Panorāma

Panorāma

Panorāma

Vai Latvijas kūdras purviem gaidāms cukurfabriku liktenis?

Ģenerālprokurors: rēķināmies, ka K.Misāne tiks izdota Dienvidāfrikai

Ģenerālprokurors: Rēķināmies, ka Kristīne Misāne tiks izdota Dienvidāfrikai

Līdz pat Valsts prezidentam – dažādos varas līmeņos turpinās meklējumi, kā varētu paglābt Latvijas pilsoni un divu bērnu māti Kristīni Misāni no izdošanas Dienvidāfrikai. Ģenerālprokuratūra ir galvenā atbildīgā par to. Taču ģenerālprokurors uzskata – ir izdarīts viss. Misānes ģimene tam nepiekrīt un lūdz prokuratūru izdot Eiropas aresta orderi, kas ļautu aizturēto atgriezt dzimtenē. Intervijā Latvijas Televīzijai ģenerālprokurors gan pieļāva vēl kādu līdz šim nedzirdētu iespēju.

Kā zināms, Kristīne Misāne patlaban atrodas Dānijas cietumā. Viņa bēga no vardarbīga dzīvesdrauga – Dienvidāfrikas pilsoņa. Vēlāk tika aizturēta Dānijā un vainota par sava bērna nolaupīšanu. Jau pirms gada dāņi Latvijas prokuratūrai jautāja – vai tā pārņems Misānes lietu. Ģenerālprokuratūra atteicās, jo viņas nodarījums bija pārāk mazs – maksimāli tikai trīs mēneši cietumā, bet, lai kādu izprasītu atpakaļ, pēc Latvijas likumiem soda mēram jābūt vismaz gadu ilgam. Situācija absurda – kaut arī tagad Misāne jau ir nosēdējusi Dānijas cietumā trīskārt garāku laiku, nekā tas pienāktos Latvijā, risinājums nav atrasts.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: Mēs nedrīkstam izdot Eiropas apcietinājuma orderi, pārkāpjot tos nosacījumus, kādi ir jāievēro.

Ja tagad Kristīne Misāne tiks izdota Dienvidāfrikas Republikai, mēs zinām, ka tur viņai draud 15 gadi cietumā, mēs zinām, kādi tur ir apstākļi, kādi tur ir cilvēktiesību pārkāpumi, un viņas ģimene uzskata, ka Kristīni mēs dzīvu vairs no turienes atpakaļ nedabūsim. Tad kam ir jāuzņemas atbildība par to, ka līdz šādai situācijai tas viss ir nonācis?

Kalnmeiers: Nu, es drīzāk teiktu, ka, manā ieskatā, Dānijas pusē netika izvērtēti visi šie apstākļi.

Neskaitot Dāniju un Dienvidāfriku, vai Latvijā ir kāds, kuram ir jāatbild par šo situāciju?

Kalnmeiers: Nevaru nosaukt kādu.

Jūs pats būtu gatavs uzņemties kādu daļu no atbildības par šo?

Kalnmeiers: Nu, tad ir jākonstatē, kas ir pārkāpts. Ko prokuratūra ir pārkāpusi? Es neatsakos, ka mēs nevarētu analizēt un vērtēt. Bet jautājums ir – kas ir pārkāpts? Ko prokuratūra ir pārkāpusi?

Jautājums ir – kas ir izdarīts, lai atrisinātu to situāciju? Vai viss ir izdarīts, lai atrisinātu? Vai viss ir izdarīts tikai tā, lai neko nepārkāptu?

Kalnmeiers: Es domāju, ka darīts ir viss, ko mēs varējām izdarīt.

Tad jūs, roku uz sirds liekot, varat teikt, ka jūs neko vairāk nevarējāt darīt? Vai tā nav tomēr?

Kalnmeiers: Es nesaskatu, ko vēl mēs varētu izdarīt. Ja uzskata, ka prokuroram bija jāpieņem nelikumīgs lēmums un ka tas ir kāds pārkāpums – ka prokurors nepārkāpa likumu? Nu, tad man nav ko atbildēt nemaz. Tā nevar būt un nedrīkst būt, ka valsts izdod prettiesisku dokumentu valsts vārdā. Ņemiet vērā, ka Eiropas apcietinājuma orderis pēc savas būtības ir valsts garantija, ar kuru valsts izniedz garantiju, ka šo personu sauks pie kriminālatbildības pēc tajā norādītajiem apstākļiem un vajās šeit. Un nodos tiesai. Tātad – ja mums ir jāatbild par to, ka prokurors... Jā, likums ir bargs, bet tāds ir likums. Kā es varu uzdot prokuroram pieņemt prettiesisku lēmumu?! Nu, tad es nezinu, kur mēs nonākam.

Kas ir tas, ko jūs vēl plānojat darīt, lai izglābtu šo Latvijas pilsoni Kristīni Misāni?

Kalnmeiers: Mēs noteikti vērsīsimies Dienvidāfrikas Republikā ar savu lūgumu izvērtēt šo lietu arī no mūsu skatpunkta, sniegt mums informāciju, bet tas notiks caur Ārlietu ministriju, jo mēs pa tiešo nevaram griezties, jo mums nav šī sadarbības līguma, tas ir tikai pašreiz iesniegts Dienvidāfrikas pusei, bet līguma noslēgšana ir ilgāks process.

Bet katrā ziņā, jā, mēs gatavosim dokumentu un griezīsimies ar apliecinājumu, ka esam gatavi pārņemt procesu.

Tātad jūs jau esat gatavi pieņemt šo faktu, ka Kristīne Misāne jau ir atdota Dienvidāfrikai?

Kalnmeiers: Nē, mēs ar to rēķināmies, ka tā tas var notikt.

Ko vēl var darīt, kamēr viņa nav atdota?

Kalnmeiers: Es domāju, ka pašreiz viss ir izdarīts. Tas ir jau atkarīgs no dāņu puses.

Misānes māsa Mārīte Batraka ir iesniegusi prokuratūrai pierādījumus, kas ļautu Misānei sodu pastiprināt un tomēr prasīt viņas atdošanu Latvijai.

Batraka: Mēs no savas puses esam iesnieguši tos pierādījumus, kas attiecas uz krāpniecību un dokumentu viltošanu.

Un pati Kristīne atzīst, ka viņa ir veikusi šo krāpšanu un dokumentu viltošanu?

Batraka: Viņa to atzīst.

Viņa to ir atzinusi jums?

Batraka: Viņa ir atzinusi man un mūsu juristiem. Līdz ar to tika gūti tie pierādījumi, kas tika iesniegti Latvijas Ģenerālprokuratūrai. Tika iesniegti pierādījumi tieši par parakstu viltošanu, tika analizēti tie paraksti, un mūsu jurists bija norādījis, kurā vietā kas ir pārkāpts. Un šobrīd es domāju, ka Ģenerālprokuratūrai ir vēl pāris dienas laika, lai pārdomātu šo jautājumu un tomēr lemtu, lai varētu pieņemt šo Eiropas aresta orderi.

Tomēr ģenerālprokurors atzīst, ka arvien vēl nesaskata pietiekamu pamatojumu, lai tā rīkotos.

Kalnmeiers: Protams, mēs gaidām arī, ka varbūt pati Kristīne Misāne sniegs vēl kādu komentāru, teiksim, par tiem apgalvojumiem, kas ir nepamatoti mūsu pašreizējā redzējumā, ka viņa ir izdarījusi vēl kaut ko..

Lai viņa pati pateiktu, ko viņa ir izdarījusi konkrēti?

Kalnmeiers: Nē, viņa jau ir paudusi to, bet varbūt viņa var vēl precizēt kaut ko.

Tas varētu kaut ko mainīt? Un jūs varētu...

Kalnmeiers: Es nedomāju, ka dāņu puse patreiz kaut ko mainīs. Es nevaru atbildēt dāņu tiesas vietā, protams. Mēs jau esam arī dzirdējuši, ko dāņu parlamenta spīkers ir paudis – ka politiķi nevar ietekmēt tiesas lēmumu. Tieši tāpat arī mēs nevaram ietekmēt Dānijas tiesas lēmumu. Mēs varam tikai lūgt.

Jā, bet, teiksim, ja Kristīne Misāne tagad atzīst savu vainu vēl citos noziegumos, jūs ierosināt kriminālprocesu – kas notiek?

Kalnmeiers: Tā pašreiz ir tāda zīlēšana. Es nevaru atbildēt tādēļ, ka Kristīne Misāne ir daudzkārt paudusi, ka viņa neko citu kā savu bērnu aizvešanu no Dienvidāfrikas Republikas nav izdarījusi. Un man nav nekāda pamata viņai neticēt. (..) Ja būs kaut kādi reāli dokumenti vai pamatojums – tad vērtēsim, kas tur ir. Pašreiz es nevaru ne no kā pateikt.

Tātad māsas iesniegtajā trūkst pamatojuma? Es pareizi sapratu?

Kalnmeiers: Māsa tikai izsaka savu viedokli – lūdzu, ierosiniet, pārkvalificējiet.

Tad māsas iesniegtie pierādījumi nav pierādījumi jūsu ieskatā?

Kalnmeiers: Tie ir, teiksim tā, apgalvojumi, bet, lai pieņemtu tādu lēmumu – ir jākonstatē šis pamatojums

Lai gan Misāne jau vairāk nekā gadu ir Dānijas cietumā, Ģenerālprokuratūra ne reizi nav viņu tur iztaujājusi. Tā atzīst Misānes māsa un aicina to darīt kaut vai tūlīt.

Batraka: Šobrīd nevienam no izmeklētājiem, arī Ģenerālprokuratūrai, nav nekādu ierobežojumu tikties ar Kristīni klātienē ieslodzījuma vietā un arī veikt nopratināšanu, lai iegūtu papildu pierādījumus.

Neviens nekad par to nav iedomājies un runājis?

Batraka: Nē, līdz šim brīdim neviens nav izrādījis tādu interesi.

Lai gan Misāne kuru katru dienu var tikt izdota Dienvidāfrikai, patlaban Dānijā viņa vēl ir tikai aizturētās statusā, tāpēc aizbraukt un viņu nopratināt nebūtu grūti. Tā norāda viņas ģimene.

KONTEKSTS:

Par sadarbību ar Dienvidāfriku politiķi sāka runāt pēc tam, kad atklājās, ka Dānija grasās izdot Dienvidāfrikai Latvijas pilsoni Kristīni Misāni.

Viņa 2018. gada maijā no DĀR aizbēga uz Latviju. Kristīne atzina, ka tādējādi pārkāpusi jaunākā bērna – savas meitas – saskarsmes tiesības ar tēvu, kurš ir DĀR pilsonis. Kristīne par vardarbību no vīrieša puses jau bija vērsusies Dienvidāfrikas tiesībsargājošajās iestādēs, taču tas vīrieti sadusmoja vēl vairāk, un apdraudēta bijusi ne vien Kristīnes, bet arī meitas dzīvība un veselība.  

2018. gada decembrī Kristīni, kura lidoja darba darīšanās, Dānijas lidostā aizturēja un apcietināja, jo Dienvidāfrika pēc bērna tēva apsūdzības viņu izsludināja meklēšanā par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Kristīnei draud cietumsods līdz 15 gadiem, informēja viņas ģimene, norādot uz sliktajiem Dienvidāfrikas ieslodzījuma vietu apstākļiem.

Lai gan Dānija vērsās pie Latvijas, mūsu valsts prokuratūra savu pilsoni neizprasīja izdošanai tiesāšanai Latvijā, jo noziegumu neuzskata par pārāk smagu. Tikai pērnā gada beigās Ģenerālprokuratūra aizsūtīja Dānijai vēstuli ar lūgumu apturēt Kristīnes izdošanu Dienvidāfrikai šīs valsts cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. 

Saeima nolēma lūgt Dānijas parlamentu un tiesībsargājošās iestādes palīdzēt rast risinājumu, lai Latvijas pilsone Misāne netiktu izdota DĀR.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti