Eiropas Padomes eksperti: Latvijas iecerētajā valodas reformā izglītībā daudz kas jāpārskata

Latviešu valodas izmantošanas proporcijas palielināšana nacionālo minoritāšu izglītības programmās nolūkā uzlabot valodas prasmi pati par sevi ir likumīgs mērķis, un šīs proporcijas palielināšana nešķiet neadekvāta, paziņojusi Venēcijas komisija, rezumējot Latvijas tiesību normu analīzes rezultātus. Tomēr tās eksperti uzsver, ka reforma spēj sasniegt mērķi tikai tad, ja ir atbilstošas metodikas, mācību līdzekļi un skolotāji, kuri prot latviešu valodu. Turklāt valodu regulējums vispār nebūtu jāpiemēro privātas mācību iestādēs, bet bērnudārzu programmas būtu jāpārskata par labu minoritāšu valodām. 

Venēcijas komisija (Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām) ir Eiropas Padomes vadošā ekspertu institūcija, turklāt visnotaļ autoritatīva. Tās secinājumiem ir rekomendējošs raksturs. Nupat publiskoto 27 lappušu ziņojumu komisija gatavoja kopš šā gada februāra.

Galvenie secinājumi:

 1. Latvijas valdības sniegtā statistiskā informācija un citi dati liecina, ka varētu būt nepieciešams veicināt valsts valodas apguvi skolās bērniem, kas mācās mazākumtautību programmās. Tādēļ Komisija uzsver, ka latviešu valodas izmantošanas proporcijas palielināšana mazākumtautību izglītības programmās nolūkā uzlabot skolēnu valodas prasmi ir likumīgs mērķis.

2. Komisija nespēj noteikt, cik nozīmīgi ir dažādi iemesli, kas noved pie tā, ka skolēni, kas mācās mazākumtautību programmās, nepietiekami prot latviešu valodu. Latviešu valodas izmantošanas proporcijas palielināšana šajās programmās nešķiet nepiemērots instruments, lai sasniegtu likumīgo mērķi. Tomēr reforma spēj sasniegt savu mērķi tikai kopā ar papildu pasākumiem, lai nodrošinātu mazākumtautību skolas ar atbilstošām metodikām, mācību līdzekļiem, kā arī latviešu valodu protošiem skolotājiem.

3. Jaunie likumu grozījumi atstāj pietiekami daudz iespēju mācībām mazākumtautību valodās pamatizglītības posmā un zināmas iespējas vidējās izglītības posmā. Atbilde uz jautājumu, vai šie likumu grozījumi dos iespēju sasniegt augstu dzimtās valodas prasmes līmeni, ir atkarīga no vairākiem faktoriem, īpaši no tā, vai ir pietiekami daudz skolotāju un mācību līdzekļu un vai to līmenis ir pietiekami augsts.

4. Tomēr sistēmu, kas tiek ieviesta pirmsskolas izglītībā, nepieciešams pārskatīt, lai nodrošinātu, ka nacionālo minoritāšu pārstāvjiem tiek saglabāta iespēja apgūt savu valodu, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai aizsargātu un attīstītu mazākumtautību identitāti, kā arī saglabātu lingvistisko daudzveidību Latvijas sabiedrībā. Pēc Komisijas domām, tikai kamēr Latvija saglabā šādu iespēju visām nacionālajām minoritātēm, ir pieļaujams, ka izglītībā ir privileģēts stāvoklis dažām valodām, kuras ir vienlaikus Eiropas Savienības oficiālās valodas un dažu mazākumtautību valodas.  

Turklāt būtu jāatļauj privātajām skolām piedāvāt izglītību nacionālo minoritāšu valodās. Komisija atgādina, ka nodrošināt mazākumtautību pārstāvjiem tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras identitāti ir Latvijas pienākums, kas izriet no tās starptautiskajām saistībām.

5. Nesen pieņemto grozījumu kopējā ievirze nerada bažas. Tomēr dažas izmaiņas raisa kritiku, jo tās nenodrošina taisnīgu līdzsvaru starp mazākumtautību tiesību un to valodu aizsardzību un valsts valodas prasmes veicināšanu.

Galvenās rekomendācijas:

  • atjaunot iepriekšējo bilingvālo pieeju mācībām, kurās tiek izmantotas spēles, visā pirmsskolas izglītības laikā;
  • veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai valsts skolas piedāvātu mazākumtautību programmas visur, kur ir pietiekams pieprasījums;
  • atcelt valodu proporcijas prasību privātajām skolām;
  • izskatīt iespēju mazākumtautību pārstāvjiem paplašināt piekļuvi augstākiem izglītības līmeņiem viņu dzimtajā valodā vai nu viņu privātajās, vai vismaz valsts mācību iestādēs;
  • pastāvīgi sekot tam, kāda kvalitāte ir izglītībai, kuru iegūst mazākumtautību programmu skolēni, lai garantētu, ka reformām nebūs negatīvas ietekmes uz izglītības kvalitāti kopumā un uz iespēju apgūt mazākumtautību valodas. Valstij jānodrošina mazākumtautību skolas ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, bet šo skolu skolotāji – ar adekvātām iespējām uzlabot gan savas latviešu, gan mazākumtautību valodu prasmes, lai varētu nodrošināt mācību procesu latviešu valodā, mazākumtautību valodās un bilingvāli.

Komisija noslēgumā norāda, ka ir vienmēr gatava palīdzēt Latvijas iestādēm.

Komisijas eksperti apmeklēja Latviju februārī. Viņiem bija virkne tikšanos gan ar valsts iestāžu pārstāvjiem, gan ar reformas pretiniekiem.

KONTEKSTS:

Mācības visās Latvijas vidusskolās notiks tikai latviešu valodā no 2021. gada 1. septembra, paredz likumu grozījumi. Šie Izglītības un zinātnes ministrijas plāni izraisīja protestus daļā sabiedrības un satraukumu speciālistos, kuri norāda uz virkni ar šo reformu saistītu problēmu. Tā, piemēram, ir bažas par to, ka nepietiks mācībspēku, kuri būs gatavi strādāt atbilstoši jaunajam modelim.

Likums, kas noteic par pienākumu arī privātajām mācību iestādēm pāriet uz mācībām latviešu valodā, nav pretrunā Satversmei, nesen nosprieda Satversmes tiesa.

2019. gada oktobrī valdošās koalīcijas partijas vienojās, ka ar laiku visiem izglītības posmiem Latvijā jāpāriet uz mācībām latviešu valodā. Tomēr to, kad un kā tas notiks, politiķi neapsprieda.

Plāni par pāriešanu uz mācībām galvenokārt valsts valodā bilingvālajās skolās izraisīja arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) iebildumus. EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Lamberto Dzanjers oficiālās vizītes Latvijā laikā paziņoja, ka Latvijas valstij, reformējot skolas, jāņem vērā arī mazākumtautību viedoklis, un pirmām kārtām uzmanība jāvelta integrācijai. Viņš teica, ka izglītības reforma jāveic tā, lai “tai būtu konsultatīvs un iekļaujošs raksturs un tā ņemtu vērā visu grupu, tostarp pašu mazākumtautību, viedokli”.

Turklāt 2018. gada rudenī Eiropas Padome kritizēja Latviju par virkni ieviešamo vai jau ieviesto politisko iniciatīvu, kas vērstas uz latviešu valodas lomas veicināšanu izglītībā, plašsaziņas līdzekļos un sabiedriskajā sektorā. Pēc Eiropas Padomes domām, tās ierobežo mazākumtautību pārstāvju tiesības un viņiem palielina izjūtu, ka viņi ir izslēgti no sabiedriskajiem procesiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti