Panorāma

Skotijā un Ziemeļīrijā uzvar Džonsona pretinieki

Panorāma

Starptautiskā sporta saime bez Krievijas

Krievijas politieslodzītie ukraiņi stāsta par pārciesto

Spīdzināšana un draudi ģimenei. Krievijas politieslodzītie ukraiņi stāsta par pārciesto

Spīdzināšana ar elektrību, medikamentiem, bezmiegu un draudi ģimenes locekļu dzīvībai. To visu Krievijas cietumos, pēc pašu stāstītā, nācies pārciest ukraiņu politieslodzītajiem.

Palīdzība vajadzīga arī ģimenei

Desmit bijušie gūstekņi kopā ar tuviniekiem pašlaik uzturas Latvijā, kur saņem medicīnisku atbalstu. Vaivaru rehabilitācijas centrā ir jau diezgan liela pieredze palīdzības sniegšanā no frontes šurp atsūtītajiem Ukrainas karavīriem. Grupa, kas te ieradās šonedēļ, ir atšķirīga, jo tie nav cilvēki ar fiziskiem ievainojumiem. Tie ir nākuši no Krievijas cietumiem, un viņiem ir vajadzīga vairāk psiholoģiska  palīdzība. Tas ir arī jauns izaicinājums ārstiem.

"Daži no viņiem spēj runāt par notikušo, dažiem no viņiem ir tik lielas tās sekas, ka šeit ir jāiesaistās ļoti daudziem speciālistiem. Viņi ne tikai paši iziet šo rehabilitāciju, bet arī ģimene," pastāstīja Vispārējās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Zaiga Kalnbērza-Ribule.

"Šeit vairāk ir šīs emocionālās traumas, un tad bez ģimenes locekļu iesaistes īstenībā nevar tikt galā. Un arī ģimenes locekļiem tā terapija bieži vien ir vajadzīga vairāk nekā pašiem bijušajiem gūstekņiem," piebilda Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” vadītāja Anda Nulle.

Kopš brīža, kad atvērās cietumu vārti, jo Krievija bija piekritusi atdot Ukrainai ieslodzītos tās pilsoņu apmaiņas procedūrā un lidostā Kijevā viņus sagaidīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un atkalredzēšanās prieks ar saviem mīļajiem, nu jau ir pagājuši trīs mēneši. Bet dažbrīd vēl ne katrs spēj ticēt, ka tas ir noticis, jo atbrīvošana šķiet kā brīnums.

"Mēs savu tēti gaidījām trīs gadus. Un katru dienu cerējām, ka tūlīt, tūlīt brīnums notiks. Un brīnums notika!" pastāstīja politieslodzītā Romana Suščenko dzīvesbiedre Andžela Suščenko. 

Spīdzināšana ar elektrību un draudi ģimenei

Par to, kas pirms tam pārdzīvots, LTV izstāstīja Mikola Karpjuks, Edems Bekirovs un Staņislavs Klihs.

Karpjuks bija viens no galvenajiem līderiem Ukrainas nacionālo radikāļu organizācijā “Labējais sektors”. Klihs – žurnālists un vēsturnieks. Bekirovs - Krimas tatāru nacionālās kustības aktīvists. Bekirovs nebrīvē pavadījis nepilnus deviņus mēnešus,  Klihs  - piecus gadus un vienu mēnesi, Karpjuks - piecarpus gadus. Visiem šis laiks no dzīves ir zaudēts, sēžot aiz restēm bez vainas. Ar izdomātiem ieganstiem, jo visi stāsti sākas vienādi - arests ar safabricētu apsūdzību.

"Lai starptautiskā līmenī nomelnotu mūsu organizāciju, kas ir Krimas tatāru augstākā pārstāvniecība - Medžliss. Noliet ar dubļiem to un tās līderus. Tāpēc viņi izvēlējās mani.  Viņi domāja  - slims, vājš cilvēks. Mēs viņu tur piežmiegsim, paspaidīsim, un viņš mums piekritīs, atzīsies, un varēsim to visu tālāk nostrādāt..." stāstīja Bekirovs. 

Iegansti aizturēšanām ir dažādi. Piemēram, Karpjuks Eiromaidana noslēgumā tika uzaicināts uz Maskavu tikties ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem cilvēkiem, lai apspriestos par noregulējumu Ukrainā. Tas bija slazds. Sekoja arests par karošanu Čečenijā. Kā vēlāk noskaidrojās, apsūdzībā minētajos datumos kaujas nemaz nav notikušas. 

"Krievijā nekādas cilvēktiesības neviens neievēro. Kā man tur teica – Nikolaj, tu taču atrodies Krievijas teritorijā. Te nav cilvēktiesību. Jo te nav arī cilvēka kā tāda. Un tā bija tīra patiesība!" stāstīja Karpjuks.

Līdzīgi arī Kliham. Viņam bijis pat alibi - universitātes dokumenti, kas apliecināja, ka laikā, uz kuru attiecas apsūdzība, viņš bijis studijās. Tik un tā piespriesti 20 gadi.

"Uz mums norakstīja ļoti daudz līķu - tos karavīrus, kuri it kā gājuši bojā. Bet neviens nezina - ir gājuši viņi bojā vai ne. Bet es pat ģeogrāfiski tajā vietā neatrados. Es biju Kijevā. Taču tam Krievijā neviens nepievērsa uzmanību. Tur pastāv pat tāds kā sava veida cenrādis, par kādu naudu tiek fabricētas krimināllietas. Šķiet, viņiem galvenais bija paņemt ciet tādu skaitu cilvēku, lai tas atbilstu Ukrainas pusē aizturētajiem. Toreiz man uzreiz pateica, ka Kijevā kā diversanti ir aizturēti 10 Krievijas specdienesta darbinieki. Un ka mani it kā pret viņiem vajadzēs iemainīt," skaidroja Klihs.

Savukārt Bekirovs stāstīja - viņš sev inkriminēto pat nespētu veikt, jo ir pirmās grupas invalīds: "Safabricēja lietu, ka es, būdams tādā stāvoklī, varēju pārnest vairāk nekā 400 kilogramu munīcijas, kādam to nodot, gatavot terora aktu."

Tik un tā ar dažādiem līdzekļiem ir mēģināts izspiest atzīšanos. Bekirovs nevarējis saņemt viņam vajadzīgos medikamentus.  

"Pirmos 4,5 mēnešus turēja specblokā pilnīgā izolācijā - 24 stundas zem videonovērošanas, pat tad, ja ej uz tualeti – viss tiek novērots. Visu diennakti uz tevi skatās inspektors - vēro un fiksē katru tavu kustību," atcerējās Bekirovs. 

"Man bija tā saucamie pieci seansi ar elektrisko strāvu. Kad es jau vairs to nespēju izturēt, es parakstīju tādas liecības, kādas viņiem vajadzēja. Man bija tādas situācijas, kad vienkārši vairs negribējās dzīvot. Es jutu, ka dvēsele jau it kā pamet miesu. Man asinīs bija ļoti zems hemoglobīna līmenis. Laikam vienkārši tā sanāca, ka es tomēr izdzīvoju. Kaut gan tas varēja nenotikt. Jo tādos apstākļos, kādos es biju - tur ēst deva vienu reizi dienā.  Tās bija pusdienas, ko pasniedza sasaldētā veidā. Praktiski ēst nedeva. Es vēl arī biju zaudējis daudz asiņu, kad mani spīdzināja," stāstīja Klihs.

Spīdzināšanu ar strāvu piedzīvoja arī Karpjuks. Viņam neļāva arī gulēt. Bet, kad tas nestrādāja, piedraudēja nolaupīt viņa dēlu.

"Mani četros naktī veda spīdzināt ar elektrisko strāvu. Katru reizi uzmauca galvā maisu un aizsēja ar līmlenti. Piecas diennaktis neļāva ne mirkli gulēt. Pratināšanas telpā man pastāvīgi bija jāsēž tādā metāla krātiņā. Un piektajā naktī tās spīdzinātāju grupas vadītājs vienkārši pateica - Nikolaj, mēs esam jau piekusuši ar tevi. Tu laikam esi kaut kāds mazohists. Esam jau noguruši. Šodien neko nedarīsim.

Tādēļ mēs esam nolēmuši nolaupīt tavu dēlu. Un sīki izstāstīja, kā tas viss notiks, kad mans dēls būs ceļā uz skolu. Dēlam tolaik vēl pat nebija 9 gadi.

Protams, ka es viņiem pateicu, ka, ja jūs neaiztiksiet manu ģimeni, es jums parakstīšu visu, kas jums vajadzīgs," stāstīja Klihs.

Aicina turpināt runāt par ieslodzītajiem

Tagad viņiem, kas beidzot ir izkļuvuši brīvībā, nākas domāt arī par tiem, kuri vēl ir palikuši tur - ieslodzījumā.

"Mēs zinām, cik tas ir smagi. Un tu nezini, ko gaidīt, uz ko gatavoties, jo informācija ir minimāla. Tu nezini, kam ticēt, tu nezini, kas notiek ar tavu tuvinieku. Un es gribētu novēlēt protams, pacietību un lielu ticību ģimenēm, kuras vēl gaida," sacīja politieslodzītā Jevgena Panova dzīvesbiedre Jekaterina Panova.

"Tiem, kuri joprojām ir tur, gribu novēlēt lielāko vērtību - brīvību. Bet, kamēr viņi ir ieslodzījumā - lai viņiem nepietrūkst spēka cīņā ar ļaunumu," uzsvēra bijušais politieslodzītais Oleksandrs Koļčenko.

"Eiropas Savienības valstu valdībām arī ir svarīgi neaizmirst par šiem cilvēkiem. Lai par viņiem dzird. Jo kamēr mēs runāsim, kustināsim un urdīsim - tikmēr par viņiem atcerēsies. Un arī viņiem būs vieglāk, ja viņi to zinās. Ir jācīnās par viņu atbrīvošanu. Cerības viņiem it kā ir," norādīja bijušais politieslodzītais Jevgens Panovs.

"Tāpat gribu pateikties visiem latviešiem un tiem ukraiņu izcelsmes latviešiem, kuri ir jūsu valsts pilsoņi un kuri vienmēr ir atcerējušies par ukraiņiem, ir atbalstījuši mūs, rakstījuši mums vēstules. Liels paldies viņiem! Bet vienkāršos Latvijas pilsoņus es aicinātu – rakstiet vēstules tiem, kuri atrodas Kremļa gūstā. Adreses var uzzināt mūsu vēstniecībā. Rakstiet viņiem!" aicināja bijušais politieslodzītais Romāns Suščenko. 

Pēc šonedēļ Parīzē notikušajām tā sauktā Normandijas formāta sarunām, kur piedalījās Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas līderi un kur Ukrainas prezidents Zelenskis pirmoreiz tikās ar Krievijas prezidentu Putinu, izskanēja, ka vēl līdz Jaunajam gadam mājās no Krievijas varēšot atgriezties 72 politieslodzītie ukraiņi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti