Ruks atzina, ka, protams, ir arī citas prioritātes, piemēram, iekšējo procesu optimizācija, funkciju dublēšanās nepieļaušana.
LTV “Rīta panorāma” Ruks minēja, ka, piemēram, Rīgas reģionā nav aizpildīti aptuveni 30% – 40% no štata vietām, un cilvēku trūkst arī citur.
Ruks sacīja, ka būs nepieciešamas arī strukturālas izmaiņas, bet detalizētāk tās vēl neatklāja, vien norādot, ka būs rūpīgi jāvērtē funkcijas, lai tās nedublējas, un tad ļoti prātīgi jāstrādā pie izmaiņām.
Ruks arī vēlas stiprināt Kriminālpolicijas darbu, tas jāvērtē kā prioritārs, jo tā apkaro noziegumus, kas būtiski aizskar cilvēkus un rada ļaunas sekas.
Ruks teica, ka vēl viens viņa mērķis ir spodrināt policijas tēlu, uzlabot policijas komunikāciju ar sabiedrību, nepieļaut pārkāpumus un koruptīvas darbības.
Ruks uzsvēra, ka atalgojums 600 eiro uz rokas policistiem nav pieļaujams. Tāpat arī nozīmīgi būtu izlīdzināt policistu slodzes, "lai nav tā, ka vienā iecirknī uz izmeklētāju ir, pieņemsim, 20 kriminālprocesi, citā iecirknī – 200."
Policijas priekšnieka amatam negaidīti izvirzītais Ruks atzina, ka iepriekš viņam nebija ambīciju kļūt par policijas vadītāju, viņš par to nedomāja un tāpēc arī nepiedalījās konkursā.
Pavisam nesen viņu uzrunājis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”), un, apsverot esošo situāciju, ka konkursā startējušie kandidāti netiek izraudzīti, iestāde paliek bez vadītāja, un saprotot, ka būs kolēģu un vecāko virsnieku atbalsts, arī no tiem, kuri piedalījušies konkursa, - tāpēc, pārdomājot visu, Ruks piekritis šim piedāvājumam. “Protams, cilvēks pārdomā šajos brīžos, arī es esmu tikai cilvēks, bet lēmumu es pieņēmum, man nav problēmu ar lēmumu pieņemšanu,” sacīja Ruks.
Viņš arī atklāja, ka, lai arī viņš nepiedalījās konkursā, pirms izvirzīšanas arī viņam ministra iepriekš noteiktā pārbaude ar melu detektoru nav gājusi secen, un, “kā noprotu, viss ir kārtībā”.
Ruks policijā strādā 24 gadus. Lielāko daļu karjeras viņš pavadījis slepenā policijas struktūrvienībā, kura izmeklē noziegumus ar speciālām metodēm, piemēram, novēro objektus, izseko personas un veic izmeklēšanas eksperimentus. Vienlaikus Ruks ir lektors Valsts policijas koledžā.
KONTEKSTS:
Uz vakanto Valsts policijas priekšnieka amatu virzīs Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Armandu Ruku, kurš nebija iepriekš publiski minēto trīs pretendentu vidū. Koalīcijas partneriem nav iebildumu pret šo kandidatūru. Ministrs Sandis Ģirģens (''KPV LV'') atzina, ka konkursa līderis bija līdzšinējais Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins, bet viņam konkursa gaitā bija veselības problēmas. Tādēļ tika meklēts cits kandidāts. Pats Grišins atteikšanos no amata neapstiprina, taču norāda, ka saruna ar ministru pie šāda rezultāta novedusi. Izvēlēto kandidātu Armandu Ruku Grišins slavē un atbalsta.
Konkursā uz VP priekšnieka amatu bija pieteikušies trīs policijas virsnieki – VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvedis Normunds Grūbis un policijas dienestā esošie vienīgie ģenerāļi – pašreizējais VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.
Pagājušā gada nogalē iepriekšējais VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis pieņēma lēmumu par amata atstāšanu. Ķuzim 10. februāris bija pēdējā darba diena VP priekšnieka amatā. No 11. februāra līdz konkursa beigām par VP priekšnieka pienākumu izpildītāju tika nozīmēts Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Grišins.
