Uzvaras pār Covid-19 cena Melnkalnē: iespējamo saslimušo vārdu un adresu publicēšana

Melnkalne sevi pasludinājusi par pirmo valsti Eiropā, kas ir pilnībā brīva no koronavīrusa infekcijas. Tomēr šī mazā Balkānu republika – NATO dalībniece un Eiropas Savienības kandidātvalsts – kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kas atklātā piekļuvē ievietojusi potenciālo ar koronavīrusu inficēto personas datus, tostarp vārdus un adreses.

Pēc oficiāliem datiem, Melnkalnē nav palicis neviena inficētā – saskaņā ar Worldometer informāciju 26. maijā Melnkalnē kopš pandēmijas sākuma bija fiksēti 324 inficēšanās un deviņi nāves gadījumi, bet 315 cilvēki izveseļojušies.

Izveseļojies pēdējais saslimušais

Pirmie trīs Covid-19 gadījumi Melnkalnē tika atklāti 17. martā - vēlāk nekā visās citās Eiropas valstīs. Divi cilvēki bija inficējušies braucienā uz Spāniju, viens neilgi pirms tam bijis ASV. No 24. marta valdība sāka noteikt komandantstundu pilsētās, kurās bija atklāti infekcijas perēkļi. Drīz tika slēgtas robežas, atceltas mācības skolās, aizliegta pulcēšanās. Pirmā izveseļošanās no Covid-19 tika fiksēta 3. aprīlī, un visa mēneša laikā ierobežojumi pakāpeniski tika samazināti.

68 dienas pēc pirmā saslimšanas gadījuma atklāšanas 24. maija vakarā Melnkalnes Sabiedrības veselības institūts paziņoja, ka valstī vairs nav ar Covid-19 saslimušo. Tajā dienā tika veiktas 176 analīzes, un tās visas bija negatīvas. Jauni Covid-19 gadījumi nebija fiksēti 20 dienas pēc kārtas. Pēc institūta direktora Bobana Mutoša vārdiem, epidēmijas beigas tiks pasludinātas tad, ja jauni saslimšanas gadījumi netiks atklāti līdz 2. jūnijam, tas ir, 28 dienu laikā. 

Pavisam valstī konstatēti 1768 koronavīrusa izplatīšanās ierobežošanas pasākumu pārkāpumi. Pārkāpēji samaksājuši sodus par kopējo summu 106 tūkstoši eiro.

“Kauja ar ļauno vīrusu ir uzvarēta, un Melnkalne kļūst par pirmo Eiropas valsti, brīvu no koronavīrusa,” paziņoja premjerministrs Duško Markovičs preses konferencē, kuru viņš atklāja, svinīgi noņemot no sejas aizsargmasku.

Valsts ekonomika ir ievērojami atkarīga no tūrisma, un drīzumā tiks atvērtas robežas pirmajiem tūristiem. Pēc premjera teiktā, Melnkalnē ielaidīs ceļotājus no valstīm, kurās fiksēti ne vairāk kā 25 inficēšanās gadījumi uz 100 tūkstošiem cilvēku. Starp šīm valstīm ir Horvātija, Albānija, Slovēnija, Vācija un Grieķija. (Šo pašu rādītāju – 25 uz 100 tūkstošiem – izmanto arī Latvijā, vērtējot iespējas paplašināt kontaktus ar to vai citu valsti. Latvijā saslimstības līmenis ar Covid-19 ir apmēram seši cilvēki uz 100 tūkstošiem.)

Melnais saraksts

Vienlaikus cilvēktiesību aizstāvji kritizējuši valsts vadību par unikālu pandēmijas ierobežošanas praksi, ziņo “Reuters”. Melnkalnes valdības interneta vietnē bija ievietots to cilvēku saraksts, kuriem bija noteikta karantīna pēc kontaktiem ar saslimušajiem vai braucieniem uz ārzemēm. Sarakstā, kurš tika regulāri papildināts, bija cilvēku vārdi un adreses.

Marta beigās Melnkalnes valdības vietnē bija publiskoti dati par gandrīz sešiem tūkstošiem cilvēku, un viņu vārdiem un adresēm varēja piekļūt visi, kas to vēlējās, ziņo portāls “ZD Net”. Šajā valdības vietnē publiskotajā sarakstā bija gandrīz 1% no 630 tūkstošiem valsts iedzīvotāju.

Pilsoņu vārdi vietnē tika sagrupēti pēc adresēm, lai viņu kaimiņi zinātu par potenciālajiem saslimšanas gadījumiem. Bija arī norādīti viņu karantīnas sākuma un beigu datumi – domājams tāpēc, lai pilsoņi varētu atpazīt pārkāpējus un par viņiem ziņot iestādēm.

“Tagad nav laika juridiskām niansēm”

Pēc Melnkalnes vadītāju domām, tobrīd valsts priekšā bija sarežģīta izvēle starp pilsoņu veselību un viņu personas datu aizsardzību. “Mēs izlēmām, ka tiesības uz veselību un dzīvību ir augstākas par tiesībām uz beznosacījumu personas datu aizsardzību. Tagad nav laika juridiskām niansēm, jo jāglābj dzīvības,” “ZD Net” citē premjerministra Duško Markoviča teikto.

Štābs cīņai ar Covid-19 atļauju šādai bezprecedenta rīcībai saņēma no Melnkalnes datu aizsardzības aģentūras. “Ar veselību saistītu datu publicēšanai internetā nav adekvātas tiesiskās bāzes,” portālam “ZD Net” situāciju komentēja digitālo tiesību un brīvību aizstāvības organizācijas “SHARE Foundation” pārstāvis.

Viedokļi par karantīnai pakļauto cilvēku vārdu publiskošanu sabiedrībā dalījās. “Valdības aprindām tuvi cilvēki ir pārliecināti, ka sabiedrības nosodījuma faktors atturēs pašizolācijā esošos no pārkāpumiem. No otras puses, cilvēktiesību aizstāvji un daļa pilsoņu uzskata, ka publiski “iezīmēt” cilvēkus, kuri nav pastrādājuši neko prettiesisku, ir nepieļaujami. Kad krīze beigsies, būs jāizvērtē, vai šāda rīcība nāca par labu vai ne,” norāda Melnkalnes politologs Luka Nikoličs.

Kaimiņu paraugam marta beigās sekoja Bosnija un Hercegovina, turklāt tur tika publiskoti ne tikai pašizolējušos vārdi un adreses, bet arī viņu tālruņu numuri. Vēlāk numuri tomēr tika dzēsti, un tika nolemts turpmāk publiskot tikai to vārdus, kuri pārkāpj karantīnas noteikumus.

“Mēs uzskatām, ka publicēt datu minimumu par cilvēkiem, kuri pārkāpj likumu, nav nelikumīgi. Viņi pārkāpj to likumīgās tiesības, kuri aizstāv sevi un glābj dzīvības. Līdz ar to sabiedrības interesēm ir lielāks svars nekā tiesībām uz personas datu aizsardzību,” teikts Bosnijas personas datu aģentūras paziņojumā. 23. martā publicētais saraksts (.pdf) ar 432 uzvārdiem joprojām pieejams internetā.

Melnkalnē karantīnā esošo potenciālo koronavīrusa nēsātāju saraksts izņemts no valdības interneta vietnes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti