Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus, kuru griesti būs 1000, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, informēja Ekonomikas ministrijā.
Autora ziņas
No pirmdienas ārkārtējās situācijas dēļ sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai. Valdības lēmums nostādījis uzņēmējus grūtas izšķiršanās priekšā – vai nu censties darbu turpināt, vai labāk uz laiku durvis slēgt. Izvēli vēl grūtāku padara tas, ka valda neziņa par valsts atbalsta pasākumu kritērijiem. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā norāda – ja tuvākajā laikā neizdosies saņemt valsts atbalstu, bez darba var palikt 20 000 sabiedriskās ēdināšanas nozares darbinieku.
Līdz otrdienai, 10. novembrim, jābūt izstrādātiem konkrētiem pasākumiem uzņēmumu un strādājošo atbalstam Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, nolēma valdība. Plānots atjaunot dīkstāves pabalstus un ieviest citu atbalstu.
Sabiedriskā medija budžeta piesaiste nodokļu ieņēmumiem ir tiesiska un sargā medija neatkarību – tā lēmusi konstitucionālā tiesa Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā, kur – atšķirībā no Latvijas sabiedriskā medija budžets nav atkarīgs no politiķu ikgadējiem lēmumiem. Taču arī Lietuvas pašreizējai valdībai tas nepatika, un tā vērsās tiesā, prasot atzīt šo finansēšanas modeli par nekonstitucionālu. Un zaudēja. Mediju eksperte Anda Rožukalne norāda – tas ir lielisks precedents arī Latvijas politiķiem, kuri labprāt tur sabiedriskos medijus īsā finansiālā pavadā.
Oktobra politisko partiju reitingi liecina, ka aizvadītajā mēnesī mazliet pieaudzis atbalsts partijai “Saskaņa”, savukārt “Jaunajai Vienotībai” – nedaudz samazinājies. Tā liecina pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tapusī SKDS aptauja, kurā iedzīvotājiem jautāts, par kādu partiju tie balsotu, ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas.
Lai gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir pārliecināts, ka piektdien jāizsludina ārkārtējā situācija, valdībā viedokļi par to atšķiras. Skeptisks ir Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns, savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") uzsver, ka viņa piekrišana ārkārtējai situācijai būs atkarīga no ekonomikai paredzētā atbalsta.
Kā ir slimot ar Covid-19, vislabāk pastāstīt var pacienti. 44 gadus vecais Kristaps par slimību publiski raksta vietnē "Twitter", un viņa gaitām Latvijas Infektoloģijas centra palātā seko vairāki tūkstoši cilvēku. Publicitāte nesusi arī augļus – sazinoties caur "Twitter", Kristapam speciāli izgatavota pēc viņa skices veidota atslēga skābekļa balona atvienošanai.
Latvija prasīs Krievijai apliecināt tirgotās elektrības izcelsmi, lai pārliecinātos, ka tā nav ražota Baltkrievijā. Tādā veidā Baltijas valstis cer nodrošināt Baltkrievijā uzbūvētās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) boikotu. Tomēr kopīgas elektroapgādes sistēmas dēļ elektrības plūsmas no Baltkrievijas uz Baltiju turpināsies.
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā sākusi skatīt krimināllietu, kurā par komandējuma dokumenta viltošanu apsūdzēts pilsētas mērs Gatis Truksnis un viņa biroja vadītāja Ingrīda Vilkārse. Ja Truksni notiesās, viņš zaudēs mēra amatu. Pirmajā sēdē prokurors grozīja apsūdzību uz vieglāku, kas Truksnim notiesāšanas gadījumā neliegs nākotnē kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") uzdevis izvērtēt uzņēmuma "Tet" padomes darbu saistībā ar lēmumu no amata pagaidām neatcelt valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi. Prokuratūra Gulbi un vēl četras personas apsūdz par krāpšanu lielā apmērā. "Tet" padome lēmusi pasūtīt izvērtējumu par Gulbja atbildību, taču ministrs uzskata, ka tādā veidā padome apšauba tiesībaizsardzības iestāžu darbu.
No nākamā gada par paciņu saņemšanu no Lielbritānijas būs jāmaksā nodokļi. Turklāt dārgāk izmaksās ne tikai iepirkšanās britu interneta veikalos, bet arī dāvanu sūtīšana. Līdz ar "Brexit" pārejas perioda beigām par pirkumiem britu interneta veikalos ar vērtību virs 22 eiro būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, savukārt no 1. jūlija nodoklis būs jāmaksā par pilnīgi visiem pirkumiem.
Vai Latvijā iespējams nopirkt pasi? Šādu jautājumu liek uzdot raidorganizācijas “Al Jazeera” veidota filma, kurā slepeni ierakstīta saruna ar Kipras parlamenta priekšsēdētāju. Viņš piedāvā nokārtot Kipras pasi Ķīnā notiesātam uzņēmējam, taču, ja radīšoties problēmas, to esot iespējams izdarīt arī Latvijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šādu iespēju noliedz.
Jaunjelgavā 23. oktobrī atklāja pieminekli pirmajam satiksmes un darba ministram Teodoram Hermanovskim. Par talantīgo arhitektu un darbīgo ministru, kuram nācās atjaunot karā izpostītās dzelzceļa līnijas un šosejas, turpmāk vienā no svarīgākajiem satiksmes mezgliem viņa dzimtajā pilsētā atgādinās tēraudā atveidots viņa pirksta nospiedums.
Prokuroram jāpiedalās izmeklēšanā jau no pirmās kriminālprocesa dienas. Lai šo ģenerālprokurora Jura Stukāna mērķi izpildītu, uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) telpām pārcēlusies specializētā Finanšu un ekonomisko noziegumu prokuratūra. Abas iestādes cer, ka tas uzlabos sadarbību noziegumu izmeklēšanā un novedīs pie ātrākas lietu nonākšanas tiesā.
Attīstības finanšu institūcijas "Altum" pārvaldītais Zemes fonds šā gada septembrī sasniedzis līdz šim lielāko darījumu apjomu viena mēneša laikā, noslēdzot darījumus par kopumā 10 miljoniem eiro. Fonda portfeļa straujo pieaugumu septembrī sekmējuši reversās nomas darījumi, informēja "Altum" sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 20. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu. Sabiedrisko mediju padomē būs trīs cilvēku, kurus izvirzīs Saeima, prezidents un nevalstisko organizāciju izvirzītais pārstāvis.
Līguma beigas ar “Rīgas karti” par biļešu sistēmas uzturēšanu ļaus “Rīgas satiksmei” ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro gadā, aprēķinājusi “Rīgas satiksme”. Priekšnosacījums gan ir otra “Rīgas kartes” akcionāra daļu nopirkšana, kuru cena pagaidām nav zināma. Tikmēr Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka no e-talonu sistēmas vajadzētu atteikties pilnībā.
Apsūdzība par neizpaužamu ziņu izpaušanu bijušajam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram netika celta, tomēr viņam uz tiesu būs jādodas liecinieka statusā. Par informācijas noplūdi no Ģenerālprokuratūras Kalnmeieru iztaujāt vēlas prokurore. Tiesa lietas skatīšanu piektdien atlika apsūdzētā slimības dēļ.
Jaunie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai liedz strādāt vairākām cilvēku grupām, piemēram, interešu izglītības pedagogiem. Iespēju atjaunot dīkstāves pabalstus Ekonomikas ministrija sola vērtēt gadījumā, ja ierobežojumus vajadzēs pagarināt arī pēc 6. novembra. Tā norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV").
Izglītības un zinātnes ministrija vēl nav paguvusi iepirkt skolām portatīvos datorus, kurus bija plānots izmantot attālinātajām mācībām. Vairāku skolu direktori Latvijas Televīzijai norādīja, ka tie vajadzīgi skolēniem, kam mājās datoru nav. Tomēr ministrija atkārotu iepirkumu izsludinājusi tikai šonedēļ un, visticamāk, skolēni jaunos datorus varēs lietot tikai pēc Jaunā gada.
14. oktobrī oficiāli amatā stājies jaunais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Kā galvenos uzdevumus viņš izvirzījis sadarbību ar sabiedrību un taupīgu resursu tērēšanu. Viņš arī sola pastiprināt kontroli, lai izskaustu korupciju policijā, taču galvenais izaicinājums būšot pietiekama darbinieku skaita nodrošināšana.
12. oktobrī darbu sāk jauna elektronisko apliecinājumu sistēma "covidpass.lv". Tajā personām, kas ierodas Latvijā, obligāti būs jāaizpilda anketa. Informācija anketā aizpildāma ne agrāk kā 48 stundas pirms ierašanās Latvijā, un tajā jānorāda prasītā personu identificējošā informācija. Tāpat no šodienas Valsts policijai ir plašākas pilnvaras pārbaudīt, vai privātajos transporta līdzekļos nepārvietojas iedzīvotāji, kuriem vajadzētu aizpildīt apliecinājumu, bet kuri to nav izdarījuši.
Dienā, kad valdība skata valsts budžetu, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un "KPV LV" valdes priekšsēdētājs Atis Zakatistovs sēdies uz apsūdzēto sola. Prokuratūra uzskata, ka Zakatistovs izkrāpis vairāk nekā 26 000 eiro no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia grupa". Lietā apsūdzēts ir arī uzņēmējs Viesturs Tamužs. Abi savu vainu neatzīst.