Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjeri apsprieda vairākus reģionam būtiskus jautājumus. Gan par enerģijas un gāzes tirgu, gan par ES daudzgadu budžetu. Bet it īpaši lielu uzmanību premjeri veltīja kopīgajam Eiropas dzelzceļa projektam “Rail Baltica”.
Pēdējā laikā arvien vairāk izskan bažas, ka šī projekta īstenošana ir apdraudēta un cerības tika liktas uz premjeru iesaisti.
“Ko mēs šodien lēmām – ka ir ļoti svarīgi mums visiem kā valdību vadītājiem nodrošināt, ka šis projekts tiek īstenots,” pēc tikšanās uzsvēra Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Lietuvas Ministru prezidents Sauļus Skvernelis norādīja, ka “ par “Rail Baltica” projektu mēs vēlreiz apstiprinājām savu gatavību darīt visu, kas mūsu spēkos, lai tas veiksmīgi realizētos, un vēl jo vairāk – realizētos savlaicīgi”.
““Rail Baltica” nav tikai ekonomisks projekts. Tas ir projekts, kas tieši ietekmē visu 3 Baltijas valstu nacionālo drošību. Mēs plānojam uzbūvēt infrastruktūru, kas ļaus mums krīzes situācijā ātri pārmest NATO spēkus no vienas Baltijas valsts uz otru,” norādīja Skvernelis.
Savukārt Igaunijas Ministru prezidents Jiri Ratass uzvēra, ka “Baltijas valstis ir apņēmības pilnas virzīt uz priekšu šo mūsu kopējo projektu”.
““Rail Baltica” mums ir ļoti svarīgs gan garīgā, gan fiziskā ziņā. Jo tas nodrošina savienojumus ar Eiropu,” piebilda Ratass.
Ratass gan šodien vēl pirms došanās uz Rīgu bija apšaubījis, vai “Rail Baltica” varēs īstenot kā iecerēts līdz 2026.gadam.
Tas ir lielākais infrastruktūras projekts pēdējo 50 gadu laikā Baltijas reģionā. Taču projektu īstenojošā kopuzņēmuma darbinieki atzīst, ka dzelzceļa būvniecībai ir par daudz sarežģīta pārvaldība, ka valstīm ir pārāk konfliktējošas intereses, ka kavēšanās dēļ varam pazaudēt Eiropas finansējumu.
Premjeri ir devuši uzdevumu satiksmes ministriem vienoties ar Eiropas Komisiju par risinājumiem un 7. februārī sola pārbaudīt, kā veicies. Tas gan tomēr nenozīmē, ka premjeri pārņems “Rail Baltica” tapšanu savā tiešā pārraudzībā, uz ko bija mudināti.
“Mēs kā trīs Baltijas valstu valdību vadītāji uzskatām, ka šis projekts ir vitāli svarīgs mums visiem. Ka viņš ir jāīsteno. Un ko mēs apņemamies – iesaistīties tiktāl, ka mēs regulāri skatīsimies, kādi jautājumi iespējams nevirzās uz priekšu, un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai to arī virzītu uz priekšu,” skaidroja Kariņš.
Ar Polijas premjeru Mateušu Moravecki, kurš baltiešiem pievienojās vēlāk, ir spriests arī par nupat NATO samitā pieņemtajiem jaunajiem Baltijas un Polijas aizsardzības plāniem. Par situāciju Ukrainā un sankcijām pret Krieviju. Arī par kopīgām interesēm Eiropas budžeta sadalē un par gaidāmā “Brexit” sekām.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.
Lai īstenotu "Rail Baltica" projektu, izveidots projekta koordinators - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums "RB Rail".
Šogad novembrī "RB Rail" darbinieki izplatījuši vēstuli, norādot, ka projekts ir kritiskā situācijā. Galvenais iemesls esot projekta sliktā, sadrumstalotā pārvaldība.
