Dažreiz viņi atgriežas. Belvederes jauno operas solistu konkursa dienasgrāmata

Jūrmalā 8. jūnijā lietus gāza kā ar spaiņiem un Hansa Gabora Belvederes starptautiskā jauno operas solistu konkursa 33 dalībnieki, iedurot ar pirkstu debesīs, varēja cerēt uz žūrijas labvēlību, lai iegūtu vietu finālā. Bet viss notika citādi.

Iedomājieties – jūs kārtojat iestājeksāmenu. Rakstisku. Esat izvilcis biļeti, atbildējis, nolicis savu lapiņu komisijai uz galda, trīcat gaitenī kopā ar pārējiem, gaidāt. Pēkšņi kādu iesauc atpakaļ auditorijā – tā teikt, pamēģiniet vēlreiz. Cilvēks, kļuvis bāls no satraukuma, iesoļo nezināmajā. Bet jūs sev jautājat: bet es? Kas ar mani? Vai viss ir labi?! Vai viss ir slikti?!

Tieši šādu numuru Belvederes konkursa žūrija izstrādāja lietainajā 8. jūnijā, konkursa pirmajā pusfinālā.

Likmes kļūst augstākas, līdz finiša taisnei ir vien pāris dienu.

Tagad jau ir galīgi skaidrs, ka operas likteņu lēmēji ir gatavi dot iespēju lielākajai daļai reto balsu īpašnieku, pat ja viņiem ir problēmas ar tehniku. Runa pirmām kārtām ir par tenoriem un mecosoprāniem.

Soprāni arī ir vērtē – it kā izvēle ir liela, bet ej nu atrodi starp simtiem un tūkstošiem to universālo, stabilo, kura gan jebkuru noti izvilks, gan jebkuru repertuāru apgūs, un lai ar viņu gribētu strādāt gan režisors, gan diriģents, un lai viņa patiktu gan publikai, gan kritiķiem.

Meklē kā Diogens cilvēku – dienā ar uguni.

Pēc konkursa noteikumiem, pusfinālā katram var prasīt dziedāt divas ārijas, lai gan programmā pieteikta viena. Bet kurš gan lasa noteikumus, izņemot ieinteresētās personas. Klausītāji, redzot konkursa dalībnieku atgriežamies, vispirms brīnās, pēc tam divtik spēcīgi atbalsta.

Starp citu, pusfinālā ir gandrīz pilna zāle. Tas uzreiz maina akustiku – vēl vakar jebkurš čuksts no skatuves bija dzirdams pēdējās rindās, bet šodien arī ceturtajā rindā reizēm nācās sasprindzināt dzirdi, lai nepalaistu garām klusās notis. Šajā ziņā fināls, kurā būs ne tikai pilna zāle, bet arī orķestris, spēs sagādāt ne mazumu pārsteigumu.

Cik tas tomēr ir sarežģīti – operas vokāls.

Papildu mēģinājuma iespēju žūrija sniedza soprāniem Magdalēnai Lucijanai no Polijas un Rošai Morai Fichaulai no Lielbritānijas, diviem mecosoprāniem – Annai Kudrjašovai no Vācijas un Monikai Zaševai no Bulgārijas, Polijas tenoram Albertam Memeti un Ukrainas baritonam Ņikitam Ivaščenko.

Ko gan slēpt – otrā mēģinājuma situācijā nokļuva vairāk nekā trešdaļa pirmā pusfināla dalībnieku – tie, kuru krāšņais dabas dotais talants vēl nav noslīpēts. Viņus pagaidām līdz šausmām grūti, gandrīz neiedomājami iztēloties uz operteātra skatuves vai kā tāda prestiža konkursa kā Belvederes konkurss laureātus. Taču izlaist viņus no redzesloka arī negribas. Vienā no atlases dienām mana kaimiņiene zālē bija Inna Davidova, pianiste un Hermaņa Brauna fonda vadītāja. Kopā klausījāmies meiteni ar neticami skaistu kontraltu, kopā raustījām plecus, kopā zīlējām, vai viņu laidīs tālāk, vai tomēr ne, jo skolas praktiski nebija. Inna ar savu producentes prātu bija par, es ar savu muzikoloģes domāšanu – pret. Bet kad meiteni tomēr tālāk nelaida, kļuva šausmīgi skumji.

Cerība ir uz jauniešu operas programmu vadītājiem žūrijā, viņi taču nav prinči Florizeļi, lai mestu dimantus Temzā.

Arī iepriecinājumu bija daudz, jānosauc kaut daži uzvārdi, kas zina, vai vēl kādreiz redzēsimies: starojošā islandiete Marta Kristīna Fridriksdotira ar tīru meitenes soprānu, mecosoprāns Anna Kudrjašova, kuras balss skan ļoti augsti un dabiski pat zemā tesitūrā, divi korejiešu basbaritoni Hans Songjuns un Tedžuns Džongs, kā arī basbaritons no Izraēlas Noams Heincs. Uz šo piecu koncertiem es droši pirktu biļetes.

Belvederes jauno operas solistu konkursa dienasgrāmata

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti