Covid-19 nāves gadījumu nacionālās statistikas īpatnības

Apsūdzības pandēmijas mēroga slēpšanā izskanēja jau no paša sākuma – vispirms Ķīnai, tad Irānai, Krievijai un Baltkrievijai. Tagad par datu "pieķemmēšanu" ziņo no ASV, kur jautājums "atvērties vai ne" kļuvis politisks. Dažās valstīs nāves gadījumu statistika dažkārt tiek izkropļota nevis pazemināšanas virzienā, bet otrādi. Kas tad īstenībā notiek?

Pasaules Veselības organizācija sniedz metodiskās rekomendācijas Covid-19 kā nāves cēloņa apstiprināšanai. Šī metodika balstīta starptautiskajā slimību statistikas klasifikācijā.

Maksimāli skaidra aina

“Nāve no Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības nolūkos tiek definēta kā nāve, kas iestājusies tādas klīniski konstatētas slimības rezultātā, kas ir apstiprināta vai atzīta par iespējamu Covid-19 gadījumu, ja nav precīzi noteikta alternatīva nāves cēloņa, kas nevar tikt saistīts ar Covid-19 (piemēram, trauma). Turklāt starp slimību un nāvi nevar būt pilnīgs izveseļošanās no Covid-19 periods.

Par cēloni nāvei ar Covid-19 nevar tikt noteikta cita saslimšana (piemēram, vēzis), un tā ir jāreģistrē neatkarīgi no slimībām, kas bijušas iepriekš, kuras, iespējams, varējušas izraisīt smagu Covid-19 slimības gaitu.”

Medicīnas darbinieki pārvieto pacientu. Santiago, Čīle. 2020. gada 24. maijs.

Ja slimniekam ar smagu slimības gaitu stacionārā veic krūškurvja datortomogrāfiju, plaušu bojājumi ir tik plaši, ka atpazīt nāves vaininieku nav grūti. “Vairākums gadījumu ir diezgan acīmredzami. Šī patoloģija parasti visspēcīgāk skar plaušas – tās kļūst divas līdz trīs reizes smagākas par plaušām normālā stāvoklī,” skaidro patologanatome Mērija Fouksa no Sinaja kalna medicīnas centra Ņujorkā.

Kāpēc rodas grūtības

Ja cilvēks ar raksturīgiem simptomiem nomirst ārpus slimnīcas, diagnozes noteikšana var būt apgrūtināta. Vai cilvēka nāvi izraisījusi Covid-19 vai arī viņš miris citu iemeslu dēļ, taču viņa organismā bijuši Covid-19 ierosinātāji?

Uz šo jautājumu varētu palīdzēt atbildēt autopsija, taču pat pirms pandēmijas ASV tās veica nebūt ne katrā gadījumā, – piemēram, Sinaja kalna centrā līķa sekcija veikta tikai 20% gadījumu, raksta portāls “Scientific American”. Tas vēsta, ka ASV pastāvīgi trūkst tiesu medicīnas ekspertu-patologanatomu. Autopsija pandēmijas apstākļos var arī būt bīstama tāpēc, ka slimība ir infekcioza un speciālistiem trūkst aizsarglīdzekļu.

Gadās arī, ka ar insultu vai infarktu mirst jauni cilvēki, kuriem pirms tam nav bijis nekādu respiratoro simptomu, tomēr analīze Covid-19 noteikšanai izrādījusies pozitīva. Jau vairākkārt ziņots, ka koronavīruss veicina trombu veidošanos. Vai vīruss bijis nāves cēlonis arī šādā gadījumā, ārsti pagaidām precīzi pateikt nevar.

Nepieskaitītie nāves gadījumi

Aprīļa vidū Ķīnas pilsētas Uhaņas varas iestādes oficiālajam ar Covid-19 mirušo skaitam pieskaitīja vēl 1290 nāves gadījumus, tādējādi palielinot kopējo skaitu par 50%. Ierēdņi paskaidroja, ka tas darīts, pārskatot nāves gadījumu uzskaiti, – tajā tika iekļauti arī tie, kas nav miruši slimnīcās.

Dažās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, statistikā tiek iekļauti tikai nāves gadījumi slimnīcās ar apstiprinātu analīzi, uzsver “Financial Times”. Šis laikraksts (tas apkopo arī datus par tā dēvēto pārmērīgo mirstību), lēš, ka pasaules mērogā kopējais ar Covid-19 mirušo skaits var būt par 60% lielāks, nekā ziņots oficiāli.

Globālā informācijas aģentūra “Associated Press” veltījusi lielu pētniecisko materiālu neprecizitātēm un neatbilstībām Covid-19 statistiskas publicēšanā vairākos ASV štatos. Bieži runa ir par “godīgām kļūdām” vai vienkārši nekompetenci, piemēram, kad tiek summēti rezultāti no dažādām analīzēm Covid-19 noteikšanai – gan no uztriepēm, gan seroloģiskajiem testiem (pirmās parāda, ka cilvēks ir slims paraugu ņemšanas brīdī, bet otrās – ka cilvēks slimo vai ir jau izslimojis). Tomēr daļa aprakstīto gadījumu neapšaubāmi ir skandalozi.

ASV, Ņujorka

Starp tādiem ir nesenā analītiķes Rebekas Džonsas atlaišana no darba Floridas štata veselības departamentā. Viņa apgalvo, ka tikusi padzīta, jo atteikusies izmainīt sabiedrībai sniedzamos datus par epidēmiju, lai štata varas iestādes varētu atcelt ierobežošanas pasākumus, nebaidoties no protestiem.

Džordžijas štatā gubernatoram republikānim Braianam Kempam bija jāatvainojas par Covid-19 saslimstības grafiku. Pirms ierobežošanas pasākumu atcelšanas tika publicēts grafiks, kas liecināja, ka saslimšanas gadījumu skaits stabili krīt. Katras konkrētās dienas rādītāji bija pilnīgi pareizi, taču dienas nebija sakārtotas secīgi, bet gan tā, lai pēc lielāka skaitļa vienmēr sekotu mazāks. Rezultātā, kā indīgi konstatē vietējais izdevums “The Atlanta Journal-Constitution”, Džordžijas štatā ir divas svētdienas nedēļā un 2. maijs ir agrāk nekā 26. aprīlis.

Katastrofa Dagestānā

Maija vidū Dagestānas sabiedriskie darbinieki nosūtīja vēstuli Krievijas ģenerālprokuroram Igoram Krasnovam, kurā teikts, ka varas iestādes, iespējams, slēpj īsto nāves gadījumu skaitu ar Covid-19 šajā Ziemeļkaukāza republikā. Vēstules autori norāda, ka 2010.-2019. gadā mirstības rādītājs republikā bija vidēji 1100-1200 cilvēku mēnesī, bet kopš pandēmijas sākuma dati par kopējo mirstību vairs nav publiski pieejami.

Covid-19 ierobežošanas pasākumi

Pēc Dagestānas Veselības ministrijas 17. maija datiem, republikā ar pneimoniju miruši 657 cilvēki, bet ar Covid-19 – 27. Republikas vadītājs Vladimirs Vasiļjevs par “vislielāko problēmu” nosaucis to, ka tikai 3% Dagestānas iedzīvotāju atļauj saviem mirušajiem tuviniekiem veikt autopsiju, tāpēc precīzāku datu par mirstību nav.

Republikas veselības ministrs Džamaludins Gadžiibragimovs sniedzis interviju vietējam blogerim Ruslanam Kurbanovam, kurā minējis šādus 17. maija datus: ar Covid-19 un pneimoniju slimo 12 697 cilvēki, ar pneimoniju miruši 657 cilvēki. Ministra minētie skaitļi ir vairākkārt lielāki nekā oficiālie dati. Atbilstoši tiem ar Covid-19 republikā slimo vairāk nekā 3280 cilvēki, miruši – 27, ziņo portāls “Mediazona”.

Mirstības datu paaugstināšana

Ir arī pretēja tendence, kad datos par mirstību ar Covid-19 tiek iekļauti visi aizdomīgie gadījumi, neveicot testēšanu, bet dažkārt mirstības statistika tiek vienkārši paaugstināta. Tā maija beigās ASV Kolorado štata veselības departamenta statistikā ar Covid-19 mirušo skaits tika paaugstināts gandrīz par ceturtdaļu salīdzinājumā ar izsniegto miršanas apliecību skaitu.

Eiropā visaugstākā mirstība uz miljonu iedzīvotāju reģistrēta Beļģijā. Šīs valsts iestādes skaidro, ka statistikā iekļauj arī tos, kuri mirst ārpus slimnīcām. Aprīļa beigās 47% visu nāves gadījumu bija reģistrēti slimnīcās, 53% - veco ļaužu aprūpes namos. No pēdējiem tikai 4% bija apstiprināti ar analīzēm, pārējie klasificēti kā gadījumi, kad ir aizdomas par saslimšanu ar Covid-19, taču arī iekļauti statistikā.

Gan nāves gadījumu slēpšana, gan to skaita paaugstināšana – ar nodomu vai uzskaites nepilnību dēļ – apgrūtina priekšstata gūšanu par šīs pandēmijas mērogiem. Manipulācija ar statistiku politisku vai citu nolūku dēļ padara vēl neskaidrāku kopējo ainu, nemaz nerunājot par jautājuma ētisko pusi. Iespējams, statistika ar laiku tiks pārskatīta un, kā tas notika Ķīnā, papildināta ar jauniem datiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti