Infekcijas slimībām kopumā raksturīga strauja izplatīšanās atsevišķos “klasteros” jeb perēkļos. Parasti tas notiek cilvēku grupās, kas dzīvo vai strādā kopā vai arī pulcējas, lai kaut ko darītu kopā. Tā epidēmiju laikā izplatījās Covid-19 tuvi radinieki – atipiskā pneimonija SARS un Tuvo Austrumu respiratorais sindroms MERS.
Taču pat uz šī fona koronavīruss izceļas ar savu “superinficēšanas” spēju daļā gadījumu, kamēr citos gadījumos tas gandrīz netiek nodots. Šim fenomenam veltīts raksts zinātniskajā portālā “Science”.
Baznīcas, lopkautuves un kruīza kuģi
Viens no tipiskajiem “superinficēšanās” gadījumiem notika 10. martā ASV Vašingtonas štata Mauntvernonas pilsētā. Vietējie draudzes locekļi sapulcējās uz kora mēģinājumu, kas turpinājās divarpus stundas. Vienam no dziedātājiem pēdējās trīs dienās bija saaukstēšanās simptomi, taču mēģinājumu viņš neizlaida. Izrādījās, ka viņš ir slims ar Covid-19. Vairākās nākamajās nedēļās saslima 52 no 61 korista, trīs no viņiem nokļuva slimnīcā un divi nomira.
Šis gadījums sīki analizēts ASV Slimību kontroles un profilakses centra 12. maija ziņojumā un kļuva par kārtējo apliecinājumu tam, ka nelabvēlīgos apstākļos viens cilvēks var inficēt ar koronavīrusu gandrīz visus, kas atrodas viņam līdzās.
Tieši ar šādu gadījumu sākās Covid-19 epidēmija Dienvidkorejā. Vīrusa nēsātāja, kas bija inficējusies Ķīnā, būdama slima, apmeklēja kristiešu sektas “Shinčeondži” lūgšanas Tegu pilsētā. Inficējās vairāk nekā pieci tūkstoši sektas dalībnieku, bet kopumā šajā pilsētā tika atklātas divas trešdaļas no visiem Covid-19 gadījumiem valstī.
Līdzīgi uzliesmojumi notika dažādās valstīs un dažādos apstākļos. Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas datu bāzē ir apraksti par slimības izplatīšanos ar perēkļu starpniecību viesstrādnieku kopmītnē Singapūrā (800 inficēto), dzīvās mūzikas bāros Osakā, Japānā (80 gadījumu), zumbas deju kursos Dienvidkorejā (65 gadījumi). Ar īpašu intensitāti Covid-19 perēkļi uzliesmoja uz kruīza kuģiem, veco ļaužu aprūpes namos, gaļas kombinātos un slēpošanas kūrortos, baznīcās, restorānos, slimnīcās un cietumos.
Indekss R un koeficients k
Koronavīrusa infekcijas izplatīšanās mērogu un ātrumu parasti novērtē ar reprodukcijas indeksa R palīdzību. Šis parametrs, kas epidemioloģijā raksturo infekcijas slimības lipīguma līmeni, parasti tiek definēts kā cilvēku skaits, kuru inficēs tipisks slimnieks, kad nav speciālu epidemioloģisku pasākumu.
Bez speciālas distancēšanās vīrusam SARS-Cov-2 šis rādītājs vidēji ir trīs. Tomēr reāli vairākums inficēto vispār nenodod slimību tālāk. Lielākai precizitātei papildus indeksam R zinātnieki izmanto vēl vienu rādītāju – dispersijas koeficientu (k), kas raksturo grupveida inficēšanās vai perēkļu izveidošanās iespējamību.
Jo zemāks ir k, jo lielāka iespējamība, ka vīrusu efektīvi nodos neliels nēsātāju skaits. Pēc zinātnieku aprēķiniem, SARS vīrusam k līdzinās 0,16, MERS – apmēram 0,25. Pēc nesen veikta pētījuma rezultātiem, Covid-19 vīrusam šis koeficients ir tikai 0,1.
“Domājams, ka tikai 10% inficēto veicina vīrusa tālāku izplatīšanos un inficē līdz 80% visu saslimušo, kas tikuši atklāti,” uzskata viens no pētījuma autoriem Adams Kučarskis no Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas.
Tas var izskaidrot dažus šīs pandēmijas mīklainos aspektus, piemēram, kāpēc jaunais koronavīruss nav izplatījies pa visu pasauli agrāk un ātrāk. Piemēram, maija sākumā kļuva zināms par agrīnajiem saslimšanas ar Covid-19 gadījumiem Francijā 2019. gada decembrī. Tomēr šie atsevišķie gadījumi toreiz neizraisīja plaša mēroga slimības uzliesmojumu.
Pēc Kučarska domām, ja koronavīrusa k patiešām līdzinās 0,1, tad lielākā daļa infekcijas ķēžu apraujas pašas no sevis. Vajag, lai vīruss tiktu ienests tam jaunā valstī nepamanīts vismaz četras reizes, lai tur sāktos epidēmija.
Ja epidēmija Ķīnā bija spēcīgs ugunsgrēks, kura dzirksteles tika iznēsātas pa visu pasauli, tad vairākums dzirksteļu vienkārši bez pēdām nodzisušas, uzskata zinātnieks.
Nedziediet, nekliedziet
“Superinficēšanās” faktors var būt arī patogēna izplatīšanās veids. SARS-CoV-2 galvenokārt tiek izplatīts pa gaisu ar pilieniem, taču dažkārt var “pakārties” gaisā aerosolos diezgan ilgu laiku un tādējādi inficēt daudz cilvēku.
Inficēto individuālajām īpašībām arī ir svarīga loma. Daži saslimušie izdala vīrusu lielākā koncentrācijā un ilgākā laika periodā salīdzinājumā ar citiem. Tas var notikt viņu imūnsistēmu atšķirību vai vīrusu receptoru unikālā izvietojuma dēļ viņu organismā.
Veselu cilvēku veselības pētījums, kas veikts 2019. gadā, parādīja, ka daži cilvēki sarunas gaitā izelpo daudz vairāk krēpu daļiņu nekā citi (daļēji to noteic tas, cik skaļi cilvēks runā).
Iespējams, dziedāšanas laikā koronavīruss nokļūst gaisā lielākā koncentrācijā nekā runāšanas laikā.
Tas labi izskaidro slimības uzliesmojumus pēc kora dziedāšanas un kolektīvajām lūgšanām. To apstiprina arī tas, ka, piemēram, atklātajos inficēšanās gadījumos kopīgu pilates nodarbību laikā (tad elpošana ir lēna, vienmērīga un nav dziļa) inficēto skaits bija neliels.
Acīmredzams arī tas, ka slēgtās telpās inficēšanās risks ir daudz lielāks nekā ārā. Ķīnas zinātnieki, kas pētījuši koronavīrusa izplatīšanos ārpus pandēmijas epicentra Hubei provincē, laika posmā no 4. janvāra līdz 11. februārim atklājuši 318 slimības perēkļus, un tikai viens no tiem “uzliesmojis”. Pētījums Japānā parādīja, ka risks inficēties telpā ir 19 reizes lielāks nekā svaigā gaisā. Šo pētījumu rezultāti ir ļoti svarīgi. Pirmkārt, lai labāk izprastu šo slimību, kas var beigties ar nāvi, bet var noritēt arī nepamanīta. Otrkārt, ja epidemiologi varēs prognozēt un novērst Covid-19 perēkļu rašanos, visai iespējamo atkārtoto epidēmiju gadījumā vairs nebūs nepieciešams ieviest ļoti stingrus ierobežošanas pasākumus, kas pārvērš haosā miljardiem cilvēku dzīvi.
