Neskatoties uz to, ka Slovākijas gatavības līmenis epidēmijai nebija augsts, tai ļoti efektīvi izdevās nolīdzināt Covid-19 inficēšanās statistikas līkni, uzskata kādreizējais Slovākijas parlamenta deputāts, bijušais Eiropas Politisko pētījumu centra Briselē zinātniskais līdzstrādnieks Miroslavs Beblavijs. Līdz 13. maijam valstī bija apstiprināti 1469 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu un 27 nāves gadījumi ar tā izraisīto slimību Covid-19. Slovākijā ir zemākais mirstības ar Covid-19 līmenis Eiropā uz vienu iedzīvotāju. Publikācijā žurnālā “Foreign Policy” politologs analizē, kādi ir iemesli Slovākijas panākumiem šajā krīzē.
Negatīvu faktoru bija daudz
Slovākijas iedzīvotāji ir ļoti mobili, un pandēmijas apstākļos tas drīzāk kļūst par mīnusu. Simtiem tūkstoši slovāku strādā un mācās ārzemēs. Piemēram, 20 tūkstoši atraduši darbu kaimiņvalstī Austrijā kā vecu ļaužu un slimnieku kopēji, un daudzi ik dienu brauc pāri robežai uz darbu un pēc tam uz mājām. Pēc mobilo sakaru operatoru datiem, februāra otrajā pusē un marta sākumā apmēram 50 tūkstoši slovāku pabijuši Ziemeļitālijā, kas kļuvusi par Covid-19 epidēmijas centru Eiropā.
Slovākijas veselības aprūpes sistēma ne tuvu nav labākā Eiropas Savienībā, norāda autors. Valsts ir Eiropas Savienības (ES) dalībniece, taču reitingā “Global Health Security Index” (Globālais veselības drošības indekss, kas vērtē 195 pasaules valstu veselības aprūpes sistēmu gatavību vērienīgām krīzēm) tā ieņēmusi tikai 70. vietu pēc spējām atklāt pandēmijas draudus un 105. vietu pēc gatavības reaģēt uz tādiem draudiem. Salīdzinājumam – Vācijai atbilstoši pirmajam kritērijam ir 10. vieta, bet atbilstoši otrajam kritērijam – 28. vieta.
Epidēmijas sākumā Slovākijas mediķu rīcībā bija ierobežoti individuālās aizsardzības līdzekļu un koronavīrusa diagnostikas komplektu krājumi. Valstī ir pieredzējuši epidemiologi, kas strādā slimību kontroles un profilakses sistēmā, taču no viņiem izdevās izveidot ne visai daudz grupu, kuras būtu gatavas nodarboties ar plašu testēšanu un inficēto cilvēku kontaktu izsekošanu, tostarp ar mobilo lietotņu palīdzību.
Tad kā gan Slovākijai izdevās tik efektīvi iegrožot epidēmiju? Pēc autora domām, galvenā loma bija trim faktoriem.
1. Ātra ierobežošanas pasākumu ieviešana
Lēmums noteikt ierobežošanas pasākumus tika pieņemts 16. martā – desmit dienas pēc pirmā Covid-19 gadījuma apstiprināšanas. Par pirmo saslimušo kļuva 52 gadus vecs vīrietis no neliela ciemata. Viņš pats nebija izbraucis no valsts, bet viņa dēls neilgi pirms tam bija apmeklējis Venēciju. Simptomu jaunajam cilvēkam nebija, taču nedaudz vēlāk diagnoze tika apstiprināta arī viņam.
Ar valdības lēmumu tika aizliegti visi publiskie pasākumi un sanāksmes, slēgtas visas skolas, restorāni, bāri un veikali, izņemot pārtikas veikalus. Bija atļauts strādāt aptiekām un bankām. Valsts pašizolējās, slēdzot visas lidostas un nosakot obligātu karantīnu pilsoņiem, kuri atgriezās no ārzemēm. Taču, atšķirībā no daudziem Eiropas kaimiņiem, Slovākijas valdība nolēma, ka nevajag “ieslēgt” cilvēkus mājās, un pārvietoties pa ielām joprojām varēja relatīvi neierobežoti.
2. Cilvēki bez ierunām ievēro ierobežojumus
Ierobežojumi Slovākijā bija efektīvi tikai iedzīvotāju augstā apzinīguma dēļ. Cilvēki uzreiz sāka izpildīt to, kas no viņiem tika prasīts. Turklāt jāņem vērā, ka “miera” laikā uzticība politiķiem Slovākijā nebija visai augsta. Slovāki norādījumus pildīja brīvprātīgi, tāpēc nebija nepieciešams ieviest sodus vai piespiedu kontroli.
Politiskā elite spēja saliedēties. Epidēmijas sākumā bija atsevišķi mēģinājumi apsūdzēt politiskos oponentus sliktā sagatavotībā, taču nekādu domstarpību starp varas pārstāvjiem par draudu nopietnību vai ierobežošanas pasākumu nepieciešamību nebija, ko nevar teikt par daudzām citām valstīm.
3. Plašsaziņas līdzekļu atbildība
Slovākija kļuva par pirmo valsti Eiropā, kur maskas valkāšana sabiedriskās vietās, arī transportā, kļuva obligāta, ziņo portāls “Euractiv”. Un tas notika, tikai pateicoties tam, ka to atbalstīja valstī populāri cilvēki, tostarp televīzijas zvaigznes.
Piemēru rādīja televīzijas raidījumu vadītāja Zlatica Puškarova 13. martā, kad pasaules eksperti, tostarp arī Pasaules Veselības organizācijā, vēl nebija nonākuši pie kopēja viedokļa par to, cik efektīvas ir aizsargmaskas. Televīzijas intervijā ar premjeru un veselības ministru Puškarova mudināja politiķus būt par paraugu un pasniedza viņiem divas maskas. Jau no nākamās dienas visā valstī sāka ražot šos aizsardzības līdzekļus, un slovāki sāka labprāt un visur maskas lietot.
Nav mazsvarīgs arī fakts, ka “dzeltenie” portāli, kas agrāk Slovākijā bija ļoti populāri, vairākas nedēļas koronavīrusa tēmu ignorēja. Tāpēc krīze paplašinājusi lasītāju loku nopietnākas ievirzes plašsaziņas līdzekļiem, kuriem nav noslieces uz tīksmināšanos par sazvērestības teorijām un citu sensāciju uzpūšanu.
Visi šie faktori kopā Slovākijā palīdzēja nolīdzināt Covid-19 saslimstības grafika līkni salīdzinoši nesāpīgi, rezumē autors.
