Panorāma

Slimnīcas ierobežo dienas stacionāru darbu

Panorāma

ASV joprojām skaita vēlēšanu balsis

Ministriem nav vienprātības par ārkārtējo situāciju

Ministriem nav vienprātības par ārkārtējās situācijas nepieciešamību

Lai gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir pārliecināts, ka piektdien jāizsludina ārkārtējā situācija, valdībā viedokļi par to atšķiras. Skeptisks ir Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns, savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV") uzsver, ka viņa piekrišana ārkārtējai situācijai būs atkarīga no ekonomikai paredzētā atbalsta. 

Ārkārtējās situācijas laikā valdībai ir krietni plašākas pilnvaras ierobežot iedzīvotāju tiesības. Piemēram, pavasarī ārkārtējās situācijas laikā pietika ar valdības lēmumu, lai par masku nevalkāšanu sabiedriskajā transportā varētu administratīvi sodīt, taču tagad, lai sodus ieviestu, bija vajadzīgi likuma grozījumi un vairāki balsojumi Saeimā.

Premjers Krišjānis Kariņš raidījumā "Rīta Panorāma" atkārtoja, ka, viņaprāt, ārkārtējā situācija ir nepieciešama. Tas ļautu straujāk ieviest pasākumus, ar ko ierobežot cilvēku tikšanos:

"Mans viedoklis, mans arguments maniem kolēģiem ir, ka mums ir jāiet daudz straujākiem soļiem, jo šis vīruss negaida mūsu lēnīgumu. Šis vīruss strauji izplatās. Šis vīruss izmanto jebkuru iespēju, kur cilvēki kontaktējas un pulcējas. Tātad mums ar mūsu pakāpeniskumu nepietiek."

Tomēr citi valdības locekļi nav pārliecināti par ārkārtējās situācijas vajadzību. Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") stāstīja, ka būs jāievieš stingrāki ierobežojumi, taču tas, vai tādēļ nepieciešama ārkārtējā situācija, esot jāvērtē juristiem.

"Plašāki ierobežojumi būtu nepieciešami uz pasākumiem, kas mums vēl ir atļauti, – kultūrā, izklaidē, un arī, visdrīzāk, sabiedriskajā ēdināšanā. [..] Vai to var izdarīt esošā likuma rāmī, es nevaru to novērtēt," sacīja Viņķele.

Ekonomikas ministrs Vitenbergs sacīja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanu atbalstītu tikai gadījumā, ja būs pietiekami atbalsta pasākumi uzņēmējiem un darbiniekiem. Vitenbergs uzskata, ka uz ārkārtējās situācijas laiku jāatjauno dīkstāves pabalsti, kā arī jānosaka izdevīgāki nosacījumi slimības lapām.

"Mūsu piedāvājums būs, ka valsts [darba nespējas lapu] sedz jau no pirmās dienas

gan Covid-19 slimniekiem, gan tiem, kas ar viņiem bijuši saistīti, kā arī cilvēkiem, kuriem ir pirmie slimības simptomi, lai viņi neiet uz darbu. Cilvēks ir uztraucies, viņš iet uz darbu, kaut vai jūt, ka ir kādas problēmas, lai saglabātu savu darbavietu," stāstīja ministrs.

Ceturtdien par atbalstu ekonomikai ārkārtējās situācijas laikā spriedīs finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") darba grupa. Savukārt tieslietu ministrs Bordāns uzskata, ka vīrusu iespējams apturēt arī bez ārkārtējās situācijas. Viņaprāt, galvenais ir cilvēkus pārliecināt ievērot jau esošos ierobežojumus.

"Mēs esam par to, ka maksimāli ātri pie minimālākajiem ierobežojumiem ir jāpanāk šo ierobežojumi ievērošana,

un aicināt cilvēkus šos pasākumus ievērot. Tas ir tas, ko mēs gribam, lai visi šie pasākumi ir izsmelti [pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas]," sacīja Bordāns.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) norādīja, ka spriest par ārkārtējo situāciju varēšot brīdī, kad būs redzami konkrēti priekšlikumi. Savukārt viņa partijas biedrs kultūras ministrs Nauris Puntulis sacīja, ka lēmums būšot atkarīgs no mediķu ziņojumiem piektdien.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās strauji pieauga. 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.

No 30. oktobra – vēl stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.

Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt