt,” brīdināja premjerministrs Sindzo Abe.
Pēc premjera teiktā, valstī sarūk ar Covid-19 slimojošo pacientu skaits un paplašinās testēšanas infrastruktūra. Tomēr to prefektūru iedzīvotāji, kurās atcelti ierobežošanas pasākumi, tika aicināti ievērot varas iestāžu ieteikto “jauno dzīvesveidu” - nēsāt maskas un, ja vien iespējams, strādāt no mājām.
Hokaido salā ierobežojumi paliek spēkā. Šīs prefektūras varas iestādes autonomi noteica ierobežošanas pasākumus 28. februārī, novērtēja tos kā veiksmīgus un atcēla 19. martā, bet pēc jaunu slimības iekšējās izplatīšanās perēkļu parādīšanās noteica atkārtoti.
Singapūrā – jauni infekcijas viļņi no kopmītnēm
Svētdien Singapūras Veselības ministrija apstiprināja 682 jaunus saslimšanas ar Covid-19 gadījumus. No inficētajiem tikai četri bija singapūrieši, bet pārējie – ārzemju viesstrādnieki, kas dzīvo kopmītnēs. Simtiem tūkstoši tādu strādnieku dzīvo saspiestos un bieži vien antisanitāros apstākļos. Kamēr visa pārējā Singapūra rādīja piemēru, iegrožojot epidēmiju, slimība izplatījās starp šiem cilvēkiem, kuriem bija noteikta karantīna.
Tieši kopmītnes kļuva par koronavīrusa perēkļiem, un tagad to dēļ nav iespējams epidēmiju valstī likvidēt.
Aprīļa vidū Singapūras inficēšanās statistikas līkne, kas jau bija sākusi iet uz leju, pēkšņi sāka strauji lēkāt.
Pēc varas iestāžu rīkojuma tika ieviesta daļēja karantīna, slēgta daļa uzņēmumu, tostarp konditorejas, frizētavas un tradicionālās ķīniešu medicīnas kabineti.
Pagājušajā nedēļā tika atļauts šiem uzņēmumiem atkal atsākt darbu, tomēr stingri ievērojot higiēnas pasākumus un reģistrējot klientus sistēmā “SafeEntry”, ar kuras palīdzību iespējams veikt saslimušo un to kontaktpersonu digitālo izsekošanu.
26. maijā plānots atvērt bērnudārzus. Līdz tam apmēram 30 tūkstošiem pirmsskolas iestāžu darbinieku jāveic obligātas analīzes, raksta “Straits Times”.
Kopmītņu problēmas varas iestādes, lai arī novēloti, tomēr sākušas risināt – paplašināta viesstrādnieku testēšana un izmeklēšana, viņus daļēji pārvieto uz armijas nometnēm vai dzīvojamajiem kompleksiem. Tagad tiek uzskatīts, ka saslimstība Singapūrā turēsies iepriekšējā augstajā līmenī vēl vismaz vairākas nedēļas.
Francija: infekcijas perēkļi lopkautuvēs
Ierobežošanas pasākumu atvieglošanas pirmajā nedēļā Francijā tika atklāti 25 jauni koronavīrusa infekcijas perēkļi, svētdien paziņoja veselības ministrs Olivjē Verāns.
Pašlaik valstī ik dienu tiek veikti apmēram 50 tūkstoši analīžu, turklāt testēti tiek gan pacienti ar simptomiem, gan tie, kuri bijuši ar viņiem kontaktā, piebilda Verāns. Epidemioloģiskie dienesti veic analīzes vidēji 25 cilvēkiem, kuriem bijusi saskarsme ar katru, kuram apstiprināta diagnoze Covid-19, piebilda Verāns. Tuvākajā laikā tiek plānots veicamo testu skaitu divkāršot – līdz 700 tūkstošiem nedēļā, raksta “Le Parisien”.
Lielākais saslimstības perēklis, kas atklāts pēdējā laikā, bijis kādā lopkautuvē Centra – Valdeluāras reģionā, kur inficēšanās tika konstatēta 34 darbiniekiem. Viņiem visiem noteikts pašizolācijas režīms, bet kautuve uz laiku slēgta.
Agrāk koronavīrusa uzliesmojumi tika konstatēti vēl divos tāda paša profila uzņēmumos citos Francijas reģionos.
Sabiedriskajā transportā obligāti jāvalkā aizsargmaskas, tiek ieteikts ievērot sociālo distancēšanos. Varas iestādes neizslēdz iespēju atjaunot stingrus ierobežošanas pasākumus gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.
Ierobežošanas pasākumu koordinators Žans Kastekss paziņojis, ka pasākumu atjaunošanai nepieciešams, lai diennaktī konstatēto jauno saslimšanas ar Covid-19 gadījumu skaits pieaugtu vismaz divkārt salīdzinājumā ar situāciju, kad pasākumi atcelti (11. maijā tika atklāti 456 jauni saslimšanas gadījumi, bet 17. maijā - 120).
Vācijā infekcijas izplatīšanās ātrums aug, bet pēc tam krītas
Lopkautuvju darbinieku masveida inficēšanās gadījumi tiek fiksēti arī ASV un Vācijā. Epidemiologi šo fenomenu skaidro ar to, ka gaļas kombinātos ir sarežģīti ievērot sociālo distancēšanos, strādnieki, kas veic smagu fizisku darbu, ik pēc brīža pieskaras maskām, lai tās sakārtotu, bet jaudīgā ventilācijas sistēma un aukstais gaiss veicina vīrusa izplatīšanos, ziņo Francijas radio RFI portāls.
“Ārkārtējās brīdināšanas” plāns, kuru Vācijas kanclere publiskoja 6. maijā pirms ierobežošanas pasākumu atcelšanas pirmā posma, paredz rūpīgi sekot jaunu gadījumu skaita pieaugumam.
Ja septiņu dienu laikā kādā reģionā tiks reģistrēti vairāk nekā 50 jauni gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tur no jauna tiks ieviesti ierobežojumi, solīja Angela Merkele.
Pirmajā nedēļā pēc ierobežošanas pasākumu atvieglošanas inficēšanās ar koronavīrusu koeficients R, kuru līdz aprīļa vidum bija izdevies samazināt līdz lielumam, kas mazāks par 1, pieauga (ja koeficients pārsniedz 1, tas nozīmē, ka saslimušo skaits palielinās, ja ir mazāks par 1 – saslimušo skaits samazinās). Līdz 9. maijam koeficients bija palielinājies līdz 1,10, nākamajā dienā – līdz 1,13. Speciālisti no Roberta Koha institūta, kam Vācijā ir arī slimību kontroles un profilakses dienesta funkcijas, paziņoja, ka tādas svārstības ir iespējamas, taču secinājumus viņi pagaidām neizdara, kā arī solīja sekot situācijai.
Nedēļas laikā koeficients R pazeminājās bez jebkādiem papildu pasākumiem un, pēc Koha institūta datiem, svētdien bija 0,94. Pēc uzliesmojuma 13. maijā (927 jauni gadījumi) saslimstības līkne atkal sāka iet uz leju – 17. maijā Vācijā tika reģistrēti 407 jauni inficētie.
Vai kolektīvā imunitāte ir vienīgais “jaunās normalitātes” variants?
Zviedrijas stratēģiju cīņai ar jauno koronavīrusu drīz pārņems visā pasaulē, ir pārliecināti ASV žurnālā “Foreign Policy” publicētā viedokļa autori.
Zviedrijas atbilde uz pandēmiju nebija ideāla. Taču zviedriem tomēr izdevās izveidot imunitāti gados jaunajiem un veselajiem, tas ir, tiem, kuriem ir vismazākais nopietnu sarežģījumu risks, un vienlaikus “nolīdzināt” saslimstības līkni. Intensīvās terapijas nodaļas valsts slimnīcās nebija pārpildītas, darbojās bērnudārzi un skolu jaunākās klases, norāda autori – trīs profesori (politoloģijas, socioloģijas un ekonomikas).
Kad valstī noteiktie ierobežošanas pasākumi kļūst aizvien “sāpīgāki”, valdības apzinās, ka vienīgais reālistiskais variants ir nevis uzvara pār pandēmiju, bet tās gudra vadība.
Saprātīga sociālā distancēšanās, kas ļauj novērst veselības aprūpes sistēmu pārslodzi, ārstēšanas metožu pilnveidošana un aizsardzības nodrošināšana riska grupām var palīdzēt samazināt upuru skaitu. Taču galu galā kolektīvās imunitātes iegūšana var kļūt par vienīgo drošo aizsardzību pret šo slimību, rezumē autori.
Viņu viedoklis publicēts ar virsrakstu “Zviedrijas stratēģija cīņā ar koronavīrusu drīz būs pasaules stratēģija”.
