Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Vecāki dalās pieredzē par vardarbību bērnudārzos

Panorāma

Panorāma

Ēdinātāji gaida atbalstu no valsts

Ēdinātājiem strauji samazinās klientu skaits; uzņēmējiem bažas par iespējām izdzīvot

No pirmdienas ārkārtējās situācijas dēļ  sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai. Valdības lēmums nostādījis uzņēmējus grūtas izšķiršanās priekšā – vai nu censties darbu turpināt, vai labāk uz laiku durvis slēgt. Izvēli vēl grūtāku padara tas, ka valda neziņa par valsts atbalsta pasākumu kritērijiem. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā norāda – ja tuvākajā laikā neizdosies saņemt valsts atbalstu, bez darba var palikt 20 000 sabiedriskās ēdināšanas nozares darbinieku.   

Valda liela neziņa, arī par valsts atbalstu

Pusdienu kafejnīca “Spināti un sviests” Vecrīgā darbu turpina arī ārkārtējā situācijā. Galdi un krēsli piebīdīti pie sienām, pusdienotāji sagaida savu ēdienu un dodas ar to prom.

“Ja cilvēki turpinās pie mums nākt tādā apjomā, kāds tas ir bijis starp šiem abiem lielo piesardzības pasākumu [periodiem], tad mēs varam palikt vaļā. Ja nē, tad ir jāskatās, ko vēl maksimāli piegriezt,”  atzina “Spināti un sviests” pārstāvis Kristaps Vegners.

Ēstuves pārstāvis stāsta – apgrozījumu Covid-19 laikā samazina tas, ka daļa Vecrīgas biroju darbinieku strādā no mājām. Pagaidām esot nolemts ēstuvi turēt atvērtu šo nedēļu un tad vērtēt, vai jēga darbu turpināt. Svarīgs būšot arī valsts atbalsts.

“Būtu jau forši, ja viņi nepiešķirtu tikai, piemēram, lidostai “Rīga” dažādas milzīgas summas, bet padomātu arī par pārējo ekonomiku ietekmējošo daļu, kas ir mazie uzņēmumi. Dīkstāves pabalstus sagaidīt, protams, būtu diezgan jauki, jo es pieļauju, ka lielākā daļa mazo kafejnīcu šobrīd vienkārši mirst badā,” atzina Vegners.

Savukārt “3 pavāru restorāns” līdzīpašnieks Ēriks Dreibants stāstīja, ka “darbinieki mums vaicā, un mēs arī vaicājam, kas būs tālāk”.

“Vai jāatlaiž, vai būs pabalsti? Bet valdība kā lieli aktiermeistari ietur tādu pauzi,” neziņu par atbalsta pasākumiem kritizē “3 pavāru restorāna” līdzīpašnieks Ēriks Dreibants.

Viņaprāt, skaidrībai par pabalstu kritērijiem bija jābūt līdz ar lēmumu par ārkārtējo situāciju. Vismaz pagaidām “3 pavāru restorāns” būs slēgts, nevis piedāvās ēdienu līdzņemšanai. Dreibants uzskata, ka līdzīgi rīkosies liela daļu restorānu.

“Ir ļoti daudz lauku kafejnīcu, kur tā līdzņemšana varbūt kādā brīvdienā var strādāt, bet ikdienā tas nestrādās. Arī lielajās pilsētās tie, kuri ir bijuši kā restorāni, tas līdzņemšanas ēdiens nebūs tas. Kā mēs zinām, tad līdzņemšanai cilvēki pārsvarā pērk picas, suši, kebabus, tādus ēdienus,” pauda Dreibants.

Dreibants stāstīja, ka ēdienu līdzņemšanai restorāns varētu gatavot gadījumā, ja valdība lems subsidēt arī darbā palikušo algas. Vēl svarīgs būšot tiešais atbalsts uzņēmumam, piemēram, komunālo rēķinu maksājumiem. Viņš arī cer, ka par šķērsli atbalsta saņemšanai nekļūs nodokļu parāds, kas izveidojies tieši pandēmijas dēļ.

“Tagad šinī sfērā strādājošajiem visiem ir nodokļu parādi. Ja martā mūsu uzņēmumiem nebija nodokļu parādi, diemžēl pēc marta viņi izveidojās. [..] Pēc tam, kad mēs atsākām darbu, visus atliktos nodokļos mēs arī sākām maksāt,” sacīja Dreibants.

Liepājas restorāni gatavojas ārkārtējās situācijas sekām

Uzņēmuma ''Cepelīni'' vadība, kam pieder divas Liepājas kafejnīcas, pastāstīja, ka ārkārtējās situācijas laikā pilnībā pārgājuši uz ēdiena piegādes un līdzņemšanas pakalpojumu sniegšanu. Viena no kafejnīcām ir slēgta, strādāt otrajā paliek tikai daļa no darbiniekiem. Uzņēmums jau pavasarī saņēma dīkstāves pabalstu un šobrīd cer uz atkārtotu atbalstu. 

''Variantu jau nav. Protams, mēs testa režīmā pastrādāsim šonedēļ, tomēr, saprotiet, elektrība nemainās no tā, vai ienāk 10 cilvēki vai ienāk 100 cilvēki. Viņa deg, tas rēķins nebūs mazāks. Ir jādomā,'' stāstīja uzņēmuma valdes locekle Vija Mikuļska.

Restorāns ''Spīķeris'' Liepājā sāka darbību tieši pēc pavasara Covid-19 ārkārtējās situācijas. Tas pieder uzņēmumam, kas nodarbojas ar jūras zivju produkcijas apstrādāšanu un piedāvāšanu restorāna ēdienkartē. Komersants norādīja, ka bija gatavs gaidāmajai situācijai un šobrīd sagaida lielāko naudas plūsmu ar savu darbību zivju apstrādē. 

''Šobrīd mūsu pamatnodarbošanās ir zivju apstrāde. Mūsu uzdevums šobrīd ir, kā šajos pārmaiņu apstākļos transformēt to, kā mēs šīs zivis piegādāsim tālāk mūsu klientiem,'' stāstīja restorāna ''Spīķeris'' vadītājs Aigars Laugalis.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis uzsvēra – ja valsts neradīs atbalstu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, var nākties likvidēt 8000 šādu komersantu ar aptuveni 20 000 darbinieku. Viņš uzskata, ka atļauja ēdienu dot tikai līdzņemšanai nevarot kompensēt, piemēram pavāru algas, kā arī telpu nomas izmaksas. 

''Gandrīz visiem būs zaudējumi arī par produktiem, kas bija iepirkti laiku uz priekšu, ne jau tikai vienai dienai. Tas ir nekavējoties jāatrisina. Pirmkārt, lai nomierinātu sabiedrību, ir jābūt kompensējošiem mehānismiem. Valdībai ļoti strauji jārīkojas,'' uzsvēra Naglis. 

Liepājnieki atzīst, ka uz kafejnīcām pašlaik neplāno iet.

Klientu mazāk, uzņēmēji nogaida un ir bažīgi

Tikmēr Latvijas Radio apmeklēja vairākus pusdienu restorānus, kuros noskaidroja, ka tos apmeklējuši aptuveni uz pusi mazāk klientu nekā parasti. Tas rada satraukumu par uzņēmumu nākotni, atzīst ēdināšanas iestāžu vadītāji.

“Iededzām sveces, ieslēdzām gaismiņas, lai ir redzams, ka esam atvērti. Man liekas, ka kopējā sajūta ir, ka viss ir ciet,” stāstīja kafejnīcas “1/2dienas” līdzīpašniece Kristīne Bērziņa.

Šajā ēdināšanas iestādē visgarākās rindas ir pusdienas laikā. Ārkārtējās situācijas laikā darbu šeit sāk vēlāk – no 10.00 rītā. un ēdienu pasniedz gan līdzņemšanai, gan piegādā uz mājām.

Bērziņa atzina, ka striktāki ierobežojumi ēdināšanas nozarei ir sāpīgi. “Šodien vēl nepieņemam lielus lēmumus attiecībā uz darbiniekiem. Gaidām, kāds būs iznākums tam visam,” atzina Bērziņa.

Dienas beigās tapa skaidrs, ka uz šo kafejnīcu  atnākuši uz pusi mazāk cilvēku. Bērziņa atzina, ka kafejnīca šo laiku varētu neizturēt, iespējams, to nāksies slēgt.

Mazliet tālāk Rīgā uz Krišjāņa Valdemāra ielas atrodas pusdienu restorāns “Café 22”. Arī viņiem klientu pirmdien daudz mazāk. Tāpēc kafejnīcas vadītājs komentāru sniegt atteicās, jo noskaņojums esot pārāk nelāgs. Kā noskaidroja Latvijas Radio, uz pusdienu restorāniem šobrīd dodas tie, kuri tuvumā strādā.

“Mēs šeit strādājam un nākam uz šejieni ēst. Ja vakar būtu sataisītas vakariņas līdzi, tad nenāktu,” atzina sastaptie apmeklētāji.

Bet visi Latvijas Radio uzrunātie apmeklētāji bija mierā ar jaunajiem ierobežojumiem.

Kafejnīcās  stāstīja, ka neapmierināti bija tie, kuriem pusdienas nācās notiesāt kādā parkā uz soliņa.

Kafejnīcā “Rātsnams” Bauskā klientu kritums pirmdien bija aptuveni 50%, stāstīja pavārs Gatis Semičenkovs.

“Tagad esam pārdomu procesā, jo šī ir pirmā diena. Gribam pagaidīt, saprast, vai mums ir jēga turpināt. Un tur mazliet ilgākam laika posmam jāpaiet. Pēc pirmās dienas nevar spriest,” atzina Gatis Semičenkovs.

Mazliet optimistiskāks noskaņojums pirmdien bija ēdināšanas iestādēs, kas jau iepriekš pārsvarā ēdienu piegādāja uz mājām vai deva līdzņemšanā. Tur ievērojamu klientu skaita samazināšanos negaida.

Restorānu nozares pārstāvji kā atbalstu vēlētos redzēt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi, kombināciju starp dīkstāves pabalstu un kompensētu saīsināto darba dienu cilvēkiem, kā arī uzturēšanas izmaksu samazināšanu. Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") piedāvājis, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem varētu palīdzēt, atliekot nodokļu nomaksu, kā arī tiešā līdzfinansēšanas veidā. Tiem un citiem atbalsta pasākumiem būšot pieejami 49 miljoni eiro, taču par konkrētiem mehānismiem paredzēts lemt otrdien valdības sēdē. 

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6. novembrī, ārkārtas sēdē nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt