Būs dīkstāves pabalsti un cits atbalsts uzņēmējiem un darbiniekiem Covid-19 ārkārtas situācijas laikā

Līdz otrdienai, 10. novembrim, jābūt izstrādātiem konkrētiem pasākumiem uzņēmumu un strādājošo atbalstam Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, nolēma valdība. Plānots atjaunot dīkstāves pabalstus un ieviest citu atbalstu.

Piektdien, 6. novembrī, Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē ir izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi par nepieciešamajiem atbalsta pasākumu virzieniem Covid-19  radīto ekonomisko seku novēršanai, informēja FM.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība) preses konferencē pēc valdības sēdes informēja, ka paliks dīkstāves pabalsti un arī subsidētas darbavietas,  būs akcents uz programmām, kas palīdz pārkvalificēties tiem darbiniekiem, par kuru nozarēm būs skaidrs, ka tās tik ātri neatkopsies.  

Reirs arī stāstīja, ka atšķirībā no pavasara ārkārtējās situācijas, kad atbalsts bija nodokļu nomaksas atlikšana, iespējas saņemt kredītu garantijas, tagad plānots ieviest tiešo atbalstu uzņēmējiem līdzfinansēšanas veidā, jo sākas ziemas sezona un komunālo pakalpojumu izmaksas nekur nepazūd, arī ja  uzņēmuma darbība apturēta.

Tas nepieciešams, lai noturētu šos uzņēmumus dzīvotspējīgus un pēc šīs krīzes noteikumu atcelšanas tie varētu turpināt darbu, skaidroja Reirs.

Novembrī šiem mērķiem būs pieejami 49 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, bet, ja ārkārtējā situācija tiks pagarināta, valdība varēs lūgt Saeimu piešķirt papildu līdzekļus nākamajiem posmiem, informēja Reirs.  

Atbalsta risinājumi būs jāparedz vairākos virzienos – pasākumi, kuri nepieciešami īstermiņā, nozarēm, kuras tieši ietekmē ārkārtējās situācijas izsludināšana, un pasākumi, kuri plānojami ilgtermiņā, informēja FM.

Paredzams, ka ekonomikas atjaunošanās laika posms varētu būt ilgs, tāpēc būs nepieciešami pasākumi un programmas, lai atjaunotu ekonomiku, piemēram, plašs pārkvalificēšanas programmu klāsts.

Lai nodrošinātu atbalstu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, kuri Covid-19 rezultātā ir spiesti atrasties dīkstāvē, priekšlikumi paredz atjaunot dīkstāves pabalsta regulējumu un uzlabot to.

Savukārt, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, noteikts pārskatīt slimības lapu piešķiršanas un apmaksas kārtību uz Covid-19  krīzes laiku.

Tādēļ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nekavējoties izstrādās priekšlikumus regulējumam, kas uzlabos B lapas izsniegšanas kārtību, nodrošinot drošāku vidi darbiniekiem.

Ja Covid-19 izplatības dēļ uzņēmējiem būs daļēji vai pilnībā jāaptur saimnieciskā darbība, tiek plānots vērtēt iespēju piešķirt uzņēmējiem atbalstu, lai kompensētu daļu apgrozāmo līdzekļu. Atbalsta instruments būtu atkarīgs no uzņēmuma pilnīgas vai daļējas darbības apturēšanas.

Nolemts, ka atbalsta pasākumus un priekšlikumus detalizēti izstrādās atbildīgās nozaru ministrijas un iesniegs izskatīšanai to nākamajā vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē, pirms tam nodrošinot diskusiju par priekšlikumu saturu un ieviešanu ar nozares organizācijām.

Vienlaikus vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam pastāvīgi tiks izskatīti nozaru ministriju un nevalstisko organizāciju iesniegti konkrēti priekšlikumi dažādu dzīves situāciju un problēmjautājumu risināšanai, kas radušies Covid-19 izplatības rezultātā.

Vadības grupa, atbildīgās nozaru ministrijas, nozaru pārstāvji turpina aktīvu darbu pie atbalsta pasākumu izstrādes un izvērtēšanas. Tāpat paredzēts vienoties arī par kārtību, kādā valsts un pašvaldības solidāri rūpējas par valsts un pašvaldību komersantu atbalstu, informēja FM.

Laina Traniņa ir īpašniece SPA centram, kuru pati arī vada. Šīs dienas valdības lēmumi nozīmē, ka viņai savs darbs uz laiku jāpārtrauc. Traniņa pret to neiebilst, tomēr uzskata, ka valdība pieļāvusi bīstamus izņēmumus, piemēram, ļaujot darbu turpināt frizieriem.

“Frizierim blakām tas cilvēks trīs stundas sēž un matus krāso. Tas ir absurds. Tas viss ir absurds. Ir jābūt ļoti stingri – jātaisa ciet, un jānāk pretī. Tā nauda, kas, manuprāt, tiek tērēta nelietderīgi, būtu vairāk jādod tieši kā atbalsts uzņēmējiem un cilvēkiem, kas uz laiku pārtrauc darbu,” pauda SIA “Aqua Villa” valdes locekle Traniņa.

Savukārt ēdinātājiem jaunie ierobežojumi darbu neliks pārtraukt, taču ēdienu varēs izsniegt tikai līdzņemšanai.

“Arī teorētiski pavasarī ēdināšanas uzņēmumi varēja strādāt, bet, ja cilvēki sēž mājās un neiziet ārā, tad arī liela jēga nav strādāšanai. Tā kā es domāju, ka šeit tiešām vairāk ir jāskatās šie atbalsta mehānismi, jo es domāju, ka visa viesmīlības, tūrisma, pasākumu nozare ir pelnījušas, lai šo infrastruktūru saglabātu,” LTV atzina Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Finanšu ministrs norādīja, ka uzņēmumiem izmaksātā nauda nebūs jāatdod.  

KONTEKSTS:

Valdība no 9. novembra izsludināja ārkārtējo situāciju Covid-19  izplatības ierobežošanai, ieviešot vairākās dzīves sfērās plašus ierobežojumus un aizliegumus, kuru galvenais mērķis ir mazināt cilvēku pulcēšanos un kontaktēšanos.

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, masku lietošanu noteica plašāku, taču tas nemazināja Covid-19 izplatīšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt