Krustpunktā

Armands Ruks: Viena no prioritātēm ir policista profesijas reputācija

Krustpunktā

Ekonomika Covid laikā. Izjautājam ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu

Jaunais sabiedrisko mediju likums: kādas izmaiņas gaida sabiedriskos medijus

Komisija pabeidz darbu pie Sabiedrisko mediju likuma; uzraudzības padomē būs 3 pārstāvji

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 20. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu. Sabiedrisko mediju padomē būs trīs cilvēku, kurus izvirzīs Saeima, prezidents un nevalstisko organizāciju izvirzītais pārstāvis.

Trešajam lasījumam virza jauno sabiedrisko mediju likumuMāra Rozenberga

Iecerēts, ka jaunais likums noteiks sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus, informēja Saeimas Preses dienests.

“Likuma projekts [..] veido jaunu sabiedrisko mediju uzbūves arhitektūru. Beidzot tiks sadalītas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, lai padome nav vienlaicīgi atbildīga gan par naudas, gan uzraudzības jautājumiem,” iepriekš uzsvēris komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Likuma projektā noteikts, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij.

Savukārt jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja.

Plānots, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu – Saeima, bet vēl vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome.

Likuma projektā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu, piemēram, persona nevarēs būt politiskās partijas vai partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī politiskās partijas biedrs. Paredzēts, ka SEPLP locekļus varēs apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Savukārt padomes priekšsēdētāju locekļi no sava vidus ievēlēs uz vienu gadu.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāve Aurēlija Ieva Druviete Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka gribētos domāt, ka šāda padome būs neatkarīga un tā būs iespēja izveidot profesionālo komandu.

Savukārt producents, savulaik arī NEPLP pārstāvis Gints Grūbe norādīja, ka trīs cilvēku padome varētu nebūt pietiekama, lai tiktu galā ar visiem uzdevumiem, un ir jautājums par padomes neatkarību. “Vienīgā cerība, ka konkurss noritēs, iesaistot maksimāli daudz adekvātu ekspertu, kuri spēs šos kandidātus novērtēt un dot SEPLP padomus,” Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Grūbe.

Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne gan vērtēja, ka jaunā padome būs tālāk no politiskām ietekmēm nekā pašreizējā NEPLP: “Tas jau vien ir solis uz priekšu. Man liekas, ka mēs pārāk turam aizdomās kādus pagaidām vēl nezināmus padomes locekļus un iedomājamies sliktākos scenārijus.”

Trūkst skaidrības par finansējumu jaunās padomes izveidei. Nākamā gada valsts budžetā ne tai, ne likumā paredzētajam mediju ombudam nauda nav iedalīta.

“Mēs naudu atradīsim kādas naudas pārdales procesā, apropriācija no neizlietotajiem līdzekļiem dažādām ministrijām. Tas gan notiksies jau pēc 1. janvāra. [..] Tie ir aptuveni 340 000 līdz 360 000 eiro,” LTV sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Redaktora iecelšana 

Iecerēts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP.

Plānots, ka valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus.

Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors.

Iecerēts, ka redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš skaidroja, ka ir jāuzticas padomei, kas apstiprinās redaktoru. Kaimiņš skaidroja, ka redaktora uzdevums būs uzraudzīt padomes izstrādāto sabiedrisko mediju vadlīniju izpildi.  Redaktors uzrauga vadlīniju izpildi ne no malas, bet gan kopā ar valdi, un, ja nepieciešamas, saka valdei, ka ir jārunā par šo un šo, un “valde atver maciņu un skatās”, kādas ir iespējas, un realizē vadlīnijas, skaidroja Kaimiņš.

“Aiz tās cīņas mēs redzam to milzīgo trauksmi mediju pusē, lai nezaudētu kaut kādu neatkarības daļu, savukārt politiķu pusē – [vēlmi] ielikt kādu mazu āķīti, kur tomēr viņi varētu caur padomi šo par saturu atbildīgo personu ietekmēt. Es redzu ļoti sarežģītu šo ainavu,” norādīja Rožukalne.

Finansējums un bez reklāmām 

Tāpat likuma projektā noteikts, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkstēs būt mazāka nekā iepriekšējā gadā.

Viens no pirmajiem jaunās padomes uzdevumiem būs izstrādāt plānu, kā apvienot abus sabiedriskos medijus, un modeli, kā nodrošināt tiem neatkarīgu un adekvātu finansējumu. Piedāvājums to saistīt ar procentdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP) tika noraidīts saknē.

Tādēļ Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”) jau iepriekš Latvijas Radio pieļāva, ka būtu jāskatās Ziemeļvalstu sabiedrisko mediju virzienā: “Abonentmaksa, ko var “pa taisno” sasaistīt ar lietotāju, nav variants – no tā visi Eiropā iet prom. Bet tas, uz ko viņi iet, ir nodokļu, nodevu tipa mehānisms, kas ir uz nodokļu maksātāju ar dažāda veida parametriem, kā aprēķina, kā iekasē, kam ir atvieglojumi un kam nav. Bet tas ir nodokļu un nodevu modelis.”

Par likumu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš gan raidījumā “Krustpunktā” bija skeptisks par iespēju pārliecināt iedzīvotājus par jaunu nodokli. Viņaprāt, jāsāk ar vienkāršu budžeta palielinājumu, kas ļautu ražot vairāk kvalitatīva un aizraujoša satura, tā panākot lielāku klausītāju un skatītāju skaitu.

Arī par likumā nosprausto virzienu uz abu mediju apvienošanu domas ir atšķirīgas. Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars Priede to atbalsta, taču Latvijas Radio vadītāja Una Klapkalne neslēpj, ka Latvijas Radio darbinieku vidū ir bažas. Klapkalne uzskata, ka nav jēgas medijus apvienot tikai ar mērķi ietaupīt. Tāpēc svarīgi, kādu apvienošanas koncepciju izstrādās padome un ko no tā iegūs Latvijas iedzīvotāji.

Paredzēts arī aizliegums sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos, tostarp interneta vidē, izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus.

Šim ierobežojumam noteikti arī vairāki izņēmumi.

Kaimiņš atzina, ka pašlaik sabiedrībai nevar piedāvāt abonentmaksas vai kādu jaunu nodokli, tas nevar būt sabiedrisko mediju finansēšanas avots. Viņš uzsvēra, ka šobrīd galvenais ir noturēt skatītājus, un tas nozīmē – ražot daudzveidīgu saturu, kas savukārt prasa naudu. Ar katru gadu jābūt prognozējamajai naudas plūsmai, bet, kā tieši šo naudu atrast, ir  diskusiju jautājums, piemēram, pārdalot piešķīrumus kādām ministrijām, kas nav kaut ko izlietojušas.    

Jaunā likuma projekts paredz arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi. Plānots, ka tas pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likuma projektā noteiktajam mērķim un pamatprincipiem, kā arī sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.

Tāpat iecerēts, ka ombuds būs tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot SEPLP locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds būs konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība rada draudus sabiedriskā medija redakcionālajai neatkarībai.

Ombudu uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP, kandidatūras iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko mediju ētikas padomēm.

Lai jaunais likums stātos spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāskata Saeimā. Paredzams, ka Saeima par jauno likumu galīgajā lasījumā varētu balsot mēneša laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt