Šīs nedēļas sākumā Bernē sākās Šveices divpalātu parlamenta ārkārtas sesija. Marta vidū valsts likumdevējs pārtrauca darbību pēc veselības aprūpes nozares speciālistu ieteikumiem, un krīzes periodā valsti vadīja Federālā padome, kurā ir septiņi cilvēki.
Radikālie soļi izraisīja bažas, ka demokrātija valstī būs apdraudēta. “Ja jūs vēlaties salīdzināt situāciju, tad jāatceras Otrā pasaules kara laiki; nekad vairs kopš tiem laikiem Federālajai padomei nav bijušas tik plašas pilnvaras,” norāda Cīrihes Universitātes tiesību zinātņu profesors Fēlikss Ulmans.
Instrukcija 20 valodās
Pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Šveicē reģistrēts 25. februārī itāļu valodā runājošajā dienvidu kantonā Tičino. Reģionā uzreiz tika aizliegti masu pasākumi.
Marta pirmajās dienās, kad valstī bija fiksēti 42 inficēšanās gadījumi, Federālā sabiedrības veselības aprūpes aģentūra paziņoja par noteikumiem infekcijas izplatības novēršanai. Vienkāršas instrukcijas – mazgāt rokas, šķaudīt elkonī – pavadīja detalizētas ilustrācijas un video.
Tikpat rūpīgi Šveices varas iestādes risināja jautājumu par dažādās valodās runājošās sabiedrības informēšanu. Federālās sabiedrības veselības aģentūras mājaslapā tika publicēti materiāli par koronavīrusu un aizsardzības pasākumiem pret infekciju.
Plakātus, tekstus un video varēja lejuplādēt un izmantot pēc saviem ieskatiem. Noteikumi un instrukcijas bija pieejamas vairāk nekā 20 valodās, tajā skatā arī Šveicē dzīvojošo migrantu valodās, tika skaidrots mājaslapā. Ir tulkojumi ķīniešu, krievu, gruzīnu, poļu, rumāņu, tamilu, tibetiešu, Etiopijas valsts valodā – amharu un citās valodās.
Covid-19 jautājumu sarkanais telefons piedāvāja informāciju 10 valodās, arī albāņu, kurdu un arābu valodā.
Šogad bez karnevāliem
Martā vīruss izplatījās ar draudīgu ātrumu un bija nepieciešami stingrāki pasākumi. Šveices Federālā padome vēl februāra beigās aizliedza pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 1000 cilvēku. Līdz ar to tika atcelts slavenais Bāzeles karnevāls, kura vēsture sniedzās 16. gadsimtā, un Ženēvas autosalons, kurš notiek jau kopš 1905. gada un pēdējo reizi tika atcelts Otrā pasaules kara laikā.
Marta vidū, kad valstī ik dienu tika atklāts vidēji 1000 jaunu inficēšanas gadījumu, nācās noteikt jaunus ierobežojumus un aizliegumus. Tika atceltas mācību nodarbības visās mācību iestādēs, slēgti krogi, restorāni un gandrīz visi veikali. Strādāja aptiekas, pasta nodaļas un pārtikas veikali. Robežas tika daļēji slēgtas. Bet valdība nolēma neapturēt ekonomisko darbību gandrīz visās nozarēs, tai skaitā būvniecībā.
Augstāko jaunu saslimšanas gadījumu skaitu valsts sasniedza marta trešajā dekādē. Augstākā mirstība (75 cilvēki) fiksēta 4. aprīlī. Pēc tam Covid-19 sāka lēnu atkāpšanos. Līdz 8. maijam fiksēti 30 126 saslimšanas gadījumi, 1810 cilvēki miruši, 25 900 izveseļojušies.
Drīkst apskaut un griezt matus
Aprīļa nogalē Šveicē oficiāli atļāva bērniem apskaut savus vecvecākus. Veselības ministrijas Infekciju slimības departamenta vadītājs Daniels Kohs preses konferencē paziņoja, ka iepriekšējās rekomendācijas, kas ierobežoja mazbērnu un vecākā gadagājuma radinieku kontaktus, bija nepieciešamas, jo nebija ietiekami daudz informācijas par koronavīrusa izplatību.
“Mazie bērni neinficējas un nenodod vīrusu. Viņiem vienkārši nav receptoru, lai saslimtu ar šo slimību,” skaidroja ierēdnis.
Kontaktu ierobežojumi bija pārskatīti pēc konsultācijām ar Cīrihes, Bernes un Ženēvas universitāšu pētniekiem. Vācijas un britu eksperti šādu pieeju gan uzskata par sasteigtu, un aizvien iesaka vecāka gadagājuma cilvēkiem ierobežot kontaktus, tai skaitā ar radiniekiem.
No 27. aprīļa sākās pirmā karantīnas pasākumu mīkstināšanas fāze Šveicē. Pirmkārt atvēra frizētavas, skaistumkopšanas salonus, mājas un dārza preču veikalus, ziedu veikalus. Pēc divām nedēļām darbu sāks citi veikali, drīz atvērs skolas. Trešā fāze sāksies 8. jūnijā – atsāks darbu muzeji, zoodārzi, universitātes un bibliotēkas.
Valsts pamazām atdzīvojas, taču līdz atgriešanai normālajā dzīvē būs nepieciešams gads vai pat vairāk, uzskata epidemiologs, Šveices epidēmijas apkarošanas krīzes štāba pārstāvis Marsels Taners.
“Šogad nebūs ne futbola spēļu, ne koncertu. Es padarītu maskas par obligātām izmantošanai sabiedriskajā transportā. Mums jāpaliek pragmatiskiem,” sacīja epidemiologs.
Arī viņš, tāpat kā daudzi epidemiologi, cer, ka pastāv iespēja izveidot kolektīvo imunitāti pret Covid-19, un uzskata, ka Šveice to var sasniegt līdz 2021. gada rudenim.
