Piketu rīkoja Dānijā dzīvojošie latvieši. Misānes atbalstītāji informēja, ka protestētāji aicināja Dāniju gan respektēt Misānes cilvēktiesības, neizdodot viņu kā Eiropas Savienības pilsoni kriminālvajāšanai trešās pasaules valstij – Dienvidāfrikai, gan neatņemt diviem bērniem mammu, kurai, nonākot Dienvidāfrikā, visticamāk, nekad vairs nebūšot iespējas redzēt savus bērnus.
Starp protestētājiem bijuši gan Dānijā dzīvojošie latvieši un dāņi, gan Latvijas iedzīvotāji, kuri bija speciāli devušies uz Dāniju.
Piketētāji aicināja nepārkāpt Kristīnes tiesības un izdot viņu Latvijai, nevis Dienvidāfrikai, norādot, ka viņa bēga no Dienvidāfrikas, lai glābtu savus bērnus, un tas nav noziegums.
Piketētāja Linda sacīja, ka notiekošais “tiešām ir ļoti šokējošs, Dānija pieņem tik daudz imigrantu un dod viņiem patvērumu, un te notiek kaut kas pilnīgi pretējs”.
“Un, kā tagad ir pierādījies, mēs jebkurš varam būt viņas situācijā. Eiropas Savienības likumi nepasargā mūs, eiropiešus,” piebilda piketa dalībniece Ritma.
“Mēs redzam, ka Kristīnes Misānes tiesības netiek ņemtas vērā,” norādīja piketa dalībniece Sofija.
Sofija ir no Igaunijas, bet Viktorija no Lietuvas. Hanss ir dānis, kurš ilgus gadus nodzīvojis Latvijā. Viņš sacīja, ka nesaprot savu valsti – Dāniju.
Andželīna stāstīja, ka, būdama dāniete, piedzīvojusi līdzīgu netaisnību, nonākot cietumā par to, ka bēga ar bērniem no vīra vardarbības.
“Netiek aizstāvēti bērni, netiek aizstāvētas sievietes un, neraugoties uz to, ka vardarbība ir labi dokumentēta, amatpersonas to neatzīst,” sacīja Andželīna.
Piketu atspoguļot bija ieradušies arī dāņu mediji. No prokuratūras gan neviens neiznāca, tikai policisti ik pa laikam pārliecinājās, vai viss notiek mierīgi.
"No sirds vēlos pateikties visiem cilvēkiem, kuri bija ieradušies atbalstīt Kristīni protesta akcijā pie Dānijas Ģenerālprokuratūras. Tāpat ļoti vēlos pateikties tiem, kuri atbalsta manu māsu sociālajos medijos, gan sūtot uzmundrinājuma vārdus, gan aizsākot paši dažādas atbalsta iniciatīvas," sacīja Misānes māsa Mārīte Batraka.
Misānes māsai otrdien tika dota iespēja ar viņu satikties cietumā. Tur solidarizējoties badastreiku bija sākušas vēl 10 ieslodzītās. Cietuma administrācija pieprasījusi to pārtraukt, ja ne, nonāks izolatorā. Misāne māsai teikusi, ka viņa badastreiku tomēr turpinās.
“Pateica, ka tiks ierobežotas radinieku tikšanās. Nu, jā, nav patīkami. Neteiksim, ka viņai tika iedota kāda nota. Bet viņa tika aizvesta no parastās nodaļas, kur viņa tā kā varēja brīvi staigāt un bērniem rotaļlietas taisīt, tad tagad viņa ir tukšā telpā,” stāstīja Mārīte Batraka.
Viņa atzina – zināms, ka ceturtdien, 13. februārī, pie Dānijas vēstniecības Somijas galvaspilsētā Helsinkos no plkst. 12 līdz 14 pēc vietējā laika notiks protesta akcija pret Misānes izdošanu Dienvidāfrikai.
KONTEKSTS:
2018. gada decembrī Misāni, kura lidoja darba darīšanās, Dānijas lidostā aizturēja un apcietināja, jo Dienvidāfrika pēc bērna tēva apsūdzības viņu izsludināja meklēšanā par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Misānei Dienvidāfrikā draud cietumsods līdz 15 gadiem. Pati Misāne iepriekš skaidroja, ka no Dienvidāfrikas bēga, glābjot sava bērna dzīvību.
Iepriekš Misānes izdošana Dienvidāfrikai bija paredzēta tikai divas dienas pirms Dānijas apgabaltiesā plānots lemt par sievietes iespējamo atbrīvošanu, taču pirmdien, 10. februārī, kļuva zināms, ka Dānija īslaicīgi atlikusi Misānes izdošanu, tādējādi ļaujot viņai piedalīties piektdien, 14. februārī, Kopenhāgenā paredzētajā tiesas sēdē.
Latvija ir atkārtoti aicinājusi Dāniju neizdot Misāni Dienvidāfrikai.
