Lai nākamā gada budžets un ar to saistītie likumprojekti stātos spēkā, tas galīgajā lasījumā vēl jāpieņem Saeimā.
Likuma par iedzīvotāju ienākumu nodokli atbalstītas izmaiņas, kas paredz – autoratlīdzību saņēmējiem varēs piemērot nosacīto izdevumu normu, kuras apmērs būs 25% vai 50% no autoratlīdzības ieņēmumiem atkarībā no autordarba un izpildījuma veida.
To varēs piemērot arī tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un maksās iedzīvotāju ienākumu nodokļus vispārējā kārtībā, pastāstīja Reirs.
Iepriekš bija plānots noteikt saimnieciskās darbības veicējiem, kuri saņem autoratlīdzību, attaisnoto izdevumu “griestus” 25% vai arī pēc faktiskajiem attaisnotajiem izdevumiem, bet tiem, kuri nereģistrējās kā saimnieciskā sadarbības veicēji, šādas normas nebūtu.
Tagad priekšlikumi paredz, ka autoratlīdzības saņēmēji par Ministru kabineta noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem varēs piemērot nosacīto izdevumu normu, kuras apmērs būs 25% vai 50% no autoratlīdzības ieņēmumiem atkarībā no autora darba un izpildījumu veida.
Kultūras ministrijā savukārt informēja, ka vēl būs jāvienojas, kurās darbības sfērās attaisnoto izdevumu apmērs būs 50%, kurās – 25%.
Tāpat atbalstīts arī priekšlikums, kas paredz pārejas periodu attiecībā uz jau noslēgtajiem autoratlīdzības līgumiem – t.i., ja autoratlīdzības līgums noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam līgumam tiek izmaksāta 2021. gada laikā, maksātājam 2021. gadā attiecībā uz ienākumu no minētā līguma piemēro likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrim.
Kultūras ministrijas paziņojumā norādīts, ka attaisnotie izdevumi autoratlīdzību saņēmējiem paliks spēkā 2021. gadā. Ja autoratlīdzības maksātāja saimnieciskās darbības faktiskie izdevumi būs lielāki, maksātājam būs tiesības piemērot saimnieciskās darbības izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata.
Ministru kabinets ceturtdien arī atbalstīja “kompensējošos pasākumus” autoratlīdzību saņēmējiem, lai amortizētu nodokļu izmaiņu radīto ietekmi. Tam nākamgad paredzēti 1,7 miljoni eiro.
Savukārt visus opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus valdība noraidīja. Saeima valsts budžetu plāno apstiprināt novembra beigās.
Tāpat partijas sola vēl uzlabot modeli, kā no nākamā gada vidus tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas.
Valdībā izskatītais variants paredz, ka no pienākuma pašnodarbinātajam samaksāt vismaz 170 eiro mēnesī par sociālo apdrošināšanu varētu atbrīvot apliecinājums no sociālā dienesta.
Pret to asi iebilst Sociālo darbinieku biedrība, kuras ieskatā sociālajiem darbiniekiem tiek uzkrauti nodokļu inspektoru pienākumi. Arī vairāki ministri valdības sēdē sociālo dienestu iesaisti likumā kritizēja.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) solīja, ka valdība turpinās vērtēt, vai šobrīd izvēlētais mehānisms, ka sociālais dienests “palīdzētu valdībai atšķirt tos cilvēkus, kuri nevēlas maksāt nodokļus, no tiem, kuriem tiešām ir neliela alga”, ir labākais risinājums.
“Mēs turpināsim diskusijas un skatīsim, vai gadījumā nav kāds cits dienests vai iestāde, kura varētu šo darbību labāk veikt, kura varētu būt piemērotāka,” sacīja Kariņš.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs argumentēja, ka tieši sociālie dienesti spēj novērtēt cilvēka finansiālo stāvokli. Tāpēc dienests ir piemērots, lai saprastu, vai cilvēks minimālās sociālās iemaksas nevar atļauties samaksāt.
“Visi kā viens piekrīt, ka ir vajadzīgs mehānisms, un, pasakot, ka šis nav labs, kaut vai tā ir vienīgā institūcija, kas tādā apjomā un veidā veic cilvēku izvērtēšanu, ir jāpasaka, kas tad ir labi. [..] Ir sajūta, ka cilvēki, dažas grupas kritizē šo mehānismu tādēļ, lai norautu šo reformu,” pauda Reirs.
Gala lēmumus par valsts budžetu un ar to saistītajiem likumiem pieņems Saeima. Budžetu apstiprināt plānots novembra beigās.
KONTEKSTS:
Nākamgad autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem būs jāmaksā sociālās iemaksas. Tas paredzēts, lai visi strādājošie būtu sociāli nodrošināti.
Labklājības ministre norādīja, ka cilvēkiem, kuri darbojas alternatīvos nodokļu režīmos un nesaņem minimālo algu, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai nemaksātu sociālās iemaksas. Kultūras nozares pārstāvji vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām un ir pret tām atkārtoti izteikušies, rīkojot arī protesta zibakciju "Nesaprašanas siena".
Valdība vienojās nākamgad par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli līdz 34,09%, kā arī noteica minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas cilvēkiem, kuri saņem mazāk nekā minimālo sociālo algu, un pašnodarbinātajiem, ko maksās darba devēji vai paši nodarbinātie.
Nākamgad plānots palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, palielināt garantēto minimālo ienākumu līdz 109 eiro, par vienu procentpunktu samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, no 1. jūlija ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu u.c.
