Pētījums: Baltieši karojuši Ukrainas konflikta abās pusēs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Militārajā konfliktā Ukrainas austrumos piedalījušies vairāki desmiti Baltijas valstu iedzīvotāju. 12 ir no Latvijas, un pieci no viņiem izvēlējušies karot Ukrainas pusē. Lielai daļai karotāju no Lietuvas bijusi kaujas sagatavošanas pieredze. Galvenais risks pēc atgriešanās ir viņu slēptais kaujas potenciāls, kas var tikt izmantots valsts iekšienē.

Lai gan Latvija, Lietuva un Igaunija ir pazīstamas kā Ukrainas atbalstītājas, kaujinieki no šīm valstīm veido tikai nelielu daļu no 1500-2000 ārzemniekiem, kas ieradušies no dažādām valstīm laikā no 2014. līdz 2018. gadam,  Lietuvas sabiedrisko mediju portālā lrt.lt raksta ASV Mērilendas Universitātes projekta ICONS vecākā pētniece Egle Murauskaite.

Vairākums iztaujāto karotāju no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas savu dalību konfliktā motivējuši ar dažādiem ideoloģiskiem iemesliem.

Daudzi no tiem, kuri cīnījušies Ukrainas pusē, uzskatījuši to par pēdējo ideoloģisko robežu, kura jāaizstāv no Krievijas ekspansijas, citādi viņu valsts varētu būt nākamais Maskavas upuris. Tie, kuri atbalstījuši Krieviju, uzskatījuši Ukrainu par pēdējo prokrievisko robežu, kas jāaizstāv pret NATO paplašināšanos. 

Absolūtais vairākums ārzemnieku ieradušies Ukrainā, jo viņus iedvesmojuši stāsti par kara varoņiem. Tas bijis vai nu detalizēts atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos, kuri vēstījuši par vietējiem “varoņiem” un viņu panākumiem, vai arī pašu karotāju regulārie ieraksti sociālajos tīklos.

Lai gan ir maz zināms par tiem, kuri konfliktā nolēma atbalstīt Krievijas pusi, ir skaidrs, ka daudzi no viņiem bijuši krievvalodīgie, raksta Murauskaite. Kultūras aspektā viņiem tuvāks bijis Krievijas skatījums uz pasauli, nevis Baltijas vide.

Daži Lietuvas pilsoņi, kas karojuši par Ukrainu, uz valsti devušies Eiromaidana vēlīnajā fāzē un bijuši starp pirmajiem no ārvalstīm atbraukušajiem karotājiem. Vairākums eiropiešu ieradušies pēc tam, kad bija parakstītas Minskas vienošanās. 

Turklāt daudziem karotājiem no Lietuvas bijusi iepriekšēja kaujas sagatavošanas pieredze, daži bija guvuši pieredzi kaujās. Viņi pavadījuši Lietuvas konvojus, kas devušies cauri Ukrainai, vai arī apsargājuši vietējās apgādes noliktavas.

No Baltijas valstīm visvairāk karotāju bijuši no Lietuvas – 21, no kuriem pieci karojuši par Ukrainu, bet pieci konfliktā iesaistījušies Krievijas pusē. Turklāt zināms, ka atbalstīt Ukrainu atbraukuši pieci karotāji no Latvijas un astoņi no Polijas.

Savukārt Krievijas pusē karojuši divi atbraucēji no Igaunijas, septiņi - no Latvijas un 11 – no Polijas.

Turklāt Polija noliegusi savu pilsoņu jebkādu dalību šajā konfliktā. Tomēr tā paziņojusi, ka karotāji no Polijas, ja tos notvers, tiks sodīti saskaņā ar likumu.

Karotāji no Baltkrievijas veido vienu no daudzskaitlīgākajām nacionālajām grupām, kas iesaistījušās Ukrainas konfliktā, un viņu vidū būtiska daļa ir politiskie aktīvisti. Viņi ķērušies pie ieročiem, protestējot pret Lukašenko un Putina režīmiem, kuri draudējuši viņus vajāt par viņu uzskatiem.

Intervijas ar karotājiem no vairākām Eiropas valstīm, kas atgriezušies no Ukrainas, un to gadījumu plaša analīze, par kuriem pieejama publiska informācija, liecina, ka,

lai gan ir zināmi riski, bažas par radikalizāciju un terorismu lielā mērā nav pamatotas, raksta Murauskaite.

Galvenie riski ir stigmatizācija pēc atgriešanās, kā arī karotāju slēptais potenciāls, jo viņi var kļūt par instrumentu graujošās darbībās, kas vērstas pret citām valstīm. Piemēram, 2016. gadā vairāki prokrieviski noskaņoti kaujinieki Melnkalnē sadarbojās ar Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes aģentiem mēģinājumā vēlēšanu dienā nogalināt premjerministru.

Analoģiski

Baltijas valstis var kādā brīdī kļūt par mērķi potenciālajiem “snaudošajiem aģentiem” – tie ir cilvēki, kuri dzīvo parastu dzīvi, gaidot pasūtījumus no ārzemēm.

Kaujinieki, kuriem ir kontakti ar prokrieviskām aprindām, potenciāli var saņemt instrukcijas un/vai finansiālu (vai citu materiālu) atbalstu, teiksim, lai iebiedētu vietējos žurnālistus, pastiprinātu dažus naratīvus vai piedalītos vardarbīgos protestos.

Vēl viens būtisks riska faktors slēpjas masu medijos, kas bezatbildīgi padara ārvalstu karotājus par varoņiem. Tas savukārt iedvesmo atsevišķus sabiedrības elementus, kuriem ir nosliece uz pašradikalizāciju.

Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) 2019. gada 19. augustā nodeva prokuratūrai kriminālprocesa materiālus, rosinot sākt Latvijas iedzīvotāja kriminālvajāšanu par nelikumīgu piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā. Šo kriminālprocesu VDD sāka 2. augustā.

Izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka persona 2014. gada septembrī devusies uz karadarbības zonu Ukrainas austrumos, kur pievienojusies nelegālam bruņotam grupējumam un tā sastāvā aktīvi piedalījusies uzbrukumos Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, tādējādi vēršoties pret Ukrainas teritoriālo neaizskaramību, teikts VDD paziņojumā.

Kopš Latvijas iedzīvotājiem ar likumu aizliegts piedalīties bruņotos konfliktos ārvalstīs, šis nav pirmais šāds kriminālprocess. Šogad martā par tādu pašu likumpārkāpumu piecu gadu cietumsods tika piespriests Daugavpilī dzimušajam Artjomam Skripņikam. VDD sācis piecus kriminālprocesus pret deviņiem cilvēkiem par piedalīšanos konfliktā Ukrainā. Aizturēt izdevies vienu – Skripņiku. Viņam tika izvirzīta apsūdzība, taču pirmās instances tiesa viņu attaisnoja. Ar aktivitāti karotāju rindās Ukrainā, tikai ierakumu otrā pusē, pazīstams arī tagad jau nelaiķis Mikus Alps. Viņš tika nogalināts Gērnsijas salā, un viņa slepkavība joprojām nav atklāta.

2016. gada vasarā tika ziņots, ka, mēģinot aplaupīt inkasācijas automobili Ukrainas Zaporižjas apgabalā, nogalināts Latvijas pilsonis Jurijs Višņevickis. Viņš bija no Ukrainas Nacionālās gvardes bataljona “Azov”, kas cīnījās ar separātistiem no pašpasludinātajām Donbasa “republikām”. Aplaupīšanas lietā Ukrainas policija aizturēja trīs “Azov” kaujiniekus. Latvijas Drošības policijai (tagad VDD) nogalinātais bija pazīstams ar rasistiskiem un ekstrēmistiskiem uzskatiem.

2015. gada janvārī krita pirmais Donbasa “tautas  republiku” pusē karojušais no Latvijas – Rodions Kušnirs. Latvijas pilsonis Kušnirs karoja bataljonā “Vostok”.

Vēstīts arī, ka Ukrainas valdības spēku pusē bijuši karotāji no Zviedrijas un Dānijas. Zviedrijas Drošības policija karotājus no savas valsts identificējusi kā neonacistus. Savukārt no Dānijas uz Ukrainu karot devušies tur dzīvojošie čečeni – tagadējā Čečenijas līdera Ramzana Kadirova pretinieki, vairāki no viņiem – Dānijas pilsoņi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti