Piektdiena, 26. aprīlis

Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +13 °C, R/DR vējš, 3m/s
LSM Bērnistaba

Maša Nasardinova

kritiķe

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Režisors Dmitrijs Krimovs: Par atgriešanos Krievijā domāju katru dienu, bet tā būtu nodevība pret ma...
Režisors Dmitrijs Krimovs: Par atgriešanos Krievijā domāju katru dienu, bet tā būtu nodevība pret manu tēvu
"Mans tēvs [režisors Anatolijs Efross –  red.] piedzima 1925. gadā un nomira 1987. gadā, viņš visu dzīvi nodzīvoja pie padomju varas, nekā cita nebija. Un viņš pat tajos apstākļos darīja visu, lai būtu brīvs, lai nebūtu vergs. Darīja, cik spēja. Tāpēc man nez kādēļ liekas, ka, ja es būtu atgriezies... – bet tādas domas mani apmeklē katru dienu –, tad tā, pirmām kārtām, būtu nodevība attiecībā pret viņu," intervijā ziņu portālam Rus.LSM.lv Rīgā sacīja režisors Dmitrijs Krimovs, kurš 2022. gada februārī devās projām no Krievijas uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs.
Viss beidzas. Un šis beigsies. Saruna ar horeogrāfu Radu Poklitaru
Viss beidzas. Un šis beigsies. Saruna ar horeogrāfu Radu Poklitaru
Latvijas Nacionālajā operā un baletā 20. aprīlī iemājos "Vijs". Kā jau pienākas, viņš ir no Ukrainas – 2019. gadā izrāde "Vijs. Šausmu naktis" ar Aleksandra Rodina mūziku parādījās Kijivas Modernā baleta repertuārā. Tagad slavenais horeogrāfs Radu Poklitaru pārcēlis savu iestudējumu uz Rīgas skatuvi.
Mūziķa atbildība par klausītāju laiku. Saruna ar pianistu Andreju Korobeiņikovu
Mūziķa atbildība par klausītāju laiku. Saruna ar pianistu Andreju Korobeiņikovu
Latvijā ar koncertu atgriežas izcilais pianists Andrejs Korobeiņikovs – 20. augustā viņš uzstāsies festivālā "LNSO vasarnīca" Ventspilī ar Skrjabina "Prometeju" un klavierskaņdarbiem. Korobeiņikova spēle ir pārsteidzoša, un tāda ir arī viņa biogrāfija. Tajā ir gan neparasta bērnība, gan vētraini atgadījumi konkursos, gan profesionālie panākumi, gan reti hobiji, gan ieradums runāt to, ko domā, – to reti kurš atļaujas akadēmiskās mūzikas pasaulē un vispār pasaulē, teiksim atklāti. Taču varbūt bez visa tā Korobeiņikovs nebūtu kļuvis par mākslinieku, kuru ir bezgalīgi interesanti klausīties.
Orfeja ieguvums. Belvederes jauno operas solistu konkursa dienasgrāmata
Orfeja ieguvums. Belvederes jauno operas solistu konkursa dienasgrāmata
Jūrmalā notikušais 40. Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkurss ir beidzies. Laureātu vidū nav nevienas sievietes. 15 finālistu vidū nebija neviena tenora. Vienīgais kontrtenors, amerikānis Kīmons Mura kļuva par uzvarētāju, turklāt par viņu nobalsoja ne tikai žūrija, bet arī kritiķi. Iepriekš nevienojoties. Publika galvenās balvas likteni būtu izlēmusi citādi. 
Beidzot atskan «bravo» saucieni. Belvederes jauno operas solistu konkursa dienasgrāmata
Beidzot atskan «bravo» saucieni. Belvederes jauno operas solistu konkursa dienasgrāmata
Hansa Gabora Belvederes starptautiskā jauno operas solistu konkursa otrā atlases diena. 7. jūnijs, Dzintaru koncertzāle. Jūrmalā +22 grādi, saule, jūra, smiltis, cilvēki šortos un iešļūcenēs iet uz pludmali. Bet te, Dzintaru koncertzāles vēsturiskajā ēkā, kurā ir tumši un vēsi, tiek izlemti desmitiem jaunu cilvēku likteņi. Pēc reglamenta, žūrijas lēmums nav pārsūdzams. Tāds kategoriskums pat sporta sacensībās ir reti sastopams, bet te tāds ir.
Lielā kauja sākusies. Belvederes jauno operas solistu konkursa dienasgrāmata
Lielā kauja sākusies. Belvederes jauno operas solistu konkursa dienasgrāmata
Visi mūziķi neieredz konkursus. Visiem mūziķiem, kuri cer uz lielu karjeru, nākas tajos piedalīties. Un ja šonedēļ jums gadās būt pie Dzintaru koncertzāles un pie ieejas redzēt simpātiskus jaunus cilvēkus, lielākoties ārzemniekus, ziniet – tie nav vienkārši simpātiski jauni cilvēki, tie ir lielās soprānu un basbaritonu, mecosoprānu un tenoru kaujas dalībnieki, jo Dzintaru koncertzāle uzņem 40. pēc skaita un vēriena ziņā grandiozo Hansa Gabora Belvederes jauno operas solistu konkursu. Latīniski skaitli 40 raksta XL, Belvederes konkursam tas ļoti piestāv.
Ārpus politikas. Par krievu literatūras tulkošanu – saruna ar Lāsi Vilku
Ārpus politikas. Par krievu literatūras tulkošanu – saruna ar Lāsi Vilku
Visā valstī viņu ir apmēram piecpadsmit – to, kuri tagad tulko literatūru no krievu valodas latviešu valodā un būtībā rada priekšstatu par mūsdienu krievu dzeju un prozu. Diploms tam nav nepieciešams; teiksim, jaunu dzīvi Peļevina “Čapajevam un Tukšumam” (“Чапаев и Пустотa”) deva Liepājas rokeris Emīls Dreiblats, savukārt Leonīda Cipkina lieliskais romāns par Dostojevski “Vasara Bādenē” (“Лето в Бадене”) parādījās latviešu valodā, pateicoties filozofam Uldim Tīronam. Bet Rus.lsm.lv uz sarunu par tulkošanu no krievu uz latviešu valodu aicināja Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotāju Lāsi Vilku.
Īsta māksla ir atrast motivāciju. Saruna ar pianistu dinastijas turpinātāju Luku Geņušu
Īsta māksla ir atrast motivāciju. Saruna ar pianistu dinastijas turpinātāju Luku Geņušu
Vecvecmamma, vecmamma, mamma un tētis – pianisti, vectēvs un tēvocis – diriģenti. Nē, neviens ar varu nelika Lukam Geņušam kļūt par mūziķi. Galu galā viņa tuvo radu vidū ir fiziķi, matemātiķi, mākslinieki – par katru atrodams pa rakstam “Vikipēdijā”. Taču viņš turpināja savas ģimenes pianistu līniju, turklāt ļoti veiksmīgi – uzvarēja starptautiskos konkursos citā pēc cita un uzstājās visā pasaulē, ik reizi apliecinot, ka ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem atskaņotājmāksliniekiem. Ar viņu lepojas divas valstis – Krievija un Lietuva, bet Latvija, pamatojoties uz kaimiņtiesībām, bieži viņu aicina viesos – parasti uz Rīgu vai Liepāju, bet nu arī uz Rēzekni: 21. augustā ar Čaikovska Pirmo klavierkoncertu Luks debitē festivālā “LNSO vasarnīca 2021”.      
Virsotnes nav – tikai nebeidzams ceļš. Saruna ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu
Virsotnes nav – tikai nebeidzams ceļš. Saruna ar diriģentu Vladimiru Fedosejevu
Fakts, ka uzstāties Rīgā ieradies dižais Vladimirs Fedosejevs, šķiet neticams. Par kādām viesturnejām šajos laikos var būt runa? Vai astoņdesmit astoņus gadus vecam maestro strādāt ar milzīgu, teju simt cilvēku lielu Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri ir droši? Un ko lai dara klausītāji, kurus tāpat zālē nelaiž? Taču Fedosejevs strādā, viņš ir mundrs, smaidīgs, vakcinēts, pandēmijas laikā apmeklējis Japānu un daudzas Krievijas pilsētas. Saistībā ar 21. maija tiešraidi no Lielās ģildes viņš sacīja: “Tukšas zāles – tā mums visiem ir drāma.” Jāpiekrīt, ka kļūt par ievērojama mūziķa drāmas liecinieku ir vērts. Turklāt tā nav tikai drāma. Tas ir arī gaismas stariņš tuneļa galā un zīme, ka drīz viss atgriezīsies īstajās sliedēs.
Lēkt bezdibenī – nezinot, kādā dziļumā. Saruna ar dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci
Lēkt bezdibenī – nezinot, kādā dziļumā. Saruna ar dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci
"Ja gribu nodarboties ar to, kas man patīk, man uz to jākoncentrējas ar pilnu atdevi." Pie šādas atziņas dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce reiz nonāca radošās krīzes brīdī, un pēc tās, acīmredzami, turpina arī dzīvot – viņa raksta ne tikai lugas, kuru viņai ir jau ne viens vien desmits, bet arī prozu, scenārijus filmām un seriāliem, raksta dziesmu vārdus, raksta libretus. Raksta jau no agras bērnības.
Nevaram prasīt no bērniem iedzimtu aristokrātismu. Saruna ar Baleta skolas vadītāju
Nevaram prasīt no bērniem iedzimtu aristokrātismu. Saruna ar Baleta skolas vadītāju
Uz 130 skolēniem Rīgas Baleta skolā ir 40 pedagogu, un kopā ar atestātu par vidējo izglītību absolventi iegūst patiešām retu profesiju – baleta mākslinieks. Tomēr šajā skolā līdz pēdējam zvanam tiek tikai trešā daļa no tiem, kas stājušies pie baleta stieņa, un ne tuvu katram diploms garantē vietu uz skatuves un solista statusu.
Trīs māsas pandēmijas laikmetā
Trīs māsas pandēmijas laikmetā
Pienācis laiks teātra skatītājam iemīt celiņu uz “Hanzas peronu” – 31. jūlijā tur notiks Vladislava Nastavševa “Trīs māsu” iestudējuma pirmizrāde. Izrāde būs latviešu valodā ar krievu subtitriem, desmit aktieri sapulcināti no septiņiem teātriem, tostarp Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra. Zinoša publika viņus pazīst, bet ko gaidīt no jaunā, nezin kura pēc skaita Čehova lugas iestudējuma – to pagaidām nezina neviens, lai gan ir redzētas fotogrāfijas no aizkulisēm, kā arī internetā ir reklāmas klips. Vārdu sakot, nākamās “Trīs māsas” dod lielisku (un retu) iemeslu trīskāršai intervijai – ar galveno lomu tēlotājām.
Dziedātāja Irina Boguševska: Kremlī jau esmu uzstājusies, vēl tikai jākļūst par tautas vadoni
Dziedātāja Irina Boguševska: Kremlī jau esmu uzstājusies, vēl tikai jākļūst par tautas vadoni
Viņa sola ļoti daudz jaunu dziesmu, taču būs arī tās – iepriekšējās, par kurām Irina Boguševska tika iemīlēta uzreiz un uz visiem laikiem. 12. martā viņa tiksies ar Rīgas publiku akustiskajā, pavasarīgi caurspīdīgajā kamerprogrammā “Putni un varavīksnes” (“Птицы и радуги”) uz VEF Kultūras pils skatuves. Uz sarunu ar rus.lsm.lv viņa tiekas nedaudz agrāk.
Īstiem horeogrāfiem piemīt šamanisms. Saruna ar Borisu Eifmanu
Īstiem horeogrāfiem piemīt šamanisms. Saruna ar Borisu Eifmanu
Boriss Eifmans. Ar viņu nav jāiepazīstina. Viņa izrādes Rīgā (un ne tikai) notiek pilnās zālēs bez nekādas reklāmas. Būtu varējis jau laurus plūkt, taču nē, strādā no rīta līdz naktij, iestudē jaunas izrādes, pārveido līdz nepazīšanai vecās, braukā ar saviem māksliniekiem pa pasauli – pēc marta viesizrādēm Latvijā dosies uz Ņujorkas Linkolna centru. Turklāt gan pie mums, gan Amerikā “Krievu Hamleta” izrādes notiks Krievijas Nopelniem bagātā kolektīva, Sanktpēterburgas Filharmonijas akadēmiskā simfoniskā orķestra pavadījumā.
Horeogrāfs Antons Freimans: Sēdēt klusu kā pelītei, darīt savu darbu
Horeogrāfs Antons Freimans: Sēdēt klusu kā pelītei, darīt savu darbu
12. aprīlī Latvijā pirmizrādi piedzīvos uzreiz divi jauni “Hamleti” – Valmieras Drāmas teātrī visu laiku slavenāko traģēdiju iestudē Indra Roga, bet Nacionālajā operā un baletā – Antons Freimans. 28 gadus vecajam horeogrāfam šis ir pirmais darbs uz lielās skatuves, lai gan šo skatuvi viņš pazīst ļoti labi.
Sarkanie, zaļie, mūsējie, svešie. Recenzija par LTV daudzsēriju filmu «Sarkanais mežs»
Sarkanie, zaļie, mūsējie, svešie. Recenzija par LTV daudzsēriju filmu «Sarkanais mežs»
Jauno LTV divpadsmit sēriju filmu par partizānu pretošanos okupācijai sauc “Sarkanais mežs”, veco (2002. gads) Marjus Ivaškeviča romānu par partizānu pretošanos okupācijai – “Zaļie”. Grāmatu no jauna izdeva 2018. gadā, kad Lietuva, tāpat kā Latvija un Igaunija, svinēja neatkarības simtgadi, un par autoru kārtējo reizi cita pēc citas tika iesniegtas sūdzības, piemēram, prokuratūrā – par tautas varoņu, “mežabrāļu”, gaišo tēlu aizskaršanu un simpatizēšanu čekistiem, citās instancēs – ar prasību atņemt Ivaškevičam valsts prēmiju. Ar “Sarkano mežu” skandālu nebūs, bez variantiem.
Kaspars Putniņš: «Es nezinu, ko tas nozīmē – būt latvietim vai igaunim pēc asinīm.»
Kaspars Putniņš: «Es nezinu, ko tas nozīmē – būt latvietim vai igaunim pēc asinīm.»
Diriģents Kaspars Putniņš jau piekto sezonu vada Igaunijas filharmonijas kamerkori. Kolektīvs ir izcils – divas “Grammy” balvas (un daudz nomināciju), “Diapason d'or”, “Gramophone Award”. Nevēlos būt nepatriotiska, bet pasaules karā par rangiem viņš, iespējams, stāv augstāk par mūsējiem. Tomēr Kaspars apgalvo, ka diez vai būtu piekritis ieņemt "Eesti Filharmoonia Kammerkoor" mākslinieciskā vadītāja amatu, ja nebūtu izdevības strādāt ar Latvijas Radio kori.
Daudz laimes dzimšanas dienā, Sigvard Kļava!
Daudz laimes dzimšanas dienā, Sigvard Kļava!
13. novembrī – “White Light Festival” Ņujorkā, Sv. Jaunavas Marijas baznīcā netālu no Taimskvēra; 15. novembrī – Darema, Ziemeļkarolīna, Djūka universitātes kapela; 16.novembrī – Vašingtona, Kongresa bibliotēka; 17.novembrī – festivāls   “Sound Streams”, Toronto, baznīcā “Metropolitan United Church”. Ja jūs būtu redzējuši Latvijas Radio kora māksliniecisko vadītāju Sigvardu Kļavu dažas dienas pirms šīs turnejas… Es redzēju, viņš mani – diez vai, lai gan sasveicinājās.
Altists Maksims Novikovs: «Īsti, ilgstoši radošie pacēlumi notiek tikai impērijās»
Altists Maksims Novikovs: «Īsti, ilgstoši radošie pacēlumi notiek tikai impērijās»
Maksims Novikovs ir tikpat kaislīgs mūziķis kā viņa skolotājs Jurijs Bašmets – viņš vienkārši uzlādē ar enerģiju telpu ap sevi, ģenerējot jaunu skaņdarbu, ierakstu, festivālu un pat orķestru rašanos. Pirms vairākiem gadiem viņš pārcēlās uz dzīvi Latvijā, skaļi paziņojot par sevi kā par lielisku altistu, organizējot Cēsīs “Pavasara mūzikas akadēmiju”… bet pēc tam mūsu valsti pameta. Tagad Maksims dzīvo Erevānā, festivālu rīko Ligūrijā, Itālijā, bet pie mums parādās, lai atvilktu elpu. Nenoturējām!
«Rīgas ritmu» galvenā zvaigzne: «Varbūt man atvērt klubu Latvijā?»
«Rīgas ritmu» galvenā zvaigzne: «Varbūt man atvērt klubu Latvijā?»
Festivāla "Rīgas ritmi" galvenā zvaigzne šogad ir improvizācijas ģēnijs Ričards Bona, viens no visu laiku labākajiem basģitāristiem. Parasti festivālā māksliniekiem tiek atvēlēta stundu ilga uzstāšanās, bet 7. jūnijā Bona spēlēs divas stundas - kopā ar brazīļu perkusionistu Fransuā Aršanžo un Latvijas Radio bigbendu.
Vijolnieks Vadims Repins: Stradivāri, noņemšanās, māsterkarte
Vijolnieks Vadims Repins: Stradivāri, noņemšanās, māsterkarte

Vadims Repins brauca uz Latviju, kad bija vēl bērns – brīnumvijolnieks no Novosibirskas, brauca 90.gadu sākumā, kad jau dzīvoja Rietumus, un, lūk, tagad – slavas zenītā. Kad viņš saka - “Mēs ar manu Svetu tagad apspriežam nākamo, 20.gadu, lai apmēram saprastu, kur varēsim tikties biežāk, kādi kontinenti mūs gaida”, tā nav kļūda vai pārteikšanās. Grafiks, kas izveidots vairākām sezonām uz priekšu, Repinam ir tikpat pierasta lieta kā viņa sievai, Lielā teātra un “Teatro alla Scala” primabalerīnai Svetlanai Zaharovai. Ekskluzīvā intervijā Rus.Lsm.lv Vadims stāsta par to, kas viņu visvairāk kaitina mūzikas biznesā, par Stradivāri vijolēm, zvaigžņu slimību un paša apgūtajām tirgošanās prasmēm.

Georgijs Osokins: Dzīve bez falšuma
Georgijs Osokins: Dzīve bez falšuma

Pianistu Osokinu dinastijā viņš ir pats jaunākais – viņam ir 21 gads. Šādā vecumā daudziem vēl nav ne jausmas, ar ko viņi dzīvē nodarbosies. Bet viņam viss bija izlemts, teju pirms viņš sāka iet skolā. Un atšķirībā no vairuma brīnumbērnu Georgijs no paša sākuma radīja klausītājos nevis aizkustinājumu, bet neviltotu interesi par sevi kā mūziķi. Intervijā Rus.Lsm.lv publikas mīlulis pastāstīja, kā spēlēt pēc Staņislavska un pastāvēt ārpus sociālajiem tīkliem, kā būt pašam sev stilistam un pārvaldīt laiku.

Ekskluzīvi. Mihails Barišņikovs: Esmu teātrī. Ko gan izlocīties
Ekskluzīvi. Mihails Barišņikovs: Esmu teātrī. Ko gan izlocīties

Vakar dižais dejotājs iznāca uz Jaunā Rīgas teātra skatuves Alvja Hermaņa izrādē “Brodskis/Barišņikovs”. Pilsēta sanēja kā satraukts bišu strops. Pārpircēji gavilēja – vēl pirms dažām dienām kāds izmisušais lūdzās pārdot viņam biļeti par 500 eiro. Dienu pirms pirmizrādes par to maksāja jau 1750, protams, ja nemelo.

Maša Nasardinova: Bez cinisma
Maša Nasardinova: Bez cinisma

Maijs. Berlīne. Metrus trīssimt no Brandenburgas vārtiem divi tanki T-34 un divas haubices sargā majestātisko monumentu kritušajiem padomju karavīriem. Sv.Jura lentītes uz nožogojuma restēm, ziedi guļ mazliet savītuši, uzraksti uz postamenta iecirsti krieviski.

LSM intervija: Jūlijas Ločmeles desmit gadi ar «Zelta masku»
LSM intervija: Jūlijas Ločmeles desmit gadi ar «Zelta masku»

Maskavā 9.aprīlī sākās "Russian Case" - festivāla "Zelta maska" īpaša programma ārzemju viesiem. Mūsu delegācija, kā parasti, ir viena no reprezentatīvākajām, un tam ir iemesls: Maskavā pilnā sastāvā ierodas festivāla ""Zelta maska" Latvijā" konsultatīvā padome un menedžments. Tie paši cilvēki, kuri jau desmit gadu nodrošina Rīgas, Liepājas un Ventspils teātra cienītājiem tikšanos ar labākajām Krievijas teātru izrādēm. Vai viegli to izdarīt, ko mēs redzēsim, bet ko - nekad neredzēsim, rus.lsm.lv stāsta Jūlija Ločmele.

Maša Nasardinova: «Tanheizers» jeb kā cērt zaru
Maša Nasardinova: «Tanheizers» jeb kā cērt zaru

"Bet jūs nedomājiet, ka mani draugi par mani ziņos svētajā valdošajā sinodē un man aizliegs vīraka traukus, morīšus, jo tā ir baznīcas funkcija!" Lūk, goda vārds, nemeklēju citātu gadījumam ar "Tanheizeru", vienkārši grāmata, kuru tieši tagad lasu, ir "Tikšanās ar Meierholdu" – biezs, zils 1967. gadā izdots sējums bez ievada, komentāriem un pēcvārda (lai gan jau drīkstēja): tikai atmiņas.

Maša Nasardinova: Nebija vīra, te pēkšņi – Altiņņiks
Maša Nasardinova: Nebija vīra, te pēkšņi – Altiņņiks

Ziniet, lūk, godīgi un ne pilnībā politkorekti: ik reizi, kad mūsu teātri tulko latviešu valodā sižetus no padomju pagātnes vai Krievijas tagadnes, kļūst gandrīz vai neomulīgi. Kāpēc tā, īsti nevar paskaidrot. Vai nu gaidi lamatas, vai arī nesapratni. Droši vien galvā sēž formula "mēs un viņi".

Maša Nasardinova: Vairāk nekā minimālisms
Maša Nasardinova: Vairāk nekā minimālisms

Ja kāds to vēl nezina, Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO) ir labs, daudzus gadus ildzis cikls "Krievu mūzikas pērles". Šis iemesls arī atveda uz Rīgu 45 gadus veco Maskavas komponistu Pāvelu Karmanovu. Agrāk viņš uz šejieni brauca tikai ciemos – vispirms pie vijolnieka Artūra Girska, ar kuru kopā mācījies Maskavas Centrālajā mūzikas skolā, pēc tam pie vecākā kolēģa Georga Pelēča. Tagad atbrauca darīšanās – būt klāt sava "Divkāršā dubultkoncerta" atskaņojumā un tikties ar publiku.

Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti