Vai antivielu testi palīdzēs noteikt Covid-19 patieso izplatību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vairākās valstīs sākusies iedzīvotāju masveida testēšana, lai noteiktu antivielas pret koronavīrusu. Ideālā gadījumā šādas pārbaudes var palīdzēt pasaulei atgriezties normālā stāvoklī, kad veselie strādā, bet slimie ir izolēti un ārstējas. Testēšana pagaidām vēl ir nepilnīga, taču pagaidām tas ir vienīgais instruments, lai noteiktu epidēmijas mērogu, izsekotu tās attīstībai un, visbeidzot, plānotu valdību rīcību.

Pēc daudzu avotu, piemēram, Ķīnas Nacionālās veselības aizsardzības komisijas, datiem, līdz 80% saslimšanas ar Covid-19 gadījumu norisinās bez simptomiem. Kad slimības periods beidzas, standarta analīzes, kurām tiek izmantotas uztriepes no aizdegunes, protams, vairs neparāda vīrusa klātbūtni organismā. Taču to, ka šie cilvēki ir izslimojuši, var noskaidrot, izmantojot asins analīzi antivielu pret vīrusu noteikšanai, lai gan tikai ar nosacītu precizitāti.

“Patlaban šādas testēšanas galvenais aspekts ir epidemioloģisks. Rezultāti dos mums iespēju saprast, kāda iedzīvotāju daļa bijusi inficēta, cik mums vēl tālu līdz kolektīvās imunitātes izstrādāšanai un cik ilgstoša var būt šī imunitāte,” izdevumam “Scientific American” paskaidroja ASV Ohaio štata Kentas Universitātes epidemioloģijas profesore Tara Smita.

Vācija sāk pirmā

Aprīļa sākumā Roberta Koha institūts, kas ir Vācijas federālā slimību kontroles un profilakses aģentūra, paziņoja, ka tiek sākta valsts mēroga serolоģiskā testēšana nolūkā noteikt antivielas pret Covid-19. Rezultāti gaidāmi maijā.

Programma tiks īstenota trīs posmos. Sākumā tiks pārbaudīti donoru asiņu paraugi, otrajā posmā antivielas tiks meklētas no koronavīrusa visvairāk cietušo federālo zemju iedzīvotāju asins paraugos, bet vēlāk pētījums tiks izvērsts arī citos Vācijas reģionos. Atbilstoši plānam katrās divās nedēļās tiks pārbaudīti līdz 5000 asins paraugu.

“Pagaidām nav skaidrs, cik Vācijas iedzīvotāju patiešām inficējušies ar koronavīrusu. Infekcija bieži vien ir viegla vai pat norisinās nepamanīta,” sacīts Koha institūta paziņojumā presei 9. aprīlī.

ASV liela atšķirība no oficiālajiem datiem

Izlases seroloģiskie pētījumi jau notikuši vairākos ASV apgabalos un pilsētās, un to rezultāti būtiski atšķiras. Pēc speciālistu vērtējuma, Ņujorkā antivielas var būt izstrādājušās jau 25% iedzīvotāju – tas desmit reižu pārsniedz tur oficiāli atklāto Covid-19 gadījumu skaitu.

Pēc analīžu antivielu noteikšanai rezultātiem, iedzīvotāju inficēšanās līmenis Masačūsetsas štata Čelsijas pilsētā bija 32%, Losandželosas un Santaklaras apgabalos Kalifornijā – attiecīgi 4,1% un 2,8%.

Šie rezultāti apstiprina pieņēmumus par to, ka slimība izplatījusies daudz plašāk, nekā var spriest pēc slimnīcu datiem. No otras puses, secinājumi par inficēšanos tiek izdarīti uz ekstrapolācijas pamata – piemēram, Čelsijā paraugi analīzēm tika paņemti tikai no 200 cilvēkiem (pilsētā ir apmēram 40 tūkstoši iedzīvotāju), bet Losandželosas apgabalā - no 863 cilvēkiem (iedzīvotāju skaits – 10 miljoni).

Zviedrijas uzņēmumi pārbauda darbiniekus

Zviedrijā aprīļa beigās sākās valsts mēroga iedzīvotāju seroloģiskās testēšanas kampaņa, ziņo Zviedrijas Radio. Ik nedēļu valsts veselības aprūpes dienests plānojis analizēt līdz 800 brīvprātīgo donoru asins paraugus, lai noteiktu antivielas pret koronavīrusu kā liecību par pārciesto slimību. Rezultāti tiks pilnībā publicēti pēc 20 nedēļām.

Vienlaikus notiek slimnīcu personāla testēšana Stokholmā. Pirmie rezultāti, kas iegūti maija sākumā, parādīja, ka no 500 Danderīdas slimnīcas darbiniekiem, kuriem tika veiktas analīzes, viens no pieciem bijis inficēts ar koronavīrusu. 

Vairāki lieli Zviedrijas uzņēmumi, tostarp “Spotify”, H&M, “Tele2” sākuši darbinieku masveida pārbaudes, ziņo portāls “The Local”. H&M vadība iecerējusi pārbaudīt 5000 darbinieku. Testēšana notiek pēc brīvprātības principa. Ne uzņēmums, ne veselības aprūpes iestādes neuzzinās atsevišķu cilvēku analīžu rezultātus – būs pieejami tikai anonīmi apkopoti dati, teikts kompānijas paziņojumā presei.

Martā un aprīlī Zviedrijā tika veikti divi pētījumi antivielu noteikšanai, un “pacientu” izvēle bija nejauša (līdzīgi kā nejauši tiek izvēlēti respondenti socioloģiskajām aptaujām).

Zviedrijas galvenais epidemiologs Anderss Tegnells 22. aprīlī paziņoja, ka, spriežot pēc analīžu rezultātiem un matemātiskās modelēšanas, 20% Stokholmas iedzīvotāju jau ieguvuši imunitāti pret vīrusu un pēc vairākām nedēļām Zviedrijas galvaspilsētas iedzīvotāji iegūs kolektīvo imunitāti.

Dienu vēlāk tika ziņots par aktualizēto prognozi, ka līdz 1. maijam 26% Stokholmas iedzīvotāju būs inficējušies ar koronavīrusu vai arī jau būs uzveikuši infekciju.

Epicentrā Itālijā

Aprīļa beigās masu testēšana antivielu pret Covid-19 noteikšanai sākās Itālijas ziemeļu reģionos Veneto, Lombardijā un Emīlijā-Romanjā, kuri visvairāk cietuši no epidēmijas. Vēl pirms sākās valsts mēroga kampaņa, kurā tika plānots veikt testus 150 tūkstošiem cilvēku, vairāki lielie uzņēmumi un pašvaldības pašas sāka darbinieku pārbaudes. Paralēli Lombardijas reģiona valdība paziņoja par kampaņu, kurā analīzēm antivielu noteikšanai paraugi tiks ņemti no 20 tūkstošiem cilvēku. Kopējais testu skaits reģionā var sasniegt 400 tūkstošus (Lombardijas iedzīvotāju skaits ir 10 miljoni).

“Mums jāsaņem atbildes un jāsniedz atbildes,” skaidro netālu no Milānas esošās Čizliano pilsētas mērs Luka Durē. Pēc mēra teiktā, varas iestādēm radušās bažas, ka brīvprātīgie, kuri aprūpē gados vecus cilvēkus, varētu būt inficējušies ar koronavīrusu. Tās vēlas pārliecināties par to, ka seniori būs drošībā.

Ministrs nodod asinis zinātnei

Lielbritānijas Veselības ministrija ved sarunas ar farmācijas gigantu “Roche” par lielas partijas gandrīz simtprocentīgu precizitāti garantējošu antivielu testu komplekta pasūtīšanu. Šveices kompānija paziņojusi par gatavību maijā palielināt šo testu ražošanu līdz vairākiem miljoniem mēnesī, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu. Pēc dažām nedēļām Lielbritānijas Veselības ministrija plāno sākt iedzīvotāju masveida testēšanu. 

Iepriekš veselības ministrs Mets Henkoks bija pasūtījis 17,5 miljonus antivielu testēšanas komplektu, taču tie izrādījās nederīgi. Henkoks paziņoja, ka personīgi piedalījies efektīvu antivielu testu izvēlē – pēc martā izslimotā Covid-19 viņš regulāri nodeva asinis pētījumiem.

Tuvākajās divās nedēļās masu testēšana antivielu noteikšanai sāksies arī Izraēlā. Šīs valsts Veselības ministrija paziņojusi, ka pirmām kārtām tiks pārbaudīti atklāto infekcijas perēkļu iedzīvotāji, mediķi un policisti.

Ultraortodoksālajā pilsētā Bnei Brakā, kas kļuvusi par vienu no epidēmijas epicentriem Izraēlā, tiek plānots veikt vēl apmēram 5000 testu. Aprīlī Izraēla iegādājās apmēram 2,4 miljonus seroloģisko testu par 31 miljonu dolāru, ziņо “Times of Israel”.

Arī Igaunijas valdība nolēmusi veikt iedzīvotāju izlases testēšanu. Kampaņa sāksies Sāmsalā un Tallinas mikrorajonā Eismeē. Sāmsalā ir Igaunijā lielākais inficēšanās gadījumu skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem, bet Eismeē – mazākais. Pēc šīs kampaņas beigām tiek plānota vēl viena, kas aptvers jau 20 tūkstošus cilvēku visā valstī. Par iedzīvotāju izlases pārbaudēm (gan neprecizējot, kāda tipa testus paredzēts izmantot) paziņojušas arī Lietuvas varas iestādes.

Latvijā seroloģiskās analīzes antivielu pret SARS-CoV-2 noteikšanai piedāvā vismaz divas privātās laboratorijas ar sazarotu filiāļu tīklu. Valsts šīs analīzes atšķirībā no tām, kurās tiek izmatotas uztriepes no aizdegunes, neapmaksā. Daži Latvijas speciālisti atbalsta izlases testēšanas ideju. Taču Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis bez entuziasma izteicies par antivielu testiem, norādot uz to zemo precizitāti.

Cik precīza ir seroloģiskā testēšana

Daļa zinātnieku pret testēšanas kampaņām, lai noteiktu antivielas, pauduši skeptisku attieksmi. Kritizētas gan paraugu izvēles metodes, gan informēšana par rezultātiem – paziņojumos presei, nevis pienācīgi noformētos un recenzētos pētījumos.

Daudzi no testiem, kas pārpludinājuši tirgu, nav trešo pušu pārbaudīti. Un pat tie, kuri saņēmuši ārkārtas atļauju izmantošanai no ASV Pārtikas un zāļu administrācijas, var būt nepietiekami precīzi, lai novērtētu slimību izplatības līmeni ārpus “karstajiem punktiem”, norāda “Scientific American”. 

Džonsa Hopkinsa Veselības drošības centrs regulāri atjauno informāciju vietnē, kurā sniegtas galvenās ziņas par seroloģiskajiem testiem antivielu pret SARS-CoV-2 noteikšanai. Eksperti iesaka izmantot testus, kas pārbaudīti pētījumos, kuros piedalījušies vismaz 100 Covid-19 pozitīvi un Covid-19 negatīvi pacienti, kuru infektoloģiskais statuss apstiprināts ar citu diagnostisko testu rezultātiem un simptomātiku. Pašlaik tiek izmantoti testi, kuri pārbaudīti ar dažādu skaitu cilvēku  - sākot no dažiem desmitiem līdz vairāk nekā 1000.

Precīzu testēšanu apgrūtina tas, ka populācijās ar lielāku slimības izplatību patiesi pozitīvi rezultāti (tiem, kuri izstrādājuši antivielas un kuru tests bijis pozitīvs) un nepatiesi negatīvi rezultāti (tiem, kuri izstrādājuši antivielas, taču tests devis negatīvu rezultātu) sastopami biežāk.

Populācijās ar zemu infekcijas izplatību ir liela iespējamība, ka testi sniegs nepatiesi pozitīvus rezultātus.

Infekcijas izplatības pārvērtēšana var novest pie mirstības līmeņa nepietiekamas novērtēšanas vai arī sniegt nepatiesu informāciju saistībā ar kolektīvās imunitātes iegūšanu. Nepatiesi pozitīvie rezultāti slēpj arī citas briesmas – cilvēki būs pārliecināti, ka jau ir izslimojuši, ieguvuši kaut vai īslaicīgu imunitāti, tāpēc neievēros piesardzības pasākumus.

Pozitīvs rezultāts vēl negarantē imunitāti

Šobrīd eksperti ir pārliecināti, ka pat labākie testi antivielu pret SARS-CoV-2 noteikšanai sniegs maz informācijas konkrētajam cilvēkam par viņa turpmākajām perspektīvām saistībā ar Covid-19. Četrus mēnešus pēc slimības uzliesmojuma Uhaņā visas pasaules zinātnieki joprojām mēģina saprast, kā uz šo vīrusu reaģē mūsu imūnsistēma. Daudzi pētījumi liecina, ka vairākums inficēto cilvēku, domājams, izstrādā antivielas pret vīrusu. Taču joprojām nav skaidrs, vai šīs antivielas novērš atkārtotu inficēšanos, un cik ilgi darbojas imunitāte.

Pasaules Veselības organizācija izteikusies pret to, lai tiktu izmantotas tā dēvētās imunitātes pases jeb bezriska sertifikāti, kurus varētu izsniegt cilvēkiem, kuru seroloģiskā analīze koronavīrusa noteikšanai bijusi pozitīva, lai viņi varētu atgriezties normālā darbā un dzīvē.

Tāpēc masveida testēšana pirmām kārtām nepieciešama, lai saprastu, kā attīstās pandēmija dažādās populācijās globālā mērogā, žurnālā “Scientific American” norāda Kentas Universitātes epidemioloģijas profesore Tara Smita.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti