Par ģenerālprokurora amatu sacentīsies astoņi pretendenti. Šī būs pirmā reize, kad kandidātu uz Saeimu virzīs Tieslietu padome, nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Vērtēšanā piedalīsies arī Jaunās konservatīvās partijas politiķis Juris Jurašs, kuram Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesaka Jurašam ētisku apsvērumu dēļ vērtēšanā nepiedalīties.
Autora ziņas
Topošo mobilo lietotni, kas palīdzētu cīņā ar Covid-19 infekciju, Latvijas iedzīvotāji varēs izmantot brīvprātīgi, un izstrādātāji cer, ka to sākotnēji lietos 400 000 cilvēku. Lietotne darbosies, izmantojot "Bluetooth" tehnoloģiju un būs pieejama ierīcēm gan ar "iOS", gan ar "Android" operētājsistēmām, bet pie lietotājiem nonāks maija vidū.
Valdības turpmākos lēmumus par Covid-19 ierobežojumiem ar nepacietību gaida nacionālā lidsabiedrība "airBaltic". Uzņēmuma vadītājs Martins Gauss stāstīja, ka pēc ārkārtējās situācijas lidojumos pasažieriem tiks izdalītas sejas maskas un nepieciešamības gadījumā daļa sēdvietu lidmašīnās varētu palikt tukšas.
Saspringtā situācijā nonākusi Jaunās konservatīvās partijas iecere izveidot ekonomisko lietu tiesu. Tieslietu ministrija iepriekš rēķinājās, ka vajadzīgie likumi būs apstiprināti jau pirms pusgada. Tagad jaunu pretestību reformai izrāda partija “KPV LV”. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan ir pārliecināts, ka ekonomisko lietu tiesa darbu sāks kā paredzēts – nākamā gada 1. janvārī.
Kad būs starta šāviens, mums tam jābūt gataviem - tā par plānu atjaunot ekonomisko izaugsmi, kad vīrusa izplatība būs ierobežota, saka ekonomikas ministrs Jāns Vitenbergs no “KPV LV”. Galvenais uzsvars – valstij gada otrajā pusē jāiegulda pēc iespējas vairāk naudas ekonomikā caur publiskajiem iepirkumiem.
Patlaban uzņēmumi, kas dibināti pirms pagājušā gada marta, bet līdz Covid-19 krīzei auguši un attīstījušies un šī gada martā uzrāda lielāku apgrozījumu nekā attiecīgajā periodā pērn, pie dīkstāves pabalsta netiek. Tas atteikts ne vienam vien uzņēmumam, tostarp "RB Cafe", kurā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar invaliditāti. Ekonomikas ministrs sola turpināt pilnveidot pabalstu sistēmu.
Pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” arī ārkārtējās situācijas laikā dodas pie klientiem mainīt ūdens skaitītājus. Par to sašutumu Latvijas Televīzijai paudusi Āgenskalna iedzīvotāja, pie kuras meistars ieradies, kamēr viņa atradusies pašizolācijā. Uzņēmums uzsver, ka ievēro piesardzību un īpašumos dodas tikai ar atļauju.
Ja ārkārtējās situācijas laikā beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš, bet darbs nav atrasts, varēs saņemt īpašu bezdarbnieka palīdzības pabalstu. To paredz valdībā otrdien, 21. aprīlī, atbalstītie grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", informēja Labklājības ministrijā (LM).
Koalīcijas partijas pagaidām nav panākušas vienošanos par Satversmes grozījumiem, kas stiprinātu valdības pilnvaras ārkārtējos apstākļos. Valsts prezidents Egils Levits jau paudis atbalstu Satversmes 81. panta atjaunošanai, kas ļautu valdībai neatliekamos gadījumos izdot noteikumus ar likuma spēku. Tā kā vairākas frakcijas grozījumus vērtē piesardzīgi, deputāti Levitu aicinās uz sarunu, lai pārrunātu iespējamās izmaiņas pamatlikumā.
Ārkārtējās situācijas sākumā pirmo lielo respiratoru un ķirurģisko masku piegādi Latvijas veselības iestādēm veica nesen dibināts uzņēmums “GP Nord”. Nacionālais veselības dienests atklājis, par kādām cenām aizsarglīdzekļi iegādāti, un tas radījis aizdomas, ka par respiratoriem valsts pārmaksājusi. Iesaistītās puses to noliedz.
Ministru kabinets ceturtdien, 16. aprīlī, nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai (IeM) finansējumu, kas nepārsniedz 2 590 703 eiro, lai nodrošinātu piemaksas ministrijas padotības iestāžu amatpersonām par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, informēja IeM.
No dīkstāves pabalstiem paredzētās naudas iztērēta tikai neliela daļa, turklāt vairumam pabalsta saņēmēju summa nesasniedz pat minimālo algu. Lai uz pabalstu varētu pretendēt vairāk cilvēku, Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste iesaka pabalstus piešķirt arī tad, ja darbiniekam samazinās slodze, tomēr finanšu ministrs šādu iespēju noraida.
Vienu reizi dzīvē ir iespēja atbrīvoties no kredītu nastas! To paredz Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotā septiņu likumprojektu pakete, ko otrdien, 14. aprīlī, atbalstīja valdība. Parādu atlaišana attieksies tikai uz trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, kuru ienākumi mēnesī ir mazāki par minimālo algu un kuru parādsaistības nepārsniedz 5000 eiro.
Rīgas domes Satiksmes departaments 12. aprīlī lauzis līgumu ar Deglava tilta būvnieku Lietuvas uzņēmumu “Kauno tiltai”. Departamentā stāsta, ka tas pārvada atjaunošanu nekavēs, jo šajā brīdī būvniekam bija jāveic tikai uzturēšanas darbi līdz būvdarbu nākamajai kārtai. Šobrīd tilta uzturēšanu pārņēmis Satiksmes departaments.
Tuvojas termiņš, līdz kuram lielajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās jāizveido padomes. Rīgā šis uzdevums būs jāpilda tikko par izpilddirektora pienākumu izpildītāju ieceltajai Ivetai Zalpēterei. Viņa sola padomes locekļus izraudzīties caurspīdīgi un noliedz politisko ietekmi. Darbību partijā "Latvijas attīstībai" Zalpētere esot apturējusi.
Ministru kabinets attālinātajā sēdē otrdien, 7. aprīlī, nolēma saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisīto infekciju Covid-19 Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Tas nozīmē, ka vismaz līdz 12. maijam nevarēs notikt ne publiski, ne privāti pasākumi, kā arī jāturpina ievērot stingrie pulcēšanās ierobežojumi.
Politiskās partijas vēl nesteidz paust atbalstu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam Aigaram Strupišam, tomēr vairākas frakcijas viņu vērtē pozitīvi. Strupišu kā vienīgo pretendentu augstajam amatam šonedēļ izvirzījusi Tieslietu padome. Balsojums par viņa iecelšanu amatā Saeimā varētu notikt maija beigās.