Džordžs Soross: Kapitālisma un ES nākotni pēc Covid-19 nav iespējams prognozēt

Pašreizējā pandēmija reāli apdraud civilizāciju, un šaubu nav tikai par vienu – arī pēc tās beigām nenotiks atgriešanās iepriekšējā, globalizētajā ekonomikā. Viss pārējais pagaidām izskatās ļoti nenoteikti – gan Ķīnas ietekmes pieaugums, gan ASV liktenis, gan arī Eiropas Savienības izdzīvošana, uzskata finansists un filantrops Džordžs Soross.

Pagaidām neviens precīzi nezina, kā attīstīsies situācija tuvākajos mēnešos un gados. Nenoteiktība, protams, ir ļoti liela, atzīst finansists, un sniedz savas prognozes intervijā, kuru publicējusi domnīca ''Eiropas Starptautisko attiecību padome'' (European Council on Foreign Relations).

Šī ir bezprecedenta krīze

Savā dzīvē 89 gadus vecais Soross pieredzējis daudz krīžu. Taču pašreizējo viņš dēvē par bezprecedenta krīzi, kas apgriezusi kājām gaisā ierasto dzīvi un prasījusi pilnīgi neierastu rīcību, kā arī reāli apdraud mūsu civilizācijas izdzīvošanu.

Džordžs Soross

Tomēr infekcijas slimību epidēmijas cilvēcei nav nekas ārkārtējs. Pat ja neatceramies buboņu mēri vai “spāņu gripu”, tikai pirms desmit gadiem bija cūku gripas uzliesmojums, tāpēc pasaules nesagatavotība Covid-19 pandēmijai Sorosam šķiet pārsteidzoša. Taču pētnieki ir ātri noorientējušies situācijā, viņš atzīst.

“Mēs mācāmies ļoti ātri, un par vīrusu zinām daudz vairāk nekā tad, kad tas parādījās, bet mēs šaujam uz kustīgu mērķi, jo pats vīruss strauji mainās.

Būs vajadzīgs ilgs laiks, lai izstrādātu vakcīnu. Un pat pēc tam, kad būsim to izstrādājuši, mums būs jāiemācās, kā to katru gadu mainīt, jo, visticamāk, vīruss mainīsies,” teic Soross.

Kas notiks ar kapitālismu, Ķīnu un ASV

Miljardieris ir pilnīgi pārliecināts par to, ka pasaule vairs neatgriezīsies stāvoklī, kādā tā bija pirms pandēmijas. Pēc viņa domām, tas ir vienīgais, par ko iespējams būt drošam. Par pārējo var būt varianti.

Iespējams, attālākā nākotnē tautas un valstis tuvināsies. Tagad cilvēkus pārņēmušas bailes, bet baiļu dēļ mēs nereti nodarām sev ļaunu. Tā notiek gan ar vienkāršiem cilvēkiem, gan organizācijām, gan valstīm, gan arī ar cilvēci kopumā, uzskata Soross.

“Nedomāju, ka kāds zina, kā tālāk attīstīsies kapitālisms,” viņš atzīst.

Konflikts starp ASV un Ķīnu, kas joprojām turpinās, sarežģī situāciju, jo kopā gan jārisina klimata izmaiņu problēma, gan jāizstrādā vakcīna pret Covid-19. Tā vietā jau sākusies konkurence par to, kurš pirmais izstrādās vakcīnu un pirmais sāks to izmantot, norāda miljardieris.

ASV un Ķīnas ciešu tuvināšanos Soross neatbalsta, jo uzskata, ka Amerikai jāaizstāv atvērta demokrātiska sabiedrība. “Jūtu līdzi Ķīnas tautai, jo pār to valda diktators – prezidents Sji Dzjiņpins. Domāju, ka ļoti daudzi izglītoti Ķīnas pilsoņi par to ir ļoti sarūgtināti un ka plaša sabiedrība joprojām ir ļoti dusmīga uz viņu par to, ka Covid-19 tika turēts noslēpumā līdz ķīniešu Jaungada svētku beigām,” viņš saka.

Attēlā Džordžs Soross

Kad Sji Dzjiņpins atcēla ierobežojumus termiņu skaitam, kurā prezidenta amatā var būt viens cilvēks, un pēc būtības pasludināja sevi par prezidentu uz mūžu, viņš atņēma politisko nākotni vissvarīgākajiem un ambiciozākajiem politiskās elites pārstāvjiem. Tā no viņa puses bija liela kļūda. Tāpēc pēc kļūdām cīņā pret krīzi Ķīnas prezidenta pozīcijas varētu būt apdraudētas, spriež Soross. Viņš norāda, ka uzmanīgi seko cīņai Ķīnas vadībā, jo viņš ir to pusē, kuri tic atvērtai sabiedrībai. Un Ķīnā, pēc Sorosa domām, tādu cilvēku ir daudz.

Soross ir pārliecināts, ka ASV prezidents Donalds Tramps arī gribētu kļūt par tāda paša tipa diktatoru, tomēr to nespēs, jo Savienotajās Valstīs ir konstitūcija, kuru cilvēki joprojām ciena. Viņš arī uzskata, ka Tramps iznīcinās pats sevi, un šajā ziņā, pēc Sorosa teiktā, ASV prezidents pārspēj viņa pārdrošākās cerības.

Vai Eiropas Savienība izdzīvos?

Soross ir īpaši nobažījies par Eiropas Savienības (ES) izdzīvošanu, jo tā, pēc viņa vārdiem, ir “nepabeigta savienība”. Tās izveidošanas process tā arī nav pabeigts, un tas padara ES ārkārtīgi apdraudētu – pat apdraudētāku nekā ASV. Ne tikai tāpēc, ka tā ir nepabeigta savienība, bet arī tāpēc, ka šī alianse ir balstīta uz likuma varu. “Tiesu varas riteņi griežas ļoti lēni, kamēr tādi draudi kā Covid-19 virzās ļoti strauji. Tas rada problēmu Eiropas Savienībai,” uzskata Soross.

Pagājušajā nedēļā Vācijas Konstitucionālā tiesa atzina par neatbilstošu valsts likumiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) eirozonas valstu obligāciju uzpirkšanas programmu.

Soross šajā tiesas spriedumā saskata draudus, kas var sagraut ES kā institūciju, balstītu uz likuma varu – tieši tāpēc, ka radies konflikts starp Vācijas Konstitucionālo tiesu un ES Tiesu. 

Kad Vācija iestājās ES, tā uzņēmās saistības ievērot ES tiesību normas. Taču, ja Vācijas tiesa var apšaubīt ES Tiesas lēmumu, vai citas valstis var sekot šim piemēram?

“Vai Ungārija un Polija [arī] var izlemt, vai sekot Eiropas tiesību normām vai arī savu tiesu spriedumiem?” vaicā Soross.

Polija nekavējoties izmantoja šo gadījumu un paziņoja par tās valdības kontrolēto tiesu pārākumu pār ES tiesību normām. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns jau licis lietā ārkārtējo stāvokli, lai sevi ieceltu par diktatoru. Parlaments bez ierunām apstiprina viņa rīkojumus, kas nepārprotami pārkāpj ES tiesību normas, saka finansists.

“Ja Vācijas tiesas verdikts neļaus ES pretoties šādai notikumu gaitai, tas nozīmēs beigas tādai Eiropas Savienībai, kādu mēs to pazīstam,” uzskata Soross.

Viņš nedomā, ka ECB mainīs politiku pēc šī Vācijas Konstitucionālās tiesas sprieduma, kurš prasa tikai pamatot pašreizējo monetāro politiku. Pašlaik ECB ir vienīgā reāli funkcionējošā institūcija Eiropā, kas spēj nodrošināt finanšu resursus, kuri nepieciešami cīņai ar Covid-19. Tāpēc ECB sava uzmanība jākoncentrē uz palīdzības sniegšanu Eiropai un atjaunošanas fonda izveidi, ir pārliecināts Soross.

No kurienes radīsies resursi

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka ES nepieciešams apmēram triljons eiro, lai cīnītos ar šo pandēmiju, un, pēc Sorosa domām, jāpieskaita vēl triljons eiro, kas vajadzīgs klimata izmaiņu problēmas risināšanai.

Soross uzskata, ka šādas summas var nodrošināt, izmantojot īpašas beztermiņa konsolidētās obligācijas. Atšķirībā no “koronaobligācijām”, kuras noraidīja Eiropadome, tās neparedz, ka nabadzīgāku valstu parādi tiks nodoti bagātākām valstīm.

Šī veida obligācijas automātiski būs proporcionālas un tādas paliks vienmēr. Dalībvalstīm būs jāmaksā tikai gada procenti, kurus var noteikt ļoti zemus, piemēram, 0,5%.

Soross uzsver: “Eiropa pašlaik saskārusies ar vairākiem eksistenciāliem draudiem, un tas nav tikai tēlains izteiciens, tā ir realitāte.”

Un, tā kā pašreizējie apstākļi ir ārkārtēji, ir pieļaujami arī ārkārtēji pasākumi, viņš uzskata.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti